Atšķirības starp "Šumeri" versijām
No ''Vēsture''
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Šumeri''' (kr. ''шумеры'') - tauta, kas senatnē apdzīvojusi [[Mezopotāmija]]s dienvidus, t.s. | + | '''Šumeri''' (kr. ''шумеры'') - tauta, kas senatnē apdzīvojusi [[Mezopotāmija]]s dienvidus, t.s. [[Šumera|Šumeras civilizācijas]] laikā no V līdz II g.tk.p.m.ē. Antropoloģiski piederējusi lielās eiropeīdās rases Vidusjūras un Balkānu-Kaukāza rasēm. Valodai runāja aglutinatīva struktūra, taču tās piederība kādai konkrētai valodu grupai nav noteikta (ir vairākas hipotēzes). III g.tk.p.m.ē. vidū sākusi sajaukties ar [[Semīti|semītu]] [[Akadieši|akadiešu]] ciltīm, kuras apmetās Mezopotāmijas centrālajā daļā, II g.tk.p.m.ē. pirmajā pusē ar tām saplūstot un izveidojot akadiešu tautu. Līdz pat II-I gs.p.m.ē. šumeru valoda saglabājās Mezopotāmijā kā zinātnes un reliģijas valoda. |
| − | == Literatūra == | + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
* Дьяконов И. М., Народы древней Передней Азии. / Переднеазиатский этнографический сборник. - Москва, 1956 | * Дьяконов И. М., Народы древней Передней Азии. / Переднеазиатский этнографический сборник. - Москва, 1956 | ||
| 8. rindiņa: | 8. rindiņa: | ||
* Die blühenden Städte der Sumerer. - Time-Life-Bücher, Amsterdam, 1993, ISBN 90-5390-519-7 | * Die blühenden Städte der Sumerer. - Time-Life-Bücher, Amsterdam, 1993, ISBN 90-5390-519-7 | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://www.liis.lv/kultvest/kultura/divupe/teksts.htm Senās Mezopotāmijas (Divupes) kultūra - liis.lv] | * [http://www.liis.lv/kultvest/kultura/divupe/teksts.htm Senās Mezopotāmijas (Divupes) kultūra - liis.lv] | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 27. marts, plkst. 15.43
Šumeri (kr. шумеры) - tauta, kas senatnē apdzīvojusi Mezopotāmijas dienvidus, t.s. Šumeras civilizācijas laikā no V līdz II g.tk.p.m.ē. Antropoloģiski piederējusi lielās eiropeīdās rases Vidusjūras un Balkānu-Kaukāza rasēm. Valodai runāja aglutinatīva struktūra, taču tās piederība kādai konkrētai valodu grupai nav noteikta (ir vairākas hipotēzes). III g.tk.p.m.ē. vidū sākusi sajaukties ar semītu akadiešu ciltīm, kuras apmetās Mezopotāmijas centrālajā daļā, II g.tk.p.m.ē. pirmajā pusē ar tām saplūstot un izveidojot akadiešu tautu. Līdz pat II-I gs.p.m.ē. šumeru valoda saglabājās Mezopotāmijā kā zinātnes un reliģijas valoda.
Literatūra par šo tēmu
- Дьяконов И. М., Народы древней Передней Азии. / Переднеазиатский этнографический сборник. - Москва, 1956
- Gebhard J. Selz. Sumerer und Akkader. Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - München, 2005, ISBN 3-406-50874-X
- Die blühenden Städte der Sumerer. - Time-Life-Bücher, Amsterdam, 1993, ISBN 90-5390-519-7
