Atšķirības starp "Anaksimandrs no Milētas" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (Resursi internetā par šo tēmu)
17. rindiņa: 17. rindiņa:
 
* [http://www.iep.utm.edu/a/anaximan.htm Anaximander - The Internet Encyclopedia of Philosophy]
 
* [http://www.iep.utm.edu/a/anaximan.htm Anaximander - The Internet Encyclopedia of Philosophy]
 
----
 
----
 +
* [http://space.rin.ru/articles/html/373.html Анаксимандр Милетский - Астрономия и законы космоса от RIN.RU]
 
* [http://www.astrogalaxy.ru/489.html Гномон - cамый древний угломерный инструмент.]
 
* [http://www.astrogalaxy.ru/489.html Гномон - cамый древний угломерный инструмент.]
  
 
[[Kategorija:Personas]]
 
[[Kategorija:Personas]]

Versija, kas saglabāta 2009. gada 2. februāris, plkst. 09.30

Anaksimandrs no Milētas (Ἀναξίμανδρος - Anaxímandros, ~610.-546. g.p.m.ē.) - sengrieķu filosofs, matemātiķis, stihisks dialektiķis, Talesa skolnieks. Dzīvojis un strādājis Milētā, Mazāzijā. Sarakstījis pirmo filosofisko darbu Senajā Grieķijā "Par dabu" (līdz mūsu dienām nav saglabājies). Pirmais ieviesa visa pastāvošā pirmssākuma jēdzienu arhē ("princips") un par šādu pirmssākumu uzskatīja apeironu. Viņam piedēvē gnomona (γνώμων - vertikāls saules pulkstenis) ieviešanu hellēņu zemēs. Pirmais izvirzīja evolūcijas ideju: cilvēks, tāpat kā visas pārējās dzīvās būtnes, cēlies no zivs, kas piemērojusies dzīvei uz sauszemes. Uzskatīja, ka Visuma centrā atrodas Zeme, kurai ir plakana cilindra forma. Ap zemi griežoties trīs debesu gredzeni: Saules, Mēness un zvaigžņu gredzens.

Literatūra

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 14. lpp.

  • Couprie D.L., Hahn R., Naddaf G., Anaximander in Context: New Studies in the Origins of Greek Philosophy. - State University of New York Press, Albany, 2003
  • Kahn C.H., Anaximander and the Origins of Greek Cosmology. - New York 1960
  • Naddaf G., The Greek Concept of Nature. - SUNY Press, New York, 2005

  • Таннери П., Первые шаги древнегреческой науки. - СПб, 1902
  • Идлис Г.М., Революции в астрономии, физике и космологии. - Наука, Москва, 1985
  • Чайковский Ю.В., Доплатонова астрономия и Коперник, Историко-астрономические исследования, вып. XXX, - Наука, Москва, 2005, с. 159-200

Resursi internetā par šo tēmu