Atšķirības starp "Ašeradena" versijām
m |
m |
||
| (5 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Ašeradena''' (vāc. ''Ascherahden'', no 1967. līdz 1991. g. '''Stučka''', mūsdienu '''Aizkraukle''') - sākotnēji muiža, tad [[pilsēta]] (pilsētas tiesības no 1967. gada) Kurzemē. Avotos lībiešu pils pirmo reizi pieminēta Livonijas Indriķa hronikas tekstā sakarā līvu un lietuviešu uzbrukumu Rīgai 1204. gadā (lībiešu koka pili Augstajos jeb Kraukļa kalnos nodedzina 1205. gadā). Livonijas Indriķa hronikā un Atskaņu hronikā - Aizkraukles un tās pilskunga Vievalda vārds vēl parādās saistībā ar zemgaļu cīņām pret vācu bruņiniekiem 1220. gadā pie Mežotnes, kā arī 1279. gada cīņās Daugavas kreisajā krastā iepretī Aizkrauklei kopā ar lietuviešiem Traideņa vadībā, kad sakāva Ordeņa karaspēku. 1224. gadā Karikstes upes grīvā uzcēla akmens mūra pili kā [[Komturs|komtura]] rezidenci (kopā 21 komturs, pirmais - Burhards, pēdējais, 1561. gadā - von Ezeruss). Pils pastāvēja līdz XVII gadsimta vidum, un zviedru - poļu kara laikā to noposta. XVI gs. teritorija ap pilskalnu un mūra pili bijusi Alstiķu muižas sastāvdaļa. 1630. gadā Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs Aizkraukles muižu uzdāvināja savam artilērijas virsniekam Simeonam Šulcam. Ašerādenas muižkungs [[landrāts]] Karls Frīdrihs Šulcs fon | + | '''Ašeradena''' (vāc. ''Ascherahden'', no 1967. līdz 1991. g. '''Stučka''', mūsdienu '''Aizkraukle''') - sākotnēji muiža, tad [[pilsēta]] (pilsētas tiesības no 1967. gada) Kurzemē. Avotos lībiešu pils pirmo reizi pieminēta Livonijas Indriķa hronikas tekstā sakarā līvu un lietuviešu uzbrukumu Rīgai 1204. gadā (lībiešu koka pili Augstajos jeb Kraukļa kalnos nodedzina 1205. gadā). Livonijas Indriķa hronikā un Atskaņu hronikā - Aizkraukles un tās pilskunga Vievalda vārds vēl parādās saistībā ar zemgaļu cīņām pret vācu bruņiniekiem 1220. gadā pie Mežotnes, kā arī 1279. gada cīņās Daugavas kreisajā krastā iepretī Aizkrauklei kopā ar lietuviešiem Traideņa vadībā, kad sakāva Ordeņa karaspēku. 1224. gadā Karikstes upes grīvā uzcēla akmens mūra pili kā [[Komturs|komtura]] rezidenci (kopā 21 komturs, pirmais - Burhards, pēdējais, 1561. gadā - von Ezeruss). Pils pastāvēja līdz XVII gadsimta vidum, un zviedru - poļu kara laikā to noposta. XVI gs. teritorija ap pilskalnu un mūra pili bijusi Alstiķu muižas sastāvdaļa. 1630. gadā Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs Aizkraukles muižu uzdāvināja savam artilērijas virsniekam Simeonam Šulcam. Ašerādenas muižkungs [[landrāts]] Karls Frīdrihs Šulcs fon Ašeradens 1764. gadā izdeva pirmos zemnieku likumus "[[Aizkraukles un Rīmaņu muižu zemnieku tiesa]]". Šulcs pamazām uzpoirka apkaimes sīko muižiņu zemi: Salubben (Salapi), Winterfeld (Vinterfeldi), Schillingshof (Šķiliņi), Borigshof (Bariši) un [[Remershofa|Roemershof]] (Skrīveri), iegūstot īpašumā ievērojamas platības. Pirmā Pasaules kara laikā [[miests]] pilnīgi nopostīts, tai skaitā arī muiža, kuras dzīvojamā ēka savulaik tika uzskaitīta par Vidzemes baroka meistardarbu. Starpkaru periodā Aizkraukles muižas teritorijā tika izveidots Aizkraukles pagasts, kas aptvēra tagadējā Aizkraukles pagasta, Aizkraukles pilsētas un nelielu Skrīveru pagasta teritoriju. Pēc administratīvā iedalījuma tas ietilpa Rīgas apriņķī. |
