Bažibožuki
No ''Vēsture''
Bažibožuki (turk. başıbozuk - dullgalvji, bezprāši; an. bashi-bazouk; fr. bachi-bouzouk, vc. Baschi-Bosuks; bachibouzouk; kr. башибозук) - 18.-19. gs. Osmāņu impērijas armijas iregulārās palīgvienības.
Pakļāvās pašu ievēlētiem komandieriem (odabaši), ar savu apģērbu un amunīciju. No valsts saņēma vien uzturu, bet par veiksmīgu dalību karadarbībā - atļauju laupīt un nodarboties ar marodierismu. Izcēlās ar nedisciplinētību un nežēlību. Tā kā bažibožuki nebija pretinieki regulārajam karaspēkam, tos pamatā izmantoja lokālo sacelšanos apspiešanai. Pēc t.s. krievu-turku kariem, latviešu valodā vārds 19.-20. gs. mijā bija apzīmējums bandītam, huligānam (skat. F. Bārdas dzejoli "Bukurags").
