Atšķirības starp "Kursenieki" versijām

Versija, kas saglabāta 2009. gada 12. februāris, plkst. 16.10

Kursenieki (kurs. Kursenieki, Kāpenieks) - Kuršu kāpas iedzīvotāji, kuršu pēcteči (asimilējušies XX gs. vidū, otrajā pusē - mūsdienās sastopami vairs tikai daži kursenieku pēcteči, kas daļēji atceras vēl savu valodu). Morfoloģiskās struktūras un fonētiskās sistēmas ziņā, kā arī leksikas pamatfondā kursenieku valoda ļoti maz atšķiras no latviešu valodas, resp. tās DR Kurzemes izloksnēm (kursenieku valoda kāpu ziemeļos ir tuva dienvidrietumu Kurzemes valodai, bet dienvidu virzienā pakāpeniski tuvojas tāmiskajām izloksnēm), taču tajā trūkst daudz kā no tās kultūrleksikas, kas lietojama latviešu valodā, kā vietā parasti ir vai nu leišu, vai vācu vārdi Paši Kuršu kāpu iedzīvotāji nekad nav sevi uzskatījuši par latviešiem un latviešu valodu par savu kultūras valodu. Tā kā Kuršu kāpu iedzīvotāji vienmēr bijuši politiski un, galvenais, teritoriāli ar citu valodu starpniecību atšķirti no pārējām latviešu apdzīvotajām zemēm; tad varam runāt par patstāvīgu valodu, kas runāta Kuršu kāpās.^[1] Rakstītos avotos kā pastāvīga Kuršu kāpu iedzīvotāju populācija pirmo reizi minēta XVI gs., bet to valoda pirmo reizi aprakstīta P. Einhorna “Historia Lettica” (1649.). J.Endzelīns atzinis, ka: “īstenībā tie nav latvieši, bet seno kuršu pēcnieki.”^[2]

Atsauces un paskaidrojumi

Literatūra

• Latviešu konversācijas vārdnīca. 10. sēj. Rīga: A.Gulbis, 1933-1934, 19050-19051.
• Plāķis J. Kursenieku valoda. // Acta universitatis Latviensis, 1927, XVI, 33-124. lpp.
• Kuršu kāpu folklora. / Prof. P. Šmita redakcijā. - Rīgā, 1933.
• Endzelīns J. Par kurseniekiem un viņu valodu. // Burtnieks, 1931, XII, 1102-1108 (Darbu izlase. III sēj. 1. daļa. Rīga: Zinātne, 1979, 571-578).
• Plāķis J. Kursenieki jeb Kuršu kāpu iedzīvotāji. // Universitas, 1933, Nr. 2, 17-18. lpp.
• Plāķis J. Baltu tautas un ciltis. // Latvieši. Rakstu krājums. - Valters un Rapa, Rīga, 1930
• Plāķis J. Kuršu kāpas un kursenieki. // Senatne un Māksla, 1937, II, 151-160. lpp.
• Kursīte J. Kuršu kāpu kursenieki. // Diena, 23.09, 16.lpp.
• Kursīte J. Pierobežas stāsti. // Māksla Plus, 2004, Nr.5, 78.-80.lpp.
• Kursīte J. Latvieši un kursenieki. // Latvijas Vēstnesis, 26.11.2004.
• Kursīte J. Kursenieki mainīgajā pasaulē. - Latvijas Universitātes apgāds, Rīga, 2007.; ISBN 9984802671

• Morkūnas K., Sabaliauskas A. Kursiy Neringos Žveju lietuviu tarme ir lietuviu kalbos itaka šiu žveju latviu kalbai. // Lietuviu kalbotyros klausymai. T. II. Vilnius, 1959
• Kiseliūnaite D. Kuršiu nerijos kuršininku kalbos ir etninio identiteto klausimai. // Baltistica, T. XXX (2), 1995, 59-64.

• August Ambrassat. Die Provinz Ostpreußen. - Frankfurt am Main, 1912
• Endzelin J. Über die Nationalität und Sprache der Kuren. // Finnisch-Ugrische Forschungen. XII, 1912
• Wilhelm Gaerte. Urgeschichte Ostpreussens. - Königsberg, 1929
• Kurt Forstreuter. Die Entwicklung der Nationalitätenverhältnisse auf der Kurischen Nehrung. / Altpreußische Forschungen. - 1931, S. 239–261
• Hans Mortensen, Gertrud Mortensen. Die Besiedlung des nordöstlichen Ostpreußens bis zum Beginn des 17. Jahrhunderts. - Leipzig, 1938
• Heinrich A. Kurschat. Das Buch vom Memelland. - Siebert, Oldenburg, 1968
• Richard Pietsch. Fischerleben auf der Kurischen Nehrung dargestellt in kurischer und deutscher Sprache. - Camen, Berlin, 1982
• Nehrungskurisch. Sprachhistorische und instrumentalphonetische Studien zu einem aussterbenden Dialekt. / Wolfgang P. Schmid (Hrsg.) - Stuttgart, 1989
• Richard Pietsch. Deutsch-Kurisches Wörterbuch. - Nordostdeutsches Kulturwerk, Lüneburg, 1991
• Ulrich Tolksdorf. Fischerei und Fischerkultur in Ostpreußen. - Heide, Holstein, 1991
• Richard Pietsch. Bildkarte rund um das Kurische Haff. - Nordostdeutsches Kulturwerk, Lüneburg, 1994
• Wolfgang P. Schmid. Nehrungskurisch. Ein sprachhistorischer Überblick. - Steiner, Stuttgart, 1999; ISBN 3-515-07475-9

Resursi internetā par šo tēmu

• Konferences "Mutvārdu vēsture: migrācija un lokālā identitāte" (2008. gada 27.-29. jūnijs, Rīgā) programma un viesrefereātu anotācijas. (.pdf)

• Dr. Kiseliunaite D. Paskutinioji kuršininkų karta - Etninės kultūros ir kalbos reliktai.
• Dr. Kiseliunaite D. Kuršių Nerijos asmenvardžiai kaip gyventojų etninės sudėties liudininkai. (Personennamen der Kurischen Nehrung als zeugen der der ethnischen Zusammensetzung der Bevölkerung). (.pdf)

• Kursenieki - NationMaster Encyclopedia

• Beate Szillis-Kappelhoff. Die Kuren - Die kurischen Landschaften Duvzare, Ceclis, Megove, Pilsaten, Lamotina.