| − | + | 1947. gadā to iekļāva jaunizveidotajā Ogres rajonā, bet vēl pēc diviem gadiem - Pļaviņu rajonā. 1954. gadā Aizkraukles pagasta rietumu daļu pievienoja Skrīveriem, bet Aizkraukles pagastu atkal pievienoja Ogres rajonam. 1961. gadā Samēnu līcī pie Daugavas, tagadējās Aizkraukles slimnīcas vietā izveidoja celtnieku ciemats, kurš jau augustā tika nosaukts [[Stučka Pēteris|P.Stučkas]] vārdā. 1963. gadā strādnieku ciemats mainīja statusu, kļūstot par [[Pilsētciemats|pilsētciematu]], bet 1967. gada 10. janvārī - par pilsētu. Pilsēta vienlaikus kļūst arī par jaunizveidotā Stučkas rajona centru. 1975. gada 14. matrā pieņem lēmumu no Stučkas pilsētas atdalīt veco administratīvo vienību - Aizkraukles pagastu, - kas ilgus gadus ir arī kolhoza "Aizkraukle" centrs. 1991. gadā Stučku pārdēvēja par Aizkraukli. | |
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:Muižas]] |
| + | [[Kategorija:Apdzīvotas vietas Baltijā]] | ||
Pašreizējā versija, 2017. gada 6. augusts, plkst. 05.19
Ašeradena (vāc. Ascherahden, no 1967. līdz 1991. g. Stučka, mūsdienu Aizkraukle) - sākotnēji muiža, tad pilsēta (pilsētas tiesības no 1967. gada) Kurzemē. Avotos lībiešu pils pirmo reizi pieminēta Livonijas Indriķa hronikas tekstā sakarā līvu un lietuviešu uzbrukumu Rīgai 1204. gadā (lībiešu koka pili Augstajos jeb Kraukļa kalnos nodedzina 1205. gadā). Livonijas Indriķa hronikā un Atskaņu hronikā - Aizkraukles un tās pilskunga Vievalda vārds vēl parādās saistībā ar zemgaļu cīņām pret vācu bruņiniekiem 1220. gadā pie Mežotnes, kā arī 1279. gada cīņās Daugavas kreisajā krastā iepretī Aizkrauklei kopā ar lietuviešiem Traideņa vadībā, kad sakāva Ordeņa karaspēku. 1224. gadā Karikstes upes grīvā uzcēla akmens mūra pili kā komtura rezidenci (kopā 21 komturs, pirmais - Burhards, pēdējais, 1561. gadā - von Ezeruss). Pils pastāvēja līdz XVII gadsimta vidum, un zviedru - poļu kara laikā to noposta. XVI gs. teritorija ap pilskalnu un mūra pili bijusi Alstiķu muižas sastāvdaļa. 1630. gadā Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs Aizkraukles muižu uzdāvināja savam artilērijas virsniekam Simeonam Šulcam. Ašerādenas muižkungs landrāts Karls Frīdrihs Šulcs fon Ašeradens 1764. gadā izdeva pirmos zemnieku likumus "Aizkraukles un Rīmaņu muižu zemnieku tiesa". Šulcs pamazām uzpoirka apkaimes sīko muižiņu zemi: Salubben (Salapi), Winterfeld (Vinterfeldi), Schillingshof (Šķiliņi), Borigshof (Bariši) un Roemershof (Skrīveri), iegūstot īpašumā ievērojamas platības. Pirmā Pasaules kara laikā miests pilnīgi nopostīts, tai skaitā arī muiža, kuras dzīvojamā ēka savulaik tika uzskaitīta par Vidzemes baroka meistardarbu. Starpkaru periodā Aizkraukles muižas teritorijā tika izveidots Aizkraukles pagasts, kas aptvēra tagadējā Aizkraukles pagasta, Aizkraukles pilsētas un nelielu Skrīveru pagasta teritoriju. Pēc administratīvā iedalījuma tas ietilpa Rīgas apriņķī.
1947. gadā to iekļāva jaunizveidotajā Ogres rajonā, bet vēl pēc diviem gadiem - Pļaviņu rajonā. 1954. gadā Aizkraukles pagasta rietumu daļu pievienoja Skrīveriem, bet Aizkraukles pagastu atkal pievienoja Ogres rajonam. 1961. gadā Samēnu līcī pie Daugavas, tagadējās Aizkraukles slimnīcas vietā izveidoja celtnieku ciemats, kurš jau augustā tika nosaukts P.Stučkas vārdā. 1963. gadā strādnieku ciemats mainīja statusu, kļūstot par pilsētciematu, bet 1967. gada 10. janvārī - par pilsētu. Pilsēta vienlaikus kļūst arī par jaunizveidotā Stučkas rajona centru. 1975. gada 14. matrā pieņem lēmumu no Stučkas pilsētas atdalīt veco administratīvo vienību - Aizkraukles pagastu, - kas ilgus gadus ir arī kolhoza "Aizkraukle" centrs. 1991. gadā Stučku pārdēvēja par Aizkraukli.
