Atšķirības starp "Dērings Fridrihs Juliuss" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | ''' | + | '''Fridrihs Juliuss Dērings''' (1818.–1898) - gleznotājs, zīmēšanas skolotājs un mākslas vēsturnieks. Dzimis 1818. gada 31. augustā Drēzdenē, amatnieka ģimenē. 1832. gadā iestājās Drēzdenes Tēlotājas mākslas akadēmijā un noklausījās tur trīs kursus. Naudas trūkuma dēļ piepelnījās, kopēdams gleznas Drēzdenes galerijā. 1838. gadā kļuva par profesora Ed. Bendemaņa (''Bendemann'') skolnieku. Pēc tam, kad 1845. gadā J. Dērings Pozenē (Poznaņā) bija uzgleznojis savu pirmo altārgleznu, viņš saņēma uzaicinājumu braukt uz [[Mītava|Mītavu]], lai strādātu tur par zīmēšanas skolotāju un gleznotu portretus. 1845. gada 26. novembrī (8. decembrī) J. Dērings ieradās [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Viņš plaši darbojās portreta žanrā, kā arī gleznoja altārgleznas Kurzemes un Lietuvas baznīcās. Savā mūžā J. Dērings radījis 1106 portretus, 23 altārgleznas un 3 vēsturiskā žanra gleznas. 1859. gadā J. Dērings sāka strādāt par zīmēšanas skolotāju Mītavas ģimnāzijāun bija šajā amatā līdz 1890. gadam. Par [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s biedru J. Dērings kļuva 1857. gadā, un 1860. gadā viņu ievēlēja par bibliotekāru. Kopš 1862. gada viņš darbojās biedrības padomē. Kad 1865. gadā Dēringu ievēlēja par biedrības sekretāru, un sekretāra pienākumus viņš pildīja līdz 1893. gada jūnijam. J. Dērings biedrībā lasīja daudzus referātus par vēstures, mākslas vēstures un arheoloģijas tēmām, kas publicēti biedrības izdevumā “Sitzungsberichte der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst”, kā arī bija šī izdevuma redaktors. J. Dēringam ir lieli nopelni Kurzemes provinciālmuzeja kolekciju sakārtošanā un kolekciju katalogu izstrādāšanā. Viņš strādājis arī kā muzeja kolekciju konservators. Miris 1898. gada 26. septembrī Mītavā. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 26. februāris, plkst. 20.51
Fridrihs Juliuss Dērings (1818.–1898) - gleznotājs, zīmēšanas skolotājs un mākslas vēsturnieks. Dzimis 1818. gada 31. augustā Drēzdenē, amatnieka ģimenē. 1832. gadā iestājās Drēzdenes Tēlotājas mākslas akadēmijā un noklausījās tur trīs kursus. Naudas trūkuma dēļ piepelnījās, kopēdams gleznas Drēzdenes galerijā. 1838. gadā kļuva par profesora Ed. Bendemaņa (Bendemann) skolnieku. Pēc tam, kad 1845. gadā J. Dērings Pozenē (Poznaņā) bija uzgleznojis savu pirmo altārgleznu, viņš saņēma uzaicinājumu braukt uz Mītavu, lai strādātu tur par zīmēšanas skolotāju un gleznotu portretus. 1845. gada 26. novembrī (8. decembrī) J. Dērings ieradās Kurzemes guberņā. Viņš plaši darbojās portreta žanrā, kā arī gleznoja altārgleznas Kurzemes un Lietuvas baznīcās. Savā mūžā J. Dērings radījis 1106 portretus, 23 altārgleznas un 3 vēsturiskā žanra gleznas. 1859. gadā J. Dērings sāka strādāt par zīmēšanas skolotāju Mītavas ģimnāzijāun bija šajā amatā līdz 1890. gadam. Par Kurzemes literatūras un mākslas biedrības biedru J. Dērings kļuva 1857. gadā, un 1860. gadā viņu ievēlēja par bibliotekāru. Kopš 1862. gada viņš darbojās biedrības padomē. Kad 1865. gadā Dēringu ievēlēja par biedrības sekretāru, un sekretāra pienākumus viņš pildīja līdz 1893. gada jūnijam. J. Dērings biedrībā lasīja daudzus referātus par vēstures, mākslas vēstures un arheoloģijas tēmām, kas publicēti biedrības izdevumā “Sitzungsberichte der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst”, kā arī bija šī izdevuma redaktors. J. Dēringam ir lieli nopelni Kurzemes provinciālmuzeja kolekciju sakārtošanā un kolekciju katalogu izstrādāšanā. Viņš strādājis arī kā muzeja kolekciju konservators. Miris 1898. gada 26. septembrī Mītavā.
