Atšķirības starp "Kampanella Tomazo" versijām
m (→Literatūra par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Tommaso_Campanella.jpg|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Tommaso_Campanella.jpg|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''Tomazo Kampanella''' jeb ''' | + | '''Tomazo Kampanella''' jeb '''Džovanni Domeniko Kampanella''' (''Tommaso Campanella'', ''Giovanni Domenico Campanella'', 1568.-1639.) - [[Dominikāņu ordenis|dominikāņu]] mūks, filosofs utopists un dzejnieks. |
| − | Dzimis 1568. gada septembrī, Stilo pilsētas tuvumā Stenjano ciematā, Kalabrijas novadā Apenīnu pussalā (mūsdienu Itālija), kurpnieka ģimenē. | + | Dzimis 1568. gada 5. septembrī, Stilo (''Stilo'') pilsētas tuvumā Stenjano ciematā, Kalabrijas novadā Apenīnu pussalā (mūsdienu Itālija), kurpnieka ģimenē. |
| − | Agri iemācījies lasīt un rakstīt, 15 gadu vecumā iestājās dominikāņu [[Klosteris|klosterī]] Plakanikā, Nikastro tuvumā, pieņemot vārdu "tomazo" (Toms). Pēc klostera skolas kursa apgūšanas, lai turpinātu izglītošanos, Tomazo tika nosūtīts uz klosteri Sandžordžo. Šeit notika atgadījums, kas iezīmēja pavērsiena punktu Kampanellas dzīvē: viņš piedalījies disputā Kozencā ar [[Franciskāņu ordenis|franciskāņiem]], pārstāvot dominikāņus, | + | Agri iemācījies lasīt un rakstīt, 15 gadu vecumā iestājās dominikāņu [[Klosteris|klosterī]] Plakanikā (''Placanica''), Nikastro tuvumā, pieņemot vārdu "tomazo" (Toms). Pēc klostera skolas kursa apgūšanas, lai turpinātu izglītošanos, Tomazo tika nosūtīts uz klosteri Sandžordžo. Šeit notika atgadījums, kas iezīmēja pavērsiena punktu Kampanellas dzīvē: viņš piedalījies disputā Kozencā ar [[Franciskāņu ordenis|franciskāņiem]], pārstāvot dominikāņus, un disputā spoži uzvarējis. Liela daļa biogrāfu šo gadījumu uzsver kā visai ietekmējušu Kampanellas attieksmi pret dzīvi un pamodinājušu personiskās ambīcijas. |
| − | 1599. gadā iesaistījās politikā, piedaloties sacelšanās pret Madrides troni organizēšanā. Sazvēresitība tika atklāta un Kampanella arestēts un notiesāts uz mūža ieslodzījumu. Turpmākos 27 gadus viņš pavadīja ieslodzījumā, kur sarakstīja savu slaveno utopiju "Saules pilsēta" (1602., publicēta 1623.) par ideālu [[Teokrātija|teokrātiski]]-[[Komunisms|komunistisku]] sabiedrību, kuru pārvalda filosofi un priesteri. | + | 1599. gadā iesaistījās politikā, piedaloties sacelšanās pret Madrides troni organizēšanā. Sazvēresitība tika atklāta un Kampanella arestēts un notiesāts uz mūža ieslodzījumu. Turpmākos 27 gadus viņš pavadīja ieslodzījumā, kur sarakstīja savu slaveno utopiju "Saules pilsēta" (''Civitas solis'', 1602., publicēta 1623.) par ideālu [[Teokrātija|teokrātiski]]-[[Komunisms|komunistisku]] sabiedrību, kuru pārvalda filosofi un priesteri. 1626. gadā pēc īpaša [[Pāvests|pāvesta]] [[Urbans VIII, pāvests|Urbana VIII]] rīkojuma atbrīvots. Atlikušo dzīves daļu pavadīja [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]], esot īpašā Rišeljē [[Kardināls|kardināla]] Armāna de Plesī (''Armand-Jean du Plessis, duc de Richelieu'') aizgādībā. Miris 1639. gada 21. maijā Parīzē. |
Savos filosofiskajos uzskatos Kampanella bija visai tuvs [[Telezio Bernardino]] mācībai, visai skeptiski raudzījās uz [[Sholastika|sholastiku]], uzskatot to par domu ierobežojošu. Viņa paša mācībā [[sensuālisms]] un [[deisms]] eklektiski tika savienots ar reliģiski mistiskiem priekštatiem, Kampanellam aizraujoties ar maģiju un astroloģiju (šo pēdējo apstākļu dēļ par viņu pastāvīgi izrādīja interesi [[svētā inkvizīcija]]). Visumu uzskatīja par dzīvu, un visas esamības pirmavots ir Dievs. Savu sociālo ideālu pamatoja ar veselo saprātu un dabas likumiem, īpašu uzsvaru liekot uz dabaszinātnēm un tehnikas attīstību. Indivīdami, pēc viņa domām, jāpakļauj savu eksistenci sabiedrības/valsts vajadzībām. Tiesiskā un