Atšķirības starp "Cji" versijām
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Cji''' (trad.ķīn. 氣, vienk.ķīn. 气, piņj. ''qì'') – senķīniešu natūrfilosofijas pamatjēdziens, kura sākotnējā nozīme bija: „gaiss“, „tvaiks“, „dvaša“, bet attīstoties filosofiskajai domai ar " | + | '''Cji''' (trad.ķīn. 氣, vienk.ķīn. 气, piņj. ''qì'') – senķīniešu natūrfilosofijas pamatjēdziens, kura sākotnējā nozīme bija: „gaiss“, „tvaiks“, „dvaša“, bet attīstoties filosofiskajai domai ar "cji" sāka apzīmēt pirmmatēriju, „dzīvības spēku“ utt. (Analogs sengrieķu [[pneuma]], ''πνεῦμα'', senindiešu [[prana]] u.c.) Saskaņā ar senākajiem priekšstatiem, pasauli veidoja ''cji'' – pirmmatērijas, - kuras vieglā un tīrā daļa (''jancji'') cēlās augšup un izveidoja debesis, bet smagā daļa (''iņcji'') grima lejup un izveidoja zemi. Bez tam bija arī 5 ''cji'' jeb pamatstihijas: uguns, ūdens, koks, metāls un zeme, kas, mainoties gadalaikiem, uzplaukst, iet bojā pārejet viena otrā un atkal uzplaukst, tā veidojot pasauli un tajā notiekošos dabas procesus. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == |
Versija, kas saglabāta 2009. gada 24. marts, plkst. 09.31
Cji (trad.ķīn. 氣, vienk.ķīn. 气, piņj. qì) – senķīniešu natūrfilosofijas pamatjēdziens, kura sākotnējā nozīme bija: „gaiss“, „tvaiks“, „dvaša“, bet attīstoties filosofiskajai domai ar "cji" sāka apzīmēt pirmmatēriju, „dzīvības spēku“ utt. (Analogs sengrieķu pneuma, πνεῦμα, senindiešu prana u.c.) Saskaņā ar senākajiem priekšstatiem, pasauli veidoja cji – pirmmatērijas, - kuras vieglā un tīrā daļa (jancji) cēlās augšup un izveidoja debesis, bet smagā daļa (iņcji) grima lejup un izveidoja zemi. Bez tam bija arī 5 cji jeb pamatstihijas: uguns, ūdens, koks, metāls un zeme, kas, mainoties gadalaikiem, uzplaukst, iet bojā pārejet viena otrā un atkal uzplaukst, tā veidojot pasauli un tajā notiekošos dabas procesus.
Literatūra par šo tēmu
Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 59. lpp.