Atšķirības starp "Brīvzemnieki" versijām
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Brīvzemnieki''' (vāc. ''Freybauren | + | '''Brīvzemnieki''' (vāc. ''Freybauren'', zv. ''fribönder''), arī '''brīvie nometnieki ''' (''Freybesitzende'') vai '''brīvnieki''' (''Freie'') - zemnieki, kas klaušu vietā maksāja naudu vai pildīja kādu amatu, tomēr piederēja pie zemnieku kārtas. Viņi varēja būt personiski brīvi, taču apdzīvotā zeme piederēja zemes īpašniekam vai kronim. |
Brīvzemnieka statusu visbiežāk ieguva par nopelniem pildot kādus pienākumus [[Sizerens|zemes kunga]] labā, piemēram, kā labs [[vagars]], [[desmitnieks]], [[šķilteris]], strādājot par muižas amatnieku vai atpērkoties par naudu. Zemes kungs varēja brīvzemniekus ar to saimniecību [[Lēnis|izlēņot]] saviem [[Vasalis|vasaļiem]]. [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa zemēs]] ''brīvzemnieki'' bija zemnieku kārtas piederīgie, kuri klaušu vai nodevu vietā pildīja kādu amatu ordeņa labā, taču zemetiem piešķirta netika, līdz ar to hierarhijā tie bija zemāk, nekā [[leimaņi]]. | Brīvzemnieka statusu visbiežāk ieguva par nopelniem pildot kādus pienākumus [[Sizerens|zemes kunga]] labā, piemēram, kā labs [[vagars]], [[desmitnieks]], [[šķilteris]], strādājot par muižas amatnieku vai atpērkoties par naudu. Zemes kungs varēja brīvzemniekus ar to saimniecību [[Lēnis|izlēņot]] saviem [[Vasalis|vasaļiem]]. [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa zemēs]] ''brīvzemnieki'' bija zemnieku kārtas piederīgie, kuri klaušu vai nodevu vietā pildīja kādu amatu ordeņa labā, taču zemetiem piešķirta netika, līdz ar to hierarhijā tie bija zemāk, nekā [[leimaņi]]. | ||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
Strauja ''brīvzemnieku'' tiesiskā lejupslīde novērojama pēc [[Ketlers Jēkabs, Kurzemes hercogs|hercoga Jēkaba]] 1663. gadā publicētā likuma “Muižu noteikumi”, kurā bija iekļauts pants, kas tieši attiecās uz ''brīvzemniekiem'': “Rēķinos jāieraksta arī lēņu ļaudis un brīvzemnieki, lai varētu zināt, kādi ļaudis ir muižā, un kā tos varētu izmantot.” Šo noteikumu hercoga muižu pārvaldnieki iztulkoja pēc sava prāta - ja reiz ''brīvzemnieks'' tiek ierakstīts muižas ļaužu sarakstos, viņam jāpilda tādas pašas nastas kā pārējiem. Domājams, ka klaušas un nodevas netika uzspiestas uzreiz, bet pakāpeniski, skaidrojot tās kā brīvzemnieku papildus pienākumu, kas tuvina brīvzemniekus [[leimaņi]]em. XVII-XVIII gs. liela daļa brīvzemnieku zaudēja savas brīvības, ko redzam Bauskas apriņķī, kur nevācu brīvnieki (''Rusche Freien'' - tur apmetušos votu pēcteči un ''Lettische Freyen'') jau pildīja regulāras klaušas. | Strauja ''brīvzemnieku'' tiesiskā lejupslīde novērojama pēc [[Ketlers Jēkabs, Kurzemes hercogs|hercoga Jēkaba]] 1663. gadā publicētā likuma “Muižu noteikumi”, kurā bija iekļauts pants, kas tieši attiecās uz ''brīvzemniekiem'': “Rēķinos jāieraksta arī lēņu ļaudis un brīvzemnieki, lai varētu zināt, kādi ļaudis ir muižā, un