Atšķirības starp "Kapitālisms" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Kapitālisms''' - industriālās tirgus ekonomikas un sociāli politiskās | + | '''Kapitālisms''' - sabiedriska iekārta, kurā sociālās attiecības ir pakļautas kapitāla (ražošanas līdzekļi, finanšu kapitāls, nekustamais īpašums - vērtība, kura mijiedarbībā ar citām vērtībām var dot tādu šīs vērtības pieaugumu, kurš ir transformējams citās vērtībās, t.i. vērtība, kuru var pirkt un pārdot) vairošanas interesēm – vai arī tā – kurā sabiedrisko attiecību politika (mērķtiecīga procesu virzība) ir vērsta uz kapitāla vairošanu, t.i. industriālās tirgus ekonomikas un sociāli politiskās sistēma (apzīmējums literatūrā ieviesies kopš XIX gs. pirmās puses). Iekārta, kurā pamatvērtība ir kapitāls, un indivīda vietu sabiedrības hierarhijā nosaka tas, cik liels ir viņa individuālais kapitāls. Ideoloģijas pamatā ir [[Smits Ādams|Ādama Smita]] hipotēze par tirgus “neredzamo roku”, kurai darbojoties, kapitālisms brīnišķīgi noregulē pats sevi un pārvar jebkuru krīzi bez valsts varas iejaukšanās. |
| + | |||
| + | Dominē "klanu" sociālekonomiskās attiecības, kur “klans” ir ekonomiskajās attiecībās saistīti un “klana” interešu noteiktās atkarībās esoši tā locekļi, kuri izmanto savstarpēji saistītu individuālo kapitālu ekonomisko iespēju paplašināšanai un tās galarezultātu baudīšanai iespējami šaurā lokā un “klana” varas izplatīšanai pār citiem “klaniem” vai sabiedrībām ar mērķi izmantot to kapitālus vai ekonomikas savās interesēs, ko panāk, apvienojot kapitālus, lielākās struktūras (kartelis, monopols). Aizrobežu kapitāli valsts kapitālu (kapitālu sociālisma vidi) var socializēt augstākās struktūrās – starpvalstu kapitālos, vai veģetēt uz tā, novājinot valsts kapitālu, atkarībā no investīciju ieguldījuma sfēras (pamatvērtības vai patēriņš), radušos vērtību ieguldījumā valsts uzkrājumā vai izvešanā un tā, vai ieguldītājs ir aizrobežu sabiedrība vai “klans”. | ||
* [[Marksisms-ļeņinisms]] (oficiālā valsts ideoloģija [[PSRS]]) to definēja kā: "[[Sabiedriski ekonomiska formācija]], kas nomainīja feodālismu. Kapitālisma pamatā ir ražošanas līdzekļu privātīpašums un algota darba [[ekspluatācija]]. Kapitālistiskās ražošanas pamatlikums ir virsvērtības iegūšana. Kapitālismu raksturo ražošanas anarhija, hronisks bezdarbs, masