Atšķirības starp "Skavons" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
 
(3 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Skavons''' (it. ''schiavona'') - 17.-18. gs. algotņu vienībās un kavalērijā populārs vienasmens [[zobens]] ar raksturīgu grozveida [[Garde|gardi]]. Asmens trīts tikai no vienas puses pēc [[Palašs|palaša]] principa. Šķērsgriezumā trīsstūris.
+
[[Attēls:Skavons 18gs.jpg‎|right|thumb|200px|18. gs.]]
 +
'''Skavons''' (it. ''schiavona'') - 17.-18. gs. algotņu vienībās un kavalērijā populārs vienasmens [[zobens|zobena]] tips ar raksturīgu grozveida [[Garde|gardi]]. Asmens trīts tikai no vienas puses pēc [[Palašs|palaša]] principa. Šķērsgriezumā trīsstūris.
  
Zobena tips radies 16-17. gs. mijā Venēcijā, kur to lietoja [[Dodžs|dodža]] gvarde, kas tika komplektēta no no Balkānu piekrastes algotņiem (Skavonas, Istras, Dalmācijas). Pamatā [[rapieris]], kas pārveidots ciršanai, nevis paukošanai - platāks vienasmens, - tātad piemērots arī tiem, kas nav mācījušies smalkās aristokrātu paukošanas skolās, bet spēks kaulos bija. Eiropā izplatījās 18. gs. kā kavalērijas ierocis (zirgā sēžot ir jācērt, nevis jāpauko).
+
Zobena tips radies 16-17. gs. mijā Venēcijā, kur to lietoja [[Dodžs|dodža]] gvarde, kas tika komplektēta no no Balkānu piekrastes algotņiem (Skavonas, Istras, Dalmācijas). Pamatā domāts ciršanai, nevis paukošanai - platāks vienasmens,, nekā [[rapieris|rapierim]], - tātad piemērots arī tiem, kas nav mācījušies smalkās aristokrātu paukošanas skolās, bet spēks kaulos bija. Eiropā izplatījās 18. gs. kā [[kavalērija]]s ierocis (zirgā sēžot ir jācērt, nevis jāpauko).
  
 
[[Kategorija:Zobeni]]
 
[[Kategorija:Zobeni]]

Pašreizējā versija, 2020. gada 15. jūlijs, plkst. 11.09

18. gs.

Skavons (it. schiavona) - 17.-18. gs. algotņu vienībās un kavalērijā populārs vienasmens zobena tips ar raksturīgu grozveida gardi. Asmens trīts tikai no vienas puses pēc palaša principa. Šķērsgriezumā trīsstūris.

Zobena tips radies 16-17. gs. mijā Venēcijā, kur to lietoja dodža gvarde, kas tika komplektēta no no Balkānu piekrastes algotņiem (Skavonas, Istras, Dalmācijas). Pamatā domāts ciršanai, nevis paukošanai - platāks vienasmens,, nekā rapierim, - tātad piemērots arī tiem, kas nav mācījušies smalkās aristokrātu paukošanas skolās, bet spēks kaulos bija. Eiropā izplatījās 18. gs. kā kavalērijas ierocis (zirgā sēžot ir jācērt, nevis jāpauko).