Atšķirības starp "Kobronskansts" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Kobronskansts_1905.jpg|right|thumb|200px|Kobronskansts Rīgas 1905. gada plānā]] | [[Attēls:Kobronskansts_1905.jpg|right|thumb|200px|Kobronskansts Rīgas 1905. gada plānā]] | ||
| − | '''Kobronskansts''' - 1621. gadā zviedru armijas pulkveža Samuela Kobrona (''Kobron'') vadībā uzcbūvēta [[Skansts|skansti]] pie agrākās Mārupītes ietekas Daugavā (tag. Akmeņu ielas un Vienības gatves sākumā, [[Torņakalns|Torņakalnā]]). 1641. gadā Kobronskansti pārbūvēja pēc nīderlandiešu parauga, ierīkojot bastionus, ravelīnus, aizsarggrāvi, un nocietinājums ieguva zvaigžņveida formu. Lai atbrīvotu teritoriju, 1642. gadā nojauca [[Sarkanais sardzes tornis|Sarkano sardzes torni]]. 1709. gadā, tuvojoties krievu armijai, zviedri skansti pameta. 8. novembrī tajā ienāca krievu karaspēks un nosauca par '''Pētera skansti'''. Pēc Vidzemes iekļaušanas Krievijas impērijā skansts savu militāro nozīmi zaudēja un teritoriju sāka izmantot civiliem mērķiem: tur uzbūvēja pilsētas ķieģeļnīcu. Pēc 1795. gada iedzīvotāju revīzijas datiem, bijušās Kobronskansts teritorijā atradās pavisam 6 dzīvojamās mājas, kurās dzīvoja 66 cilvēki. XVIII gs. beigās daļu no militārajiem nocietinājumiem atjaunoja un izbūvēja jaunu tilta skansti ar vairākām izkaisītām mazākām skanstīm. Teritoriju uz Rietumiem no Kobronskansts (Torņkalna pļavas) pārvērta par esplanādi. Kobronskansti atjaunoja un paplašināja arī vēl 1810. un 1854. gadā. XIX gs. otrajā pusē caur Kobronskansts teritoriju izbūvēja Rīgas–Jelgavas un Rīgas–Tukuma dzelzceļa līnijas. Gadsimta beigās nocietinājumu vaļņi bija daļēji norakti un sagruvuši, vairāki grāvji aizbērti, gar skansti un pāri esplanādei tika izbūvēti jauni ceļi un ielas. 1908. gadā atcēla ierobežojumus esplanādes apbūvei. | + | '''Kobronskansts''' - 1621. gadā zviedru armijas pulkveža Samuela Kobrona (''Kobron'') vadībā uzcbūvēta [[Skansts|skansti]] pie agrākās Mārupītes ietekas Daugavā (tag. Akmeņu ielas un Vienības gatves sākumā, [[Torņakalns|Torņakalnā]]). 1641. gadā Kobronskansti pārbūvēja pēc nīderlandiešu parauga, ierīkojot bastionus, ravelīnus, aizsarggrāvi, un nocietinājums ieguva zvaigžņveida formu. Lai atbrīvotu teritoriju, 1642. gadā nojauca [[Sarkanais sardzes tornis|Sarkano sardzes torni]]. 1709. gadā, tuvojoties krievu armijai, zviedri skansti pameta. 8. novembrī tajā ienāca krievu karaspēks un nosauca par '''Pētera skansti'''. Pēc Vidzemes iekļaušanas Krievijas impērijā skansts savu militāro nozīmi zaudēja un teritoriju sāka izmantot civiliem mērķiem: tur uzbūvēja pilsētas ķieģeļnīcu. Pēc 1795. gada iedzīvotāju revīzijas datiem, bijušās Kobronskansts teritorijā atradās pavisam 6 dzīvojamās mājas, kurās dzīvoja 66 cilvēki. XVIII gs. beigās daļu no militārajiem nocietinājumiem atjaunoja un izbūvēja jaunu tilta skansti ar vairākām izkaisītām mazākām skanstīm. Teritoriju uz Rietumiem no Kobronskansts (Torņkalna pļavas) pārvērta par [[Esplanāde|esplanādi]]. Kobronskansti atjaunoja un paplašināja arī vēl 1810. un 1854. gadā. XIX gs. otrajā pusē caur Kobronskansts teritoriju izbūvēja Rīgas–Jelgavas un Rīgas–Tukuma dzelzceļa līnijas. Gadsimta beigās nocietinājumu vaļņi bija daļēji norakti un sagruvuši, vairāki grāvji aizbērti, gar skansti un pāri esplanādei tika izbūvēti jauni ceļi un ielas. 1908. gadā atcēla ierobežojumus esplanādes apbūvei. |
