Atšķirības starp "Patricieši" versijām
No ''Vēsture''
(jauna lapa) |
m (→Komentāri) |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
== Komentāri == | == Komentāri == | ||
| − | Līdz III gs.p.m.ē. patriciešu rokās bija valsts pārvalde un tiesu sistēma. Vēlāk, t.s. ''republikas laikā'' tikai patriciešus varēja ievēlēt par [[Maģistrāts|maģistrātiem]] un pontifiku kolēģijā. | + | Līdz III gs.p.m.ē. patriciešu rokās bija valsts pārvalde un tiesu sistēma. Vēlāk, t.s. ''republikas laikā'' tikai patriciešus varēja ievēlēt par [[Maģistrāts|maģistrātiem]] un pontifiku kolēģijā. Saplūstot turīgākajām patriciešu un [[Plebeji|plebeju]] dzimtām, izveidojās jauna kārta - [[nobiļi]], - no kuriem t.s. ''impērijas laikā'' izveidojās jauns patriciāts. |
| − | + | Viduslaikos par '''patriciešiem''' (vāc. ''Patrizier'', kr. ''патриции'') dēvēja bagātāko un iespaidīgāko pilsētu [[pilsonība]]s dzimtu pārstāvjus, kam bija noteicoša loma pilsētu pašpārvaldē. | |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 26. septembris, plkst. 05.59
Patricieši (lat. patricii - tādi, kuriem ir tēvi) - aristokrātijas dzimtu kopums, kārta Senajā Romā, kurus dēvēja par "Romas tautu" (Populus Romanus Quiritium), pretstatā plebejiiem.
Komentāri
Līdz III gs.p.m.ē. patriciešu rokās bija valsts pārvalde un tiesu sistēma. Vēlāk, t.s. republikas laikā tikai patriciešus varēja ievēlēt par maģistrātiem un pontifiku kolēģijā. Saplūstot turīgākajām patriciešu un plebeju dzimtām, izveidojās jauna kārta - nobiļi, - no kuriem t.s. impērijas laikā izveidojās jauns patriciāts.
Viduslaikos par patriciešiem (vāc. Patrizier, kr. патриции) dēvēja bagātāko un iespaidīgāko pilsētu pilsonības dzimtu pārstāvjus, kam bija noteicoša loma pilsētu pašpārvaldē.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 9. lpp.
