Atšķirības starp "Apgaismība" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Apgaismība''' - sabiedriski politiska kustība, uzskatu virziens, kura pārstāvji iestājās par esošo sociālo un politisko trūkumu novēršanu, mainot sabiedrības ētikas un morāles normas, politiku un sadzīvi, izplatot labā un patiesības idejas, izglītojot līdzcilvēkus. | + | '''Apgaismība''' - sabiedriski politiska intelektuāļu kustība Rietumeiropā jaunajos laikos, uzskatu virziens, kura pārstāvji iestājās par esošo sociālo un politisko trūkumu novēršanu, mainot sabiedrības ētikas un morāles normas, politiku un sadzīvi, izplatot labā un patiesības idejas, izglītojot līdzcilvēkus. ''Apgaismības'' pamatā ir ideālistisks priekšstats par apzinas noteicošo lomu sabiedrības attīstībā, sociālos un politiskos trūkumus skaidrojot ar cilvēku intelektuālo tumsonību. Skeptiski raudzījās, pat apšaubīja valdošās reliģijas dogmas, sholastioskās domāšanas metodes. Lielā mērā noteica sociālo uzskatu veidošanos XVIII gs., kā arī [[monarhija]]s evolucionēšanu t.s. [[Apgaismotais absolūtisms|apgaismotajā absolūtismā]]. Pie zināmākajiem apgaismotājiem pieņemts pieskaitīt Voltēru, Ruso, Monteskjē, Herderu, Lesingu, Šilleru, Gēti u.c. |
== Ieteicamā literatūra == | == Ieteicamā literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 4. februāris, plkst. 15.13
Apgaismība - sabiedriski politiska intelektuāļu kustība Rietumeiropā jaunajos laikos, uzskatu virziens, kura pārstāvji iestājās par esošo sociālo un politisko trūkumu novēršanu, mainot sabiedrības ētikas un morāles normas, politiku un sadzīvi, izplatot labā un patiesības idejas, izglītojot līdzcilvēkus. Apgaismības pamatā ir ideālistisks priekšstats par apzinas noteicošo lomu sabiedrības attīstībā, sociālos un politiskos trūkumus skaidrojot ar cilvēku intelektuālo tumsonību. Skeptiski raudzījās, pat apšaubīja valdošās reliģijas dogmas, sholastioskās domāšanas metodes. Lielā mērā noteica sociālo uzskatu veidošanos XVIII gs., kā arī monarhijas evolucionēšanu t.s. apgaismotajā absolūtismā. Pie zināmākajiem apgaismotājiem pieņemts pieskaitīt Voltēru, Ruso, Monteskjē, Herderu, Lesingu, Šilleru, Gēti u.c.
Ieteicamā literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 24. lpp.
