Atšķirības starp "Majordoms" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Majordoms''' (no lat ''maior'' - "vecākais" + ''domus'' - "nams"; angl. '' | + | '''Majordoms''' (no lat ''maior'' - "vecākais" + ''domus'' - "nams"; angl. ''mayor of the Palace'', vāc. ''Hausmeier'', fr. ''maire du palais'', kr. ''майордом'') - nebrīvo kalpotāju priekšnieks [[Franki|franku]], [[Goti|ostgotu]], [[Burgundi|burgundu]], [[Vandaļi|vandaļu]], [[Langobardi|langobardu]] valdnieku galmos V-VIII gs. Līdzīgi kā vēlāk [[Pfalcgrāfs|pfalcgrāfs]], pārraudzīja un vadīja galma saimniecību. Sākot ar VII gs. pieauga ''majordomu'' administratīvā, tiesu un militārā vara, tie ieguva plašus īpašumus un tie jau administratīvi un militāri pārraudzīja un vadīja visus [[Karalis|karaļa]] valdījumus (kā ''quasi magister palatii seu Major domus regiæ''). |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 4. jūnijs, plkst. 12.34
Majordoms (no lat maior - "vecākais" + domus - "nams"; angl. mayor of the Palace, vāc. Hausmeier, fr. maire du palais, kr. майордом) - nebrīvo kalpotāju priekšnieks franku, ostgotu, burgundu, vandaļu, langobardu valdnieku galmos V-VIII gs. Līdzīgi kā vēlāk pfalcgrāfs, pārraudzīja un vadīja galma saimniecību. Sākot ar VII gs. pieauga majordomu administratīvā, tiesu un militārā vara, tie ieguva plašus īpašumus un tie jau administratīvi un militāri pārraudzīja un vadīja visus karaļa valdījumus (kā quasi magister palatii seu Major domus regiæ).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 98. lpp.
- Latviešu konversācijas vārdnīca. - A. Gulbis: Rīga, 1935.-1936. - 13.sēj., 25281. sl.
