Atšķirības starp "Situacionisms" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[Attēls:Situazionisti.jpg|right|thumb| | + | [[Attēls:Situazionisti.jpg|right|thumb|300px|Pirmie situacionisti 1957. gada aprīlī Kosadarosčā: Džuzepe Galicio, Pjero Simondo, Elena Verrone, Mišela Bernšteina, Gijs Debors, Asgers Jorns un Valters Ormo]] |
'''Situacionisms''' (''Situationism'') - [[Marksisms|marksisma]] strāvojums, izveidojies Rietumeiropā 1957. gadā, atšķeļoties no [[Maoisms|maosima]], idejiki tuvs [[Anarhisms|anarhismam]]. Kustību aizsāka Gijs Debors (''Guy-Ernst Debord'') ar domubiedriem Itālijā, Kozadarosčā (it. ''Cosio d'Arroscia''). Savu uzplaukumu piedzīvoja t.s. [[Studentu maijs 1968|Studentu maija]] notikumu laikā, 1968. gadā Francijā. Situacionisti uzskatīja, ka Rietumu sabiedrība sasniegusi tādu pārpilnības līmeni, ka ir gatava [[Komunisms|komunismam]]. Tāpēc laiks taisīt revolūciju "tūlīt un tagad", sākot jau ar ikdienas dzīvi: atteikties no darba, no pakļaušanās valsts varai, no nodokļu maksāšanas, no likumpakļāvības un sabiedrības morāles normām. Par primāro uzskata revolūciju apziņā, mainot iekšējo vērtību sistēmu. Attīstīja maoistu ideju par "kultūras revolūciju", pievēršoties apzinātas "kontrkultūras" veidošanai, kontrkultūras situāciju inspirēšanai. Brīvā tirgus sabiedrību uztver tikai un vienīgi kā patērētāju kultūru, nesamierināmi antagonisku vērtību radīšanai, kas esot cilvēka būtības pamats. | '''Situacionisms''' (''Situationism'') - [[Marksisms|marksisma]] strāvojums, izveidojies Rietumeiropā 1957. gadā, atšķeļoties no [[Maoisms|maosima]], idejiki tuvs [[Anarhisms|anarhismam]]. Kustību aizsāka Gijs Debors (''Guy-Ernst Debord'') ar domubiedriem Itālijā, Kozadarosčā (it. ''Cosio d'Arroscia''). Savu uzplaukumu piedzīvoja t.s. [[Studentu maijs 1968|Studentu maija]] notikumu laikā, 1968. gadā Francijā. Situacionisti uzskatīja, ka Rietumu sabiedrība sasniegusi tādu pārpilnības līmeni, ka ir gatava [[Komunisms|komunismam]]. Tāpēc laiks taisīt revolūciju "tūlīt un tagad", sākot jau ar ikdienas dzīvi: atteikties no darba, no pakļaušanās valsts varai, no nodokļu maksāšanas, no likumpakļāvības un sabiedrības morāles normām. Par primāro uzskata revolūciju apziņā, mainot iekšējo vērtību sistēmu. Attīstīja maoistu ideju par "kultūras revolūciju", pievēršoties apzinātas "kontrkultūras" veidošanai, kontrkultūras situāciju inspirēšanai. Brīvā tirgus sabiedrību uztver tikai un vienīgi kā patērētāju kultūru, nesamierināmi antagonisku vērtību radīšanai, kas esot cilvēka būtības pamats. | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 23. aprīlis, plkst. 14.15
Situacionisms (Situationism) - marksisma strāvojums, izveidojies Rietumeiropā 1957. gadā, atšķeļoties no maosima, idejiki tuvs anarhismam. Kustību aizsāka Gijs Debors (Guy-Ernst Debord) ar domubiedriem Itālijā, Kozadarosčā (it. Cosio d'Arroscia). Savu uzplaukumu piedzīvoja t.s. Studentu maija notikumu laikā, 1968. gadā Francijā. Situacionisti uzskatīja, ka Rietumu sabiedrība sasniegusi tādu pārpilnības līmeni, ka ir gatava komunismam. Tāpēc laiks taisīt revolūciju "tūlīt un tagad", sākot jau ar ikdienas dzīvi: atteikties no darba, no pakļaušanās valsts varai, no nodokļu maksāšanas, no likumpakļāvības un sabiedrības morāles normām. Par primāro uzskata revolūciju apziņā, mainot iekšējo vērtību sistēmu. Attīstīja maoistu ideju par "kultūras revolūciju", pievēršoties apzinātas "kontrkultūras" veidošanai, kontrkultūras situāciju inspirēšanai. Brīvā tirgus sabiedrību uztver tikai un vienīgi kā patērētāju kultūru, nesamierināmi antagonisku vērtību radīšanai, kas esot cilvēka būtības pamats.
