Atšķirības starp "Bažibožuki" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 +
[[Attēls:Bashi-bazouk.jpg|right|thumb|300px]]
 
'''Bažibožuki''' (turk. ''başıbozuk'' - dullgalvji, bezprāši; an. ''bashi-bazouk''; fr. ''bachi-bouzouk'', vc. ''Baschi-Bosuks''; ''bachibouzouk''; kr. ''башибозук'') - 18.-19. gs. [[Osmāņu impērija]]s armijas iregulārās palīgvienības.
 
'''Bažibožuki''' (turk. ''başıbozuk'' - dullgalvji, bezprāši; an. ''bashi-bazouk''; fr. ''bachi-bouzouk'', vc. ''Baschi-Bosuks''; ''bachibouzouk''; kr. ''башибозук'') - 18.-19. gs. [[Osmāņu impērija]]s armijas iregulārās palīgvienības.
  
Pakļāvās pašu ievēlētiem komandieriem (''odabaši''), ar savu apģērbu un amunīciju. No valsts saņēma vien uzturu, bet par veiksmīgu dalību karadarbībā - atļauju laupīt un nodarboties ar marodierismu. Izcēlās ar nedisciplinētību un nežēlību. Tā kā bažibožuki nebija pretinieki regulārajam karaspēkam, tos pamatā izmantoja lokālo sacelšanos apspiešanai. Latviešu valodā vārds 19.-20. gs. mijā bija apzīmējums bandītam, huligānam (skat. F. Bārdas dzejoli "Bukurags").
+
Pakļāvās pašu ievēlētiem komandieriem (''odabaši''), ar savu apģērbu un amunīciju. No valsts saņēma vien uzturu, bet par veiksmīgu dalību karadarbībā - atļauju laupīt un nodarboties ar marodierismu. Izcēlās ar nedisciplinētību un nežēlību. Tā kā bažibožuki nebija pretinieki regulārajam karaspēkam, tos pamatā izmantoja lokālo sacelšanos apspiešanai. Pēc t.s. krievu-turku kariem, latviešu valodā vārds 19.-20. gs. mijā bija apzīmējums bandītam, huligānam (skat. F. Bārdas dzejoli "Bukurags").
  
 
==== Resursi internetā par šō tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šō tēmu ====

Pašreizējā versija, 2022. gada 8. oktobris, plkst. 10.17

Bashi-bazouk.jpg

Bažibožuki (turk. başıbozuk - dullgalvji, bezprāši; an. bashi-bazouk; fr. bachi-bouzouk, vc. Baschi-Bosuks; bachibouzouk; kr. башибозук) - 18.-19. gs. Osmāņu impērijas armijas iregulārās palīgvienības.

Pakļāvās pašu ievēlētiem komandieriem (odabaši), ar savu apģērbu un amunīciju. No valsts saņēma vien uzturu, bet par veiksmīgu dalību karadarbībā - atļauju laupīt un nodarboties ar marodierismu. Izcēlās ar nedisciplinētību un nežēlību. Tā kā bažibožuki nebija pretinieki regulārajam karaspēkam, tos pamatā izmantoja lokālo sacelšanos apspiešanai. Pēc t.s. krievu-turku kariem, latviešu valodā vārds 19.-20. gs. mijā bija apzīmējums bandītam, huligānam (skat. F. Bārdas dzejoli "Bukurags").

Resursi internetā par šō tēmu