Atšķirības starp "Tamga" versijām

Pašreizējā versija, 2017. gada 16. janvāris, plkst. 18.34

Sarmatu tamgas (pēc Solomonik E., 1959.)

Tamga (Tamga, tamgha, тамга) - tjurku, mongoļu u.c.Eirāzijas stepes nomadu tautu (kušanu, sarmatu, skitu, hazāru, alānu, tatāru), Kaukāza tautu (abhāzu), senkrievu, kipčaku, ungāru, lietuviešu, irāņu u.c. kultūrās indivīda, dzimtas, klana radniecīgās vai mantiskās piederības zīme, emblēma, kas bieži kalpoja kā ģerbonis. Tamgu pamatā ir ģeometriskas figūras (aplis, kvadrāts, trijstūris, lenķis u.c.), sakrālās piktogrammas, dzīvnieku, sadzīves priekšmetu, ieroču stilizēti attēli, rūnas, arī alfabētu burti.

Pats apzīmējums "tamga" ir tjurku-mongoļu izcelsmes, un burtiski nozīmē "zīme", "zīmogs". viduslaikos Mongoļu impērijā, pēc tam Juaņ impērijā (un tās vasaļzemēs) ar šo jēdzienu apzīmēja arī "dokumentu ar hana zīmogu" (t.i. caurlaides, pilnvaras, statusa diplomus utt.). Šādos gadījumos liela nozīme bija tamgas krāsai, kas tika izmantota atkarīgā no dokumenta svarīguma pakāpes (piemēram, sarkanā krāsā - al tamga - bija pašu svarīgāko dokumentu zīmogi).

Dažu zināmāko mongoļu hanu tamgas-ģerboņi

senkrievu Rurikoviču dinastijas kņazu tamgas-ģerboņi

• Tamga kā ģerbonis - ļoti izplatīta tamgas funkcija bija būt par radniecīgas, etniskas vai kolektīvas grupas vienojošu simbolu, kas ļāva vizuāli paust piederību "savējiem" (ģimenei, dzimtai, klanam, ciltij, cilšu grupai), atpazīt savējos starp "svešiem". Attiecīgi ar grupas tamgu tika apzīmēti tās karogi, svētvietas utt. Vai katrs grupas loceklis varēja lietot kopējo tamgu, jeb tikai līderi, nav zināms. Indivīds, kurš izmantoja tamgu kā savu ģerboni, kā likums vai nu lietoja nemainītu savas dzimtas tamgu, vai tai pievienoja kādu nenozīmīgu pamatelementu, nemainot zīmes pamatattēlu.
• Tamga kā īpašumzīme (mājas zīme) - visai bieži tamgas kalpoja kā "savas" teritorijas (valdījumu), sava kustamā un nekustamā īpašuma zīme.
• Tamga kā autora zīme - iespējams, lai gan ne visai izplatīti, ka amatnieki kādreiz izmantoja savu tamgu, lai "parakstītu" īpaši izdevušos darbu, iemūžinātu savu autorību.
• Tamga kā tiesību pieteikums - visai bieži tamgas sastopamas vietās, kuras nekādi nevarēja piederēt to nesējiem (piemēram, iecirstas klintīs vai arhitektūras elementos visai tālu no tamgas grupas apdzīvotās teritorijas). Visticamāk, te parādās viena no tamgas sakrālajām nozīmēm, ar to apzīmējot sasniegto, uz ko nākotnē varētu pretendēt (kā klasiskais "es te biju").
• Tamga kā pilnvaru apliecība - kad tamga tika lietota kā sizerena, valdnieka zīmogs uz juridiski saistošiem aktiem, oficiālām vēstulēm, attēlošana uz monētām, apliecināja monarha personīgu iesaistīšanos.
• Tamga kā vasalitātes vai pavalstniecības apliecinājums - aristokrātu vai pat valdnieku tamgu esamība uz tik nesvarīgiem sadzīves priekšmetiem, kur skaidrs, tamgas īpašnieka klātbūtne nav bijusi, liecina par priekšmeta īpašnieka vēlmi uzsvērt savu piederību tamgas nēsātājam. Svešas tamgas izmantošana norāda uz izmantotāja vasalitāti, attiecībā pret tamgas īpašnieku (līdzīgi kā Rietumeiropas heraldikā, kur vasalis bieži savā ģerbonī iekļāva kādu sava kunga ģerboņa elementu).
• Tamga kā sargājoša zīme - daudzu tamgu visai sarežģītā semantika un to atvasinājums no kulta vai totēmu zīmēm, pieļauj iespēju, ka tās kalpojušas arī kā sargājošas zīmes, grafiski amuleti, konkrētās grupas kolektīvā sakrālā spēka simbols.

Vizuāli un pēc pielietojuma tamgas ir līdzīgas arī piederības zīmēm.

Literatūra par šo tēmu

• Brook, Kevin Alan. The Jews of Khazaria. 2d ed. Rowman and Littlefield, 2006
• Christian, David. A History of Russia, Mongolia and Central Asia. Blackwell, 1999
• Franklin, Simon and Jonathan Shepard. The Emergence of Rus 750-1200. London: Longman, 1996
• Pritsak, Omeljan. The Origins of the Old Rus' Weights and Monetary Systems. Cambridge, MA: Harvard Ukrainian Research Institute, 1998
• Dziadulewicz S., Herbarz rodzin tatarskich w Polsce. Wilno 1929
• Dudziński P., Alfabet heraldyczny. Warszawa 1997
• Sulimirski T., Sarmaci. Warszawa 1979
• Драчук В.С. Дорогами тысячелетий. Киев. 1982
• Ольховский В.С., Тамга (к функции знака). / Историко-археологический альманах, No 7, Армавир, 2001
• Ґречило А. Українська міська геральдика. – Київ; Львів, 1998.
• Лебединський Я. Тамги, або степова «геральдика» // Знак. Вісник Українського геральдичного товариства. – 2000. № 22
• Тынышпаев М. Материалы к истории киргиз-казакского народа. – Ташкент, 1925
• Арсеньев Ю.В. О геральдических знаменах в связи с вопросом о государственных цветах древней России // ЖМЮ, 1911, № 3
• Драчук В.С. Системы знаков Северного Причерноморья. Киев, 1975
• Драчук В.С. Основные геральдические системы на территории СССР. Диссертация на соискание ученой степени доктора наук в форме научного доклада. Киев, 1981
• Рыбаков Б.А. Знаки собственности в княжеском хозяйстве Киевской Руси X — XII вв. // Советская археология. 1940, т. VI
• Мещанинов И.И. Загадочные знаки Причерноморья // ИГАИМК, 1932

Resursi internetā par šo tēmu

• Richard Wright. The Tamga.

• Szlachta tatarska
• Herby tatarskie w Wielkim Księstwie Litewskim

• Abhāzu tamgas (krievu val.)
• Kazahu tamgas (krievu val.)
• Mongoļu hanu tamgas (krievu val.)
• Ольховский В.С., Тамга, к функции знака
• Tatāru ģerboņi Feodosijas muzeja materiālos (krievu val.)
• Naimanu loma nogaju etnoģenēzē un to tamgas (krievu val.)
• Имре Баски. Тамги и этнические названия
• Болгарские тамги. Булгарская письменность (Раннебулгарский и домонгольский периоды)