Atšķirības starp "Medems Ernsts Johans Aleksandrs fon" versijām
No ''Vēsture''
m ("Mēdems Aleksandrs fon" pārdēvēju par "Mēdems Ernsts Johans Aleksandrs fon") |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Ernsts Johans Aleksandrs fon Mēdems''' (vāc. ''Ernst Johann Alexander von Medem'', 1770.–1842.) - [[Baltijas guberņas|Baltijas provinču]] muižnieks ([[barons]]), jurists. Dzimis 1770. gada 30. martā [[Rumbenhofa|Rumbenhofā]]. 1784. gadā uzsācis tieslietu studijas Pētera akadēmijā (''Academia Petrina'') [[Mītava|Mītavā]]. 1797.–1799. gados un 1802.–1814. gados bijis Mītavas apriņķa maršals. No 1803. līdz 1807. gadam bijis Mītavas [[virspilskunga tiesa]]s asistents, bet 1809.–1818. - [[kanclers]]. 1818. gadā iecelts par [[Kurzemes galma virstiesa]]s prezidentu un palicis šajā amatā līdz 1841. gadam. Viens no [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s dibinātājiem. Miris 1842. gada 13. decembrī. | + | '''Ernsts Johans Aleksandrs fon Mēdems''' (vāc. ''Ernst Johann Alexander von Medem'', 1770.–1842.) - [[Baltijas guberņas|Baltijas provinču]] muižnieks ([[barons]]), jurists. Dzimis 1770. gada 30. martā [[Rumbenhofa|Rumbenhofā]]. 1784. gadā uzsācis tieslietu studijas Pētera akadēmijā (''Academia Petrina'') [[Mītava|Mītavā]]. 1797.–1799. gados un 1802.–1814. gados bijis Mītavas apriņķa maršals. No 1803. līdz 1807. gadam bijis Mītavas [[virspilskunga tiesa]]s asistents, bet 1809.–1818. - [[kanclers]]. 1818. gadā iecelts par [[Kurzemes galma virstiesa]]s prezidentu un palicis šajā amatā līdz 1841. gadam. Viens no [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s dibinātājiem. Nodfarbojās ar [[Ģenealoģija|ģenealoģiju]], kolekcionēja ievērojamu perosnu autogrāfus un veltījumus. Miris 1842. gada 13. decembrī. |
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 25. februāris, plkst. 14.06
Ernsts Johans Aleksandrs fon Mēdems (vāc. Ernst Johann Alexander von Medem, 1770.–1842.) - Baltijas provinču muižnieks (barons), jurists. Dzimis 1770. gada 30. martā Rumbenhofā. 1784. gadā uzsācis tieslietu studijas Pētera akadēmijā (Academia Petrina) Mītavā. 1797.–1799. gados un 1802.–1814. gados bijis Mītavas apriņķa maršals. No 1803. līdz 1807. gadam bijis Mītavas virspilskunga tiesas asistents, bet 1809.–1818. - kanclers. 1818. gadā iecelts par Kurzemes galma virstiesas prezidentu un palicis šajā amatā līdz 1841. gadam. Viens no Kurzemes literatūras un mākslas biedrības dibinātājiem. Nodfarbojās ar ģenealoģiju, kolekcionēja ievērojamu perosnu autogrāfus un veltījumus. Miris 1842. gada 13. decembrī.