mantiskā ziņā visiem cilvēkiem ir jābūt līdzvērtīgiem, jo visa ļaunuma pirmavots ir egoisms un alkatība. | Savos filosofiskajos uzskatos Kampanella bija visai tuvs [[Telezio Bernardino]] mācībai, visai skeptiski raudzījās uz [[Sholastika|sholastiku]], uzskatot to par domu ierobežojošu. Viņa paša mācībā [[sensuālisms]] un [[deisms]] eklektiski tika savienots ar reliģiski mistiskiem priekštatiem, Kampanellam aizraujoties ar maģiju un astroloģiju (šo pēdējo apstākļu dēļ par viņu pastāvīgi izrādīja interesi [[svētā inkvizīcija]]). Visumu uzskatīja par dzīvu, un visas esamības pirmavots ir Dievs. Savu sociālo ideālu pamatoja ar veselo saprātu un dabas likumiem, īpašu uzsvaru liekot uz dabaszinātnēm un tehnikas attīstību. Indivīdami, pēc viņa domām, jāpakļauj savu eksistenci sabiedrības/valsts vajadzībām. Tiesiskā un mantiskā ziņā visiem cilvēkiem ir jābūt līdzvērtīgiem, jo visa ļaunuma pirmavots ir egoisms un alkatība. | ||
| + | |||
| + | '''Zināmākie darbi:''' | ||
| + | * Civitas solis | ||
| + | * Questiones sull' optima republica | ||
| + | * Philosophia realis | ||
| + | * De Monarchia Messiae | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 14. septembris, plkst. 09.43
Tomazo Kampanella jeb Džovanni Domeniko Kampanella (Tommaso Campanella, Giovanni Domenico Campanella, 1568.-1639.) - dominikāņu mūks, filosofs utopists un dzejnieks.
Dzimis 1568. gada 5. septembrī, Stilo (Stilo) pilsētas tuvumā Stenjano ciematā, Kalabrijas novadā Apenīnu pussalā (mūsdienu Itālija), kurpnieka ģimenē.
Agri iemācījies lasīt un rakstīt, 15 gadu vecumā iestājās dominikāņu klosterī Plakanikā (Placanica), Nikastro tuvumā, pieņemot vārdu "tomazo" (Toms). Pēc klostera skolas kursa apgūšanas, lai turpinātu izglītošanos, Tomazo tika nosūtīts uz klosteri Sandžordžo. Šeit notika atgadījums, kas iezīmēja pavērsiena punktu Kampanellas dzīvē: viņš piedalījies disputā Kozencā ar franciskāņiem, pārstāvot dominikāņus, un disputā spoži uzvarējis. Liela daļa biogrāfu šo gadījumu uzsver kā visai ietekmējušu Kampanellas attieksmi pret dzīvi un pamodinājušu personiskās ambīcijas.
1599. gadā iesaistījās politikā, piedaloties sacelšanās pret Madrides troni organizēšanā. Sazvēresitība tika atklāta un Kampanella arestēts un notiesāts uz mūža ieslodzījumu. Turpmākos 27 gadus viņš pavadīja ieslodzījumā, kur sarakstīja savu slaveno utopiju "Saules pilsēta" (Civitas solis, 1602., publicēta 1623.) par ideālu teokrātiski-komunistisku sabiedrību, kuru pārvalda filosofi un priesteri. 1626. gadā pēc īpaša pāvesta Urbana VIII rīkojuma atbrīvots. Atlikušo dzīves daļu pavadīja Francijas karalistē, esot īpašā Rišeljē kardināla Armāna de Plesī (Armand-Jean du Plessis, duc de Richelieu) aizgādībā. Miris 1639. gada 21. maijā Parīzē.
Savos filosofiskajos uzskatos Kampanella bija visai tuvs Telezio Bernardino mācībai, visai skeptiski raudzījās uz sholastiku, uzskatot to par domu ierobežojošu. Viņa paša mācībā sensuālisms un deisms eklektiski tika savienots ar reliģiski mistiskiem priekštatiem, Kampanellam aizraujoties ar maģiju un astroloģiju (šo pēdējo apstākļu dēļ par viņu pastāvīgi izrādīja interesi svētā inkvizīcija). Visumu uzskatīja par dzīvu, un visas esamības pirmavots ir Dievs. Savu sociālo ideālu pamatoja ar veselo saprātu un dabas likumiem, īpašu uzsvaru liekot uz dabaszinātnēm un tehnikas attīstību. Indivīdami, pēc viņa domām, jāpakļauj savu eksistenci sabiedrības/valsts vajadzībām. Tiesiskā un mantiskā ziņā visiem cilvēkiem ir jābūt līdzvērtīgiem, jo visa ļaunuma pirmavots ir egoisms un alkatība.
Zināmākie darbi:
- Civitas solis
- Questiones sull' optima republica
- Philosophia realis
- De Monarchia Messiae
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 190. lpp.
- Kampanella Tomazo. Saules pilsēta. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2008., 87 lpp.