kā tos varētu izmantot.” Šo noteikumu hercoga muižu pārvaldnieki iztulkoja pēc sava prāta - ja reiz ''brīvzemnieks'' tiek ierakstīts muižas ļaužu sarakstos, viņam jāpilda tādas pašas nastas kā pārējiem. Domājams, ka klaušas un nodevas netika uzspiestas uzreiz, bet pakāpeniski, skaidrojot tās kā brīvzemnieku papildus pienākumu, kas tuvina brīvzemniekus [[leimaņi]]em. XVII-XVIII gs. liela daļa brīvzemnieku zaudēja savas brīvības, ko redzam Bauskas apriņķī, kur nevācu brīvnieki (''Rusche Freien'' - tur apmetušos votu pēcteči un ''Lettische Freyen'') jau pildīja regulāras klaušas. | ||
| − | Skat. arī: [[ķoniņi]], [[brīvciems]], [[ | + | Skat. arī: [[ķoniņi]], [[brīvciems]], [[freizāti]] |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2021. gada 13. februāris, plkst. 12.53
Brīvzemnieki (vāc. Freybauren, zv. fribönder), arī brīvie nometnieki (Freybesitzende) vai brīvnieki (Freie) - zemnieki, kas klaušu vietā maksāja naudu vai pildīja kādu amatu, tomēr piederēja pie zemnieku kārtas. Viņi varēja būt personiski brīvi, taču apdzīvotā zeme piederēja zemes īpašniekam vai kronim.
Brīvzemnieka statusu visbiežāk ieguva par nopelniem pildot kādus pienākumus zemes kunga labā, piemēram, kā labs vagars, desmitnieks, šķilteris, strādājot par muižas amatnieku vai atpērkoties par naudu. Zemes kungs varēja brīvzemniekus ar to saimniecību izlēņot saviem vasaļiem. Livonijas ordeņa zemēs brīvzemnieki bija zemnieku kārtas piederīgie, kuri klaušu vai nodevu vietā pildīja kādu amatu ordeņa labā, taču zemetiem piešķirta netika, līdz ar to hierarhijā tie bija zemāk, nekā leimaņi.
Strauja brīvzemnieku tiesiskā lejupslīde novērojama pēc hercoga Jēkaba 1663. gadā publicētā likuma “Muižu noteikumi”, kurā bija iekļauts pants, kas tieši attiecās uz brīvzemniekiem: “Rēķinos jāieraksta arī lēņu ļaudis un brīvzemnieki, lai varētu zināt, kādi ļaudis ir muižā, un kā tos varētu izmantot.” Šo noteikumu hercoga muižu pārvaldnieki iztulkoja pēc sava prāta - ja reiz brīvzemnieks tiek ierakstīts muižas ļaužu sarakstos, viņam jāpilda tādas pašas nastas kā pārējiem. Domājams, ka klaušas un nodevas netika uzspiestas uzreiz, bet pakāpeniski, skaidrojot tās kā brīvzemnieku papildus pienākumu, kas tuvina brīvzemniekus leimaņiem. XVII-XVIII gs. liela daļa brīvzemnieku zaudēja savas brīvības, ko redzam Bauskas apriņķī, kur nevācu brīvnieki (Rusche Freien - tur apmetušos votu pēcteči un Lettische Freyen) jau pildīja regulāras klaušas.
Skat. arī: ķoniņi, brīvciems, freizāti
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Divergens: Rīga, 2001., 22., 24. lpp.
- Dzenis A. Vietējās izcelsmes lēņa vīri Kurzemes un Zemgales hercogistē. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 70.-88. lpp.
- Agris Dzenis, Divi dokumenti par Kurzemes brīvajiem latviešu zemturiem 18. gs. otrajā pusē. // Latvijas arhīvi. 2001. Nr.1. 42.-61. lpp.
- Vidiņš A. Livonijas brīvzemnieki // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 7./8. (1931.)
