Atšķirības starp "Hans" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(26 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
−
'''Hans''' (no [[Tatāri|tatāru]]: ''kan, kaan, khān''; ķīn. 大汗 - ''kho-han'') – [[Tjurki|tjurku]], vēlāk [[Mongoļi|mongoļu]] [[Valdnieks|valdnieka]] tituls. Sākotnēji [[cilts]] vēlēts vadonis. Sieviešu dzimtē '''hanuma''' (''hanum''). Pēc X gs. titulu sāk mantot, taču gadījumā. ja ''hans'' nespēj pildīt savas funkcijas, tautas sapulce to varēja atcelt, ievēlot par ''hanu'' piemērotāku kandidatūru. Ķīniešu avotos tituls sastopams kopš III gs., kad kā ''hans'' titulējās 67. tobatu (mūsdienu Mongolijas ziemeļos) valdnieks Linhans. Ap 312. gadu minēts cits valdnieks, Ilihans. Arī vairāki [[Žuaņžuaņi|žuaņžuaņu]] valdnieki - piemēram, 285. gadā nogalinātais Hotohans, - titulējās kā ''hani''. T.i. tituls ''hans'' pastāvēja vienā laikā ar titulu ''[[kagans]]'', kas ļāvis literatūrā parādīties titula ''kagans'' interpretācijai kā "hanu hans". Eiropieši opirmo reizi sastapās ar titulu ''hans'' līdz ar [[Seldžuki|seldžuku]] iekarojumiem [[Mazāzija|Mazāzijā]] XI gs., bet pēc tam, kontaktos ar [[Juaņu impērija]]s [[Zelta orda]]s un [[Ilhanu orda]]s valdniekiem. Pēc XIV gs. Centrālāzijā tituls varēja piederēt tikai ''tore'' – tiešam [[Čingizhans|Čingizhana]] pēctecim. Pēc Juaņu impērijas sabrukuma titulu ''hans'', lai uzsvērtu saistību ar kādreizējo mongoļu varenību, sāka lietot daudzās zemēs. Piemēram [[Persija|Persijā]] kā monarhu tituls "[[ilhans]]", ''[[tarhans]]'' kā lielo vasaļu tituls,vēlāk ''hans'' kā augstāko amatpersonu tituls (piemēram, Aizkaukāza provinču pārvaldnieki bija ''hani'': Karabahas hans, Šekinas hans, Nahičevanas hans u.c.). Osmaņu [[Sultāns|sultāni]] [[Bajazets I, sultāns|Bajazets I]] un [[Muhameds I, sultāns|Muhameds I]] kā papildu titulu lietoja arī ''hans'', savukārt [[Murads III, sultāns|Murads III]] 1575. gadā sāk lietot arī titulu "abu jūru [[Kagans|hakans]]". [[Senā Indija|Indijas]] [[mogoli|mogolu]] titulā bija arī "visugaišie hani, augstākie hakani".
+
'''Hans''' (mng. ''хан''; ķīn. ''可汗 - kèhán'', an. ''khan'', vc. ''Khan, Chan'', kr. ''хан'') – kungs, valdnieks. Eirāzijas stepes nomadu cilšu valdnieka tituls. Pēc statusa analogs eiropiešu titulam "karalis".
−
* '''Altanhans''' (mong. ''Алтан-хан'', tjurk. ''Altin-han'' – Zelta Hans) – XIII gs. tā tika dēvēti [[džurčeņi|džurčeņu]] [[Dzjiņ dinastija]]s imperatori Ķīnā. XVI gs. tā sevi dēvēja tumetu cilts valsts valdnieki (no Amdo klana). XVII gs. - hotogoitu cilts valsts valdnieku tituls.
+
Etimoloģiski, visticamāk, mongoļu tituls "han" cēlies no senāka tjurku vārda "kagan" (qaghan, s-mng. ᠬᠠᠭᠠᠨ - qaγan), kur glotālais līdzskanis laika gaitā transformējies par garu patskani (tjurku valodās lietotais patskanis "k" senmongoļu valodā bieži transformējās par "h" un otrādi).
 +
Sākotnēji vēlēts senmongoļu vadonis. Pēc X gs. titulu sāka arī mantot, vēlēšanām kļūstot formālām,  taču gadījumā, ja hans nespēja pildīt savas funkcijas, aristokrātijas sapulce - kurultajs, - to varēja atcelt, ievēlot piemērotāku kandidatūru (bijušajās Mongoļu impērijas zemēs par hanu varēja kļūt tikai čingisīds). Atkarībā no avota un laika, izrunas rakstības formas mainās: "hans", "kaans/haans", "kagans/hagans" u.tml., – principā ir viena titula dažādas izrunas. Tā kirgīzu valdnieku Barsu avoti dēvē gan par hanu, gan kaganu, Ķīnas Dzjiņ monarhu dēvē gan par imperatoru, gan par hanu, un arī pirmie senmongoļu valdnieki - Čingishans un tā dēli, - bija hani, bet par kaganu, pēc P. Peljo (Paul Pelliot) domām, sāk dēvēties tikai [[Kubilajs]]. Vēstures literatūrā pieņemts atšķirīgi lietot titulus "hans" un "kagans" (skat.), lai būtu vieglāk stratificēt monarha statusu pēc nozīmīguma.
 +
Eiropas avotu apritē tituls ienācis, saskarsmē ar Mongoļu impērijas provinču Zelta ordas un Ilhanu ordas valdniekiem. "Hans" lietoja gan attiecībā uz augstāko valdnieku (piem. Čingishans), gan ar laiku arī citiem augstākās aristokrātijas pārstāvjiem, piemēram, lielo vasaļu tituls bija "tarhans". Iekarotajā Persijā tituls bija ''ilhans'' (no ''el han'' - "tautas hans", pirmo reizi tituls parādās [[Tjurku kaganāts|Tjurku kaganātā]]), bet ''hans'' vēlāk tur lietoja kā provinču vietvalžu titulu (piemēram, tās Aizkaukāza provinču vietvalži: Karabahas hans, Šekinas hans, Nahičevanas hans u.c.). Arī citās viduslaiku valstīs tituls bija izplatīts, piemēram, Osmaņu sultāni, Bajazets I un Muhameds I, kā papildu titulu lietoja arī ''hans'', Indijas lielie mogoli titulā titulējās kā "visugaišie hani, augstākie hagani". Tituls sastopams Centrālāzijas zemēs līdz pat jaunākajiem laikiem.
  
−
== Literatūra ==
+
Skat. arī [[kagans]]
 +
 
 +
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 84. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 84. lpp.
 +
----
 +
* Christopher Kaplonski. Truth, History and Politics in Mongolia: Memory of Heroes. - Routledge Curzon: London and New York, 2004, - 248 pages. ISBN 0415307988
 +
* Rene Grousset, Naomi Walford. The Empire of the Steppes: A History of Central Asia. - Rutgers University Press, 1988
 +
* Menges K. Titles and organisational Terms of  the Qytan (Liao) and the Qara-Qytan (Si-Liao). // Rocznik Orientalistyczny, tom XVII (1951-52). Krakow, 1953
 +
----
 +
* Menges K. Der Titel "Gourkhan" der Qara-Qytaj. // Ural-Altaische Jahrbűcher. Bd. XXIV. H. 3-4. 1952
 +
----
 +
* Бертагаев Т.А. О терминах кан – хан – каган в монгольских языках. // Проблемы алтаистики и монголоведения. - Калмыцкое книжное издательство: Элиста, 1973. - С. 43–47.
 +
* Бертагаев Т.А. Об этимологии хaн~хаган, хатун и об их отношении к хaт // Тюркологические исследования. - Москва, 1976
 +
* Березин И. Н. Замечания о слове "куркан". // Журнал Министерства Народного Просвещения. СПб., 1839. Ч. 22. Отд. 7
  
−
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 +
* [http://www.britannica.com/topic/khan-title Khan - Britannica.com]
 
* [http://books.google.de/books?id=CHzGvqRbV_IC&pg=PA585&dq=khan+%22mongol+title%22&sig=p3zzic0B4L4-0gF2a6Rx9s95Ig4 Rene Grousset, Naomi Walford. The Empire of the Steppes: A History of Central Asia. - Rutgers University Press, 1988]
 
* [http://books.google.de/books?id=CHzGvqRbV_IC&pg=PA585&dq=khan+%22mongol+title%22&sig=p3zzic0B4L4-0gF2a6Rx9s95Ig4 Rene Grousset, Naomi Walford. The Empire of the Steppes: A History of Central Asia. - Rutgers University Press, 1988]
 
----
 
----
 
* [http://www.slovopedia.com/10/213/981500.html Хан - Ф.А. Брокгауз, И.А. Ефрон. Энциклопедический словарь]
 
* [http://www.slovopedia.com/10/213/981500.html Хан - Ф.А. Брокгауз, И.А. Ефрон. Энциклопедический словарь]
 +
* [http://bse.sci-lib.com/article118327.html Значение слова "Хан (титул)" в Большой Советской Энциклопедии]
 +
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz/22282 Хан - Словари и энциклопедии на Академике]
 +
* [http://pslo.narod.ru/f0/p7380.html Хан - Новый сборник электронных словарей]
  
 
[[Kategorija:Tituli un amati]]
 
[[Kategorija:Tituli un amati]]

Pašreizējā versija, 2018. gada 29. jūlijs, plkst. 07.25

Hans (mng. хан; ķīn. 可汗 - kèhán, an. khan, vc. Khan, Chan, kr. хан) – kungs, valdnieks. Eirāzijas stepes nomadu cilšu valdnieka tituls. Pēc statusa analogs eiropiešu titulam "karalis". Etimoloģiski, visticamāk, mongoļu tituls "han" cēlies no senāka tjurku vārda "kagan" (qaghan, s-mng. ᠬᠠᠭᠠᠨ - qaγan), kur glotālais līdzskanis laika gaitā transformējies par garu patskani (tjurku valodās lietotais patskanis "k" senmongoļu valodā bieži transformējās par "h" un otrādi). Sākotnēji vēlēts senmongoļu vadonis. Pēc X gs. titulu sāka arī mantot, vēlēšanām kļūstot formālām, taču gadījumā, ja hans nespēja pildīt savas funkcijas, aristokrātijas sapulce - kurultajs, - to varēja atcelt, ievēlot piemērotāku kandidatūru (bijušajās Mongoļu impērijas zemēs par hanu varēja kļūt tikai čingisīds). Atkarībā no avota un laika, izrunas rakstības formas mainās: "hans", "kaans/haans", "kagans/hagans" u.tml., – principā ir viena titula dažādas izrunas. Tā kirgīzu valdnieku Barsu avoti dēvē gan par hanu, gan kaganu, Ķīnas Dzjiņ monarhu dēvē gan par imperatoru, gan par hanu, un arī pirmie senmongoļu valdnieki - Čingishans un tā dēli, - bija hani, bet par kaganu, pēc P. Peljo (Paul Pelliot) domām, sāk dēvēties tikai Kubilajs. Vēstures literatūrā pieņemts atšķirīgi lietot titulus "hans" un "kagans" (skat.), lai būtu vieglāk stratificēt monarha statusu pēc nozīmīguma. Eiropas avotu apritē tituls ienācis, saskarsmē ar Mongoļu impērijas provinču Zelta ordas un Ilhanu ordas valdniekiem. "Hans" lietoja gan attiecībā uz augstāko valdnieku (piem. Čingishans), gan ar laiku arī citiem augstākās aristokrātijas pārstāvjiem, piemēram, lielo vasaļu tituls bija "tarhans". Iekarotajā Persijā tituls bija ilhans (no el han - "tautas hans", pirmo reizi tituls parādās Tjurku kaganātā), bet hans vēlāk tur lietoja kā provinču vietvalžu titulu (piemēram, tās Aizkaukāza provinču vietvalži: Karabahas hans, Šekinas hans, Nahičevanas hans u.c.). Arī citās viduslaiku valstīs tituls bija izplatīts, piemēram, Osmaņu sultāni, Bajazets I un Muhameds I, kā papildu titulu lietoja arī hans, Indijas lielie mogoli titulā titulējās kā "visugaišie hani, augstākie hagani". Tituls sastopams Centrālāzijas zemēs līdz pat jaunākajiem laikiem.

Skat. arī kagans

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 84. lpp.
  • Christopher Kaplonski. Truth, History and Politics in Mongolia: Memory of Heroes. - Routledge Curzon: London and New York, 2004, - 248 pages. ISBN 0415307988
  • Rene Grousset, Naomi Walford. The Empire of the Steppes: A History of Central Asia. - Rutgers University Press, 1988
  • Menges K. Titles and organisational Terms of the Qytan (Liao) and the Qara-Qytan (Si-Liao). // Rocznik Orientalistyczny, tom XVII (1951-52). Krakow, 1953
  • Menges K. Der Titel "Gourkhan" der Qara-Qytaj. // Ural-Altaische Jahrbűcher. Bd. XXIV. H. 3-4. 1952
  • Бертагаев Т.А. О терминах кан – хан – каган в монгольских языках. // Проблемы алтаистики и монголоведения. - Калмыцкое книжное издательство: Элиста, 1973. - С. 43–47.
  • Бертагаев Т.А. Об этимологии хaн~хаган, хатун и об их отношении к хaт // Тюркологические исследования. - Москва, 1976
  • Березин И. Н. Замечания о слове "куркан". // Журнал Министерства Народного Просвещения. СПб., 1839. Ч. 22. Отд. 7

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Hans&oldid=69479"