Atšķirības starp "Akcidence" versijām
No ''Vēsture''
(jauns) |
m |
||
(5 starpversijas, ko saglabājuši 2 lietotāji, nav parādītas) | |||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Akcidence''' (lat. ''accidens'', "gadās") - pārejoša, nebūtiska īpašība atšķirībā no būtiskā, substancionālā. Terminu pirmais sāk lietot [[Aristotelis]], pārņēma [[Sholastika|sholastiķi]] un XVII-XVIII gs. Rietumeiropas filosofi kā apstākļu un iespējamības apvienojuma ilustrāciju. | + | '''Akcidence''' (lat. ''accidens'', "tas, kas gadās") - pārejoša, nebūtiska īpašība, kurai ir gadījuma raksturs atšķirībā no būtiskā, [[Substance|substancionālā]]. Terminu pirmais sāk lietot [[Aristotelis]], pārņēma [[Sholastika|sholastiķi]] un XVII-XVIII gs. Rietumeiropas filosofi kā apstākļu un iespējamības apvienojuma ilustrāciju. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
+ | * [http://faculty.washington.edu/smcohen/433/catlec.htm Predication and Ontology: The Categories. / University of Washington] | ||
+ | ---- | ||
+ | * [http://www.textlog.de/1143.html Akzidenz - Wörterbuch der philosophischen Grundbegriffe.] | ||
− | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Filosofijas vēsture]] |
Pašreizējā versija, 2010. gada 29. oktobris, plkst. 10.06
Akcidence (lat. accidens, "tas, kas gadās") - pārejoša, nebūtiska īpašība, kurai ir gadījuma raksturs atšķirībā no būtiskā, substancionālā. Terminu pirmais sāk lietot Aristotelis, pārņēma sholastiķi un XVII-XVIII gs. Rietumeiropas filosofi kā apstākļu un iespējamības apvienojuma ilustrāciju.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 9. lpp.