Atšķirības starp "Godvins Viljams" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Viljams_Godvins.jpg‎‎‎‎‎|right|thumb|200px|Viljams Godvins]]
 
[[Attēls:Viljams_Godvins.jpg‎‎‎‎‎|right|thumb|200px|Viljams Godvins]]
'''Viljams Godvins''' (1756.-1836.) - publicists, literāts, nivelējošā utopisma pārstāvis. Jaunībā bijis disidentu sludinātājs, taču 80. gadu sākumā kļuvis konsekvents racionālists. Par noteicošo postulēja sabiedriskās morāles un sociālās vides ietekmi uz cilvēku. Sabiedrību, morāli (kā pozitīvo) pretnostatīja valstij un likumiem (kā negatīvajam). Uzskatīja, ka jālikvidē īpašuma tiesības un jebkādu valsts varu. Pievēršoties jautājumam par īpašumu, domāja, ka īpašuma principus radījuši un nosaka likumdevēji un [[parlaments]], un tas novedis pie netaisnīgas un neracionālas īpašuma sadales sabiedrībā. Vara un īpašums ir nevis vienkārši sasvstarpēji saistīti lielumi, bet gan identiski vienotas parādības elementi. Kritizēja likumus, pierādot valsts kā institūcijas nevajadzīgumu, postulējotī, ka tikai likvidējot tiesas tiks sasniegts īsts taisnīgums kā vienīgais īstais jebkuras sabiedrības pamats. Valsts vara savā pašreizējā formā nav dzīvotspējīga un to nomainīs kopienu apvienības, savukārt valsts likumu vietā nāks personificēta likumdošana - viņa ideāls bija sīku neatkarīgu, nelielās komūnās apvienotu ražotāju sabiedrība, kas darba augļus sadalītu paši pēc vajadzībām. Sabiedriskās dzīves un ražošanas decentralizācija kalpotu personības attīstībai un varas ietekmes mazināšanai. Zināmākais darbs ir "Pētījums par politisko taisnīgumu”. Lielā mērā ietekmējis [[Anarhisms|anarhisma]] ideoloģijas tapšanu.
+
'''Viljams Godvins''' (''William Godwin'', 1756.-1836.) - publicists, literāts, nivelējošā utopisma pārstāvis. Dzimis 1756. gada 3. martā [[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]], mācītāja ģimenē. Pēc studiju pabeigšanas garīgajā seminārā, vairākus gadus bijis disidentu sludinātājs, taču [[Apgaismība|apgaismotāju]] – [[Ruso Žans Žaks|Ruso]] (''Jean Jacques Rousseau''), [[Holbahs Pauls Heinrihs Dītrihs|Holbaha]] (''Paul Heinrich Dietrich d’Holbach''), [[Helvecijs Klods Adrians|Helvēcija]] (''Klod Adrian Helvetius'') ideju ietekmē sāka pārvērtēt savus reliģiskos priekšstatus un pasaules uzskatus un 80. gadu sākumā kļuvis konsekvents racionālists. Miris 1836. gada 7. aprīlī. Par noteicošo postulēja sabiedriskās morāles un sociālās vides ietekmi uz cilvēku. Sabiedrību, morāli (kā pozitīvo) pretnostatīja valstij un likumiem (kā negatīvajam). Uzskatīja, ka jālikvidē īpašuma tiesības un jebkādu valsts varu. Pievēršoties jautājumam par īpašumu, domāja, ka īpašuma principus radījuši un nosaka likumdevēji un [[parlaments]], un tas novedis pie netaisnīgas un neracionālas īpašuma sadales sabiedrībā. Vara un īpašums ir nevis vienkārši sasvstarpēji saistīti lielumi, bet gan identiski vienotas parādības elementi. Kritizēja likumus, pierādot valsts kā institūcijas nevajadzīgumu, postulējotī, ka tikai likvidējot tiesas tiks sasniegts īsts taisnīgums kā vienīgais īstais jebkuras sabiedrības pamats. Valsts vara savā pašreizējā formā nav dzīvotspējīga un to nomainīs kopienu apvienības, savukārt valsts likumu vietā nāks personificēta likumdošana - viņa ideāls bija sīku neatkarīgu, nelielās komūnās apvienotu ražotāju sabiedrība, kas darba augļus sadalītu paši pēc vajadzībām. Sabiedriskās dzīves un ražošanas decentralizācija kalpotu personības attīstībai un varas ietekmes mazināšanai. Zināmākais darbs ir "Pētījums par politisko taisnīgumu”. Lielā mērā ietekmējis [[Anarhisms|anarhisma]] ideoloģijas tapšanu.
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 13. jūlijs, plkst. 14.57

Viljams Godvins (William Godwin, 1756.-1836.) - publicists, literāts, nivelējošā utopisma pārstāvis. Dzimis 1756. gada 3. martā Anglijas karalistē, mācītāja ģimenē. Pēc studiju pabeigšanas garīgajā seminārā, vairākus gadus bijis disidentu sludinātājs, taču apgaismotājuRuso (Jean Jacques Rousseau), Holbaha (Paul Heinrich Dietrich d’Holbach), Helvēcija (Klod Adrian Helvetius) ideju ietekmē sāka pārvērtēt savus reliģiskos priekšstatus un pasaules uzskatus un 80. gadu sākumā kļuvis konsekvents racionālists. Miris 1836. gada 7. aprīlī. Par noteicošo postulēja sabiedriskās morāles un sociālās vides ietekmi uz cilvēku. Sabiedrību, morāli (kā pozitīvo) pretnostatīja valstij un likumiem (kā negatīvajam). Uzskatīja, ka jālikvidē īpašuma tiesības un jebkādu valsts varu. Pievēršoties jautājumam par īpašumu, domāja, ka īpašuma principus radījuši un nosaka likumdevēji un parlaments, un tas novedis pie netaisnīgas un neracionālas īpašuma sadales sabiedrībā. Vara un īpašums ir nevis vienkārši sasvstarpēji saistīti lielumi, bet gan identiski vienotas parādības elementi. Kritizēja likumus, pierādot valsts kā institūcijas nevajadzīgumu, postulējotī, ka tikai likvidējot tiesas tiks sasniegts īsts taisnīgums kā vienīgais īstais jebkuras sabiedrības pamats. Valsts vara savā pašreizējā formā nav dzīvotspējīga un to nomainīs kopienu apvienības, savukārt valsts likumu vietā nāks personificēta likumdošana - viņa ideāls bija sīku neatkarīgu, nelielās komūnās apvienotu ražotāju sabiedrība, kas darba augļus sadalītu paši pēc vajadzībām. Sabiedriskās dzīves un ražošanas decentralizācija kalpotu personības attīstībai un varas ietekmes mazināšanai. Zināmākais darbs ir "Pētījums par politisko taisnīgumu”. Lielā mērā ietekmējis anarhisma ideoloģijas tapšanu.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 139. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu