Atšķirības starp "Antistens no Atēnām" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 +
[[Attēls:Antisthenes.png‎|right|thumb|200px|Antistens]]
 
'''Antistens no Atēnām''' (''Ἀντισθένης, Antisthenes'', ~435.-370. g.p.m.ē.) - sengrieķu filosofs, dzīvojis un strādājis [[Atēnas|Atēnās]] (nebija pilntiesīgs [[polisa]]s pilsonis), [[Sokrāts|Sokrāta]] skolnieks, bija klāt skolotāja nāves brīdī. Pēc Sokrāta nāves Antistens vadīja nodarbības Atēnu skolā ''Kinosargā'' (''Κυνόσαργες'', burt. “modrais suns”, ja pieņem, ka skolas nosaukums cēlies ''kynos'' – “suns”). Izveidojis t.s. [[Kiniķi|kiniķu]] skolu, kas atzina, ka patiesas ir tikai zināšanas par atsevišķo. Zināšanas ir tikai tas, ko var noformulēt jēdzienos. Esot noliedzis iespēju vispār kaut ko galīgi definēt, t.i., saistīt atsevišķo ar vispārīgo , kā arī iespēju piedēvēt priekšmetam kādas nemainīgas īpašības. Par katru sprieduma subjektu var apgalvot tikai to, ka tas ir tieši šis subjekts. Pieļaujami ir tikai tie spriedumi, kuros subjekts sakrīt ar predikātu: “Sokrats ir Sokrats”, nevis “Sokrats ir skolotājs”. Kritizējis [[Platons|Platona]] mācību par idejām un atzina tikai atsevišķu lietu esamību. Vērsās pret materiālo civilizāciju kā tādu, aicinot iztikt tikai ar nepieciešamo. Sarakstījis apmēram 60 darbu – “par dabu”, “par likumu”, “par labumu”, “par dzīvību un nāvi” u.c., - kas līdz mūsu dienām nav saglabājušies.
 
'''Antistens no Atēnām''' (''Ἀντισθένης, Antisthenes'', ~435.-370. g.p.m.ē.) - sengrieķu filosofs, dzīvojis un strādājis [[Atēnas|Atēnās]] (nebija pilntiesīgs [[polisa]]s pilsonis), [[Sokrāts|Sokrāta]] skolnieks, bija klāt skolotāja nāves brīdī. Pēc Sokrāta nāves Antistens vadīja nodarbības Atēnu skolā ''Kinosargā'' (''Κυνόσαργες'', burt. “modrais suns”, ja pieņem, ka skolas nosaukums cēlies ''kynos'' – “suns”). Izveidojis t.s. [[Kiniķi|kiniķu]] skolu, kas atzina, ka patiesas ir tikai zināšanas par atsevišķo. Zināšanas ir tikai tas, ko var noformulēt jēdzienos. Esot noliedzis iespēju vispār kaut ko galīgi definēt, t.i., saistīt atsevišķo ar vispārīgo , kā arī iespēju piedēvēt priekšmetam kādas nemainīgas īpašības. Par katru sprieduma subjektu var apgalvot tikai to, ka tas ir tieši šis subjekts. Pieļaujami ir tikai tie spriedumi, kuros subjekts sakrīt ar predikātu: “Sokrats ir Sokrats”, nevis “Sokrats ir skolotājs”. Kritizējis [[Platons|Platona]] mācību par idejām un atzina tikai atsevišķu lietu esamību. Vērsās pret materiālo civilizāciju kā tādu, aicinot iztikt tikai ar nepieciešamo. Sarakstījis apmēram 60 darbu – “par dabu”, “par likumu”, “par labumu”, “par dzīvību un nāvi” u.c., - kas līdz mūsu dienām nav saglabājušies.
  

Versija, kas saglabāta 2009. gada 4. februāris, plkst. 13.04

Antistens

Antistens no Atēnām (Ἀντισθένης, Antisthenes, ~435.-370. g.p.m.ē.) - sengrieķu filosofs, dzīvojis un strādājis Atēnās (nebija pilntiesīgs polisas pilsonis), Sokrāta skolnieks, bija klāt skolotāja nāves brīdī. Pēc Sokrāta nāves Antistens vadīja nodarbības Atēnu skolā Kinosargā (Κυνόσαργες, burt. “modrais suns”, ja pieņem, ka skolas nosaukums cēlies kynos – “suns”). Izveidojis t.s. kiniķu skolu, kas atzina, ka patiesas ir tikai zināšanas par atsevišķo. Zināšanas ir tikai tas, ko var noformulēt jēdzienos. Esot noliedzis iespēju vispār kaut ko galīgi definēt, t.i., saistīt atsevišķo ar vispārīgo , kā arī iespēju piedēvēt priekšmetam kādas nemainīgas īpašības. Par katru sprieduma subjektu var apgalvot tikai to, ka tas ir tieši šis subjekts. Pieļaujami ir tikai tie spriedumi, kuros subjekts sakrīt ar predikātu: “Sokrats ir Sokrats”, nevis “Sokrats ir skolotājs”. Kritizējis Platona mācību par idejām un atzina tikai atsevišķu lietu esamību. Vērsās pret materiālo civilizāciju kā tādu, aicinot iztikt tikai ar nepieciešamo. Sarakstījis apmēram 60 darbu – “par dabu”, “par likumu”, “par labumu”, “par dzīvību un nāvi” u.c., - kas līdz mūsu dienām nav saglabājušies.

Literatūra

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 21. lpp.

  • Luis E. Navia. Antisthenes of Athens: Setting the World Aright. - Greenwood Press, 2001, ISBN 0-313-31672-4

Resursi internetā par šo tēmu