Atšķirības starp "Atēnu polisa" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Attica.jpg|right|thumb|150px|Atika - Atēnu polisas teritorija.]] | [[Attēls:Attica.jpg|right|thumb|150px|Atika - Atēnu polisas teritorija.]] | ||
| − | '''Senās Atēnas''' (sengr. ''Ἀθῆναι - Athēnai''; angl. ''Athens'', vāc. ''Athen'', fr. ''Athènes'', kr ''Афины'') - [[polisa]] [[Hellāda|Hellādā]] IX-II gs.p.m.ē., kas izveidojās ap pilsētu ar tādu pašu nosaukumu | + | '''Senās Atēnas''' (sengr. ''Ἀθῆναι - Athēnai''; angl. ''Athens'', vāc. ''Athen'', fr. ''Athènes'', kr ''Афины'') - [[polisa]] [[Hellāda|Hellādā]] IX-II gs.p.m.ē., kas izveidojās ap pilsētu ar tādu pašu nosaukumu. Antīkā [[Vergturi|vergturu]] [[demokrātija]]. Uzplaukumu piedzīvoja VI-V gs.p.m.ē. Pēc aktīvas ekspansijas un cīņas par hegemoniju Vidusjūras baseina austrumu daļā, cieta sakāvi [[Peloponēsas karš|Peloponēsas karā]] (431.-404. g.p.m.ē.) un zaudēja savu dominējošo stāvokli. 146. p.m.ē. Atēnas iekaroja un padarīja par savu provinci [[Romas valsts|Senā Roma]]. |
Finanšu sistēmas pamatā svara un maksājumu vienība [[talants]]. V-IV gs. p.m.ē. tā sauktais ''Atikas talants'' (26,2 kg sudraba) = 60 [[mina]]s, jeb 6000 [[drahma]]s (1 mina = 100 drahmas, 1 drahma = 6 [[Obols|oboli]]). [[Monēta]]s kala 1/4, 1/2, 1, 2, 3 obolu, 1 drahmas, 2 drahmu (didrahma jeb [[staters]]), 4 ([[tetradrahma]]), 6 ([[heksadrahma]]), 8 ([[oktodrahma]]), 10 ([[dekadrahma]]), 12 ([[dodekadrahma]]) drahmu vērtībā. | Finanšu sistēmas pamatā svara un maksājumu vienība [[talants]]. V-IV gs. p.m.ē. tā sauktais ''Atikas talants'' (26,2 kg sudraba) = 60 [[mina]]s, jeb 6000 [[drahma]]s (1 mina = 100 drahmas, 1 drahma = 6 [[Obols|oboli]]). [[Monēta]]s kala 1/4, 1/2, 1, 2, 3 obolu, 1 drahmas, 2 drahmu (didrahma jeb [[staters]]), 4 ([[tetradrahma]]), 6 ([[heksadrahma]]), 8 ([[oktodrahma]]), 10 ([[dekadrahma]]), 12 ([[dodekadrahma]]) drahmu vērtībā. | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 22. septembris, plkst. 12.49
Senās Atēnas (sengr. Ἀθῆναι - Athēnai; angl. Athens, vāc. Athen, fr. Athènes, kr Афины) - polisa Hellādā IX-II gs.p.m.ē., kas izveidojās ap pilsētu ar tādu pašu nosaukumu. Antīkā vergturu demokrātija. Uzplaukumu piedzīvoja VI-V gs.p.m.ē. Pēc aktīvas ekspansijas un cīņas par hegemoniju Vidusjūras baseina austrumu daļā, cieta sakāvi Peloponēsas karā (431.-404. g.p.m.ē.) un zaudēja savu dominējošo stāvokli. 146. p.m.ē. Atēnas iekaroja un padarīja par savu provinci Senā Roma.
Finanšu sistēmas pamatā svara un maksājumu vienība talants. V-IV gs. p.m.ē. tā sauktais Atikas talants (26,2 kg sudraba) = 60 minas, jeb 6000 drahmas (1 mina = 100 drahmas, 1 drahma = 6 oboli). Monētas kala 1/4, 1/2, 1, 2, 3 obolu, 1 drahmas, 2 drahmu (didrahma jeb staters), 4 (tetradrahma), 6 (heksadrahma), 8 (oktodrahma), 10 (dekadrahma), 12 (dodekadrahma) drahmu vērtībā.
Skat. arī:
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 46. lpp.
