Atšķirības starp "Eiklids no Aleksandrijas" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Eiklids''' (sengr. ''Εὐκλείδης, Eukleidēs'', ~IV-III gs. mija p.m.ē.) - matemātiķis, ģeometrijas kā zinātnes pamatlicējs. Avotos ziņu par viņa dzīvi nav.<ref>Tikai Prokls norāda savos komentāros Eiklida "Elementi" pirmajai grāmatai, ka tas bijis vecāks par Platona pulciņa dalībniekiem, taču jaunāks par Arhimedu un Eratosfenu, un dzīvojis [[Senā Ēģipte|Ēģiptes]] valdnieka [[Ptolemejs I Soters, Ēģiptes valdnieks|Ptolemeja I Sotera]] valdīšanas laikā (323.-283. g.p.m.ē.). Eiropas autori viduslaikos sliecās domāt, ka tas ir tas pats Eiklids no Megarām, bet XVII gs. filosofijas pētnieki - ka viņš dzīvojis Aleksandrijā un bijis viens no Museijona izveidotājiem. Savukārt viduslaiku arābu autori par tā dzimto pilsētu uzskatīja Tiru, savukārt dzīves un darbības vietu - Damasku.</ref> Darbā "Elementi" sistemātiski, izmantojot aksiomātisko metodi, apkopojis sava laika zināšanas par ģeometriju un skaitļu teoriju. Eiklids izstrādājis ievērojamo postulātu (piekto) par paralēlām taisnēm, kas loģiski ir līdzvērtīgs apgalvojumam: plaknē caur punktu, kas atrodas ārpus taisnes, var novilkt tikai vienu taisni, kura nekrusto doto taisni. Ģeometrija, kas balstās uz šo postulātu, tiek | + | '''Eiklids''' (sengr. ''Εὐκλείδης, Eukleidēs'', ~IV-III gs. mija p.m.ē.) - matemātiķis, ģeometrijas kā zinātnes pamatlicējs. Avotos ziņu par viņa dzīvi nav.<ref>Tikai Prokls norāda savos komentāros Eiklida "Elementi" pirmajai grāmatai, ka tas bijis vecāks par Platona pulciņa dalībniekiem, taču jaunāks par Arhimedu un Eratosfenu, un dzīvojis [[Senā Ēģipte|Ēģiptes]] valdnieka [[Ptolemejs I Soters, Ēģiptes valdnieks|Ptolemeja I Sotera]] valdīšanas laikā (323.-283. g.p.m.ē.). Eiropas autori viduslaikos sliecās domāt, ka tas ir tas pats Eiklids no Megarām, bet XVII gs. filosofijas pētnieki - ka viņš dzīvojis Aleksandrijā un bijis viens no Museijona izveidotājiem. Savukārt viduslaiku arābu autori par tā dzimto pilsētu uzskatīja Tiru, savukārt dzīves un darbības vietu - Damasku.</ref> Darbā "Elementi" sistemātiski, izmantojot aksiomātisko metodi, apkopojis sava laika zināšanas par ģeometriju un skaitļu teoriju. Eiklids izstrādājis ievērojamo postulātu (piekto) par paralēlām taisnēm, kas loģiski ir līdzvērtīgs apgalvojumam: plaknē caur punktu, kas atrodas ārpus taisnes, var novilkt tikai vienu taisni, kura nekrusto doto taisni. Ģeometrija, kas balstās uz šo postulātu, tiek dēvēta par "Eiklida ģeometriju". Mēģinājumi pierādīt piekto postulātu XIX gs. noveda pie neeiklida ģeometriju atklāšanas (t.s. ''Lobačevska ģeometrija''). |
==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 22. maijs, plkst. 14.43
Eiklids (sengr. Εὐκλείδης, Eukleidēs, ~IV-III gs. mija p.m.ē.) - matemātiķis, ģeometrijas kā zinātnes pamatlicējs. Avotos ziņu par viņa dzīvi nav.[1] Darbā "Elementi" sistemātiski, izmantojot aksiomātisko metodi, apkopojis sava laika zināšanas par ģeometriju un skaitļu teoriju. Eiklids izstrādājis ievērojamo postulātu (piekto) par paralēlām taisnēm, kas loģiski ir līdzvērtīgs apgalvojumam: plaknē caur punktu, kas atrodas ārpus taisnes, var novilkt tikai vienu taisni, kura nekrusto doto taisni. Ģeometrija, kas balstās uz šo postulātu, tiek dēvēta par "Eiklida ģeometriju". Mēģinājumi pierādīt piekto postulātu XIX gs. noveda pie neeiklida ģeometriju atklāšanas (t.s. Lobačevska ģeometrija).
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Tikai Prokls norāda savos komentāros Eiklida "Elementi" pirmajai grāmatai, ka tas bijis vecāks par Platona pulciņa dalībniekiem, taču jaunāks par Arhimedu un Eratosfenu, un dzīvojis Ēģiptes valdnieka Ptolemeja I Sotera valdīšanas laikā (323.-283. g.p.m.ē.). Eiropas autori viduslaikos sliecās domāt, ka tas ir tas pats Eiklids no Megarām, bet XVII gs. filosofijas pētnieki - ka viņš dzīvojis Aleksandrijā un bijis viens no Museijona izveidotājiem. Savukārt viduslaiku arābu autori par tā dzimto pilsētu uzskatīja Tiru, savukārt dzīves un darbības vietu - Damasku.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 98.-99. lpp.
