Akcidence
No ''Vēsture''
Akcidence (lat. accidens, "tas, kas gadās") - pārejoša, nebūtiska īpašība, kurai ir gadījuma raksturs atšķirībā no būtiskā, substancionālā. Terminu pirmais sāk lietot Aristotelis, pārņēma sholastiķi un XVII-XVIII gs. Rietumeiropas filosofi kā apstākļu un iespējamības apvienojuma ilustrāciju.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 9. lpp.