== Avoti == | == Avoti == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 11. aprīlis, plkst. 05.59
Kobronskansts - 1621. gadā zviedru armijas pulkveža Samuela Kobrona (Kobron) vadībā uzcbūvēta skansti pie agrākās Mārupītes ietekas Daugavā (tag. Akmeņu ielas un Vienības gatves sākumā, Torņakalnā). 1641. gadā Kobronskansti pārbūvēja pēc nīderlandiešu parauga, ierīkojot bastionus, ravelīnus, aizsarggrāvi, un nocietinājums ieguva zvaigžņveida formu. Lai atbrīvotu teritoriju, 1642. gadā nojauca Sarkano sardzes torni. 1709. gadā, tuvojoties krievu armijai, zviedri skansti pameta. 8. novembrī tajā ienāca krievu karaspēks un nosauca par Pētera skansti. Pēc Vidzemes iekļaušanas Krievijas impērijā skansts savu militāro nozīmi zaudēja un teritoriju sāka izmantot civiliem mērķiem: tur uzbūvēja pilsētas ķieģeļnīcu. Pēc 1795. gada iedzīvotāju revīzijas datiem, bijušās Kobronskansts teritorijā atradās pavisam 6 dzīvojamās mājas, kurās dzīvoja 66 cilvēki. XVIII gs. beigās daļu no militārajiem nocietinājumiem atjaunoja un izbūvēja jaunu tilta skansti ar vairākām izkaisītām mazākām skanstīm. Teritoriju uz Rietumiem no Kobronskansts (Torņkalna pļavas) pārvērta par esplanādi. Kobronskansti atjaunoja un paplašināja arī vēl 1810. un 1854. gadā. XIX gs. otrajā pusē caur Kobronskansts teritoriju izbūvēja Rīgas–Jelgavas un Rīgas–Tukuma dzelzceļa līnijas. Gadsimta beigās nocietinājumu vaļņi bija daļēji norakti un sagruvuši, vairāki grāvji aizbērti, gar skansti un pāri esplanādei tika izbūvēti jauni ceļi un ielas. 1908. gadā atcēla ierobežojumus esplanādes apbūvei.
Avoti
- 1700. gada Kobronskansts plāns. LVVA, 2909. f., 1. apr., 893. l.
- 1757. gada Kobronskansts uzmērījums. LVVA, 1390. f., 2. apr., 352. l., 215. lp.
- 1781.–1801. gadu Rīgas rātes dokumenti par Kobronskansti. LVVA, 673. f., 1. apr., 644. l.
- 1781. gada 18. decembra Baltijas ģenerālgubernatora G. Brauna (Browne) ziņojums kņazam G. Orlovam (Орлов) par Kobronskansts gruntsgabalu izmantošanu un pilsētas ķieģeļnīcas darbību. LVVA, 673. f., 1. apr., 644. l., 1. lp.
- Kobronskansts. Izkopējums no Klīversalas un tai pieguļošās Āgenskalna un Torņakalna teritorijas 1824. gada kartes. LVVA, 2909. f., 1. apr., 843. l.
- 1884. gada Kobronskansts teritorijas situācijas plāns. LVVA, 2724. f., 2. apr., 843. l., 93. lp.
- 1884. gadā Krievijas Iekšlietu ministrijas Rīgas inženieru komandas Rīgas pilsētas valdei izsniegtā atļauja par Kobronskansts nocietinājumu grāvju aizbēršanu. LVVA, 2724. f., 2. apr., 843. l., 67. lp.
- Kobronskansts bij. esplanādes teritorijas izmantošanas 1910. gada 8. februāra komisijas sēdes protokols. LVVA, 2724. f., 2. apr., 1164. l., 209. lp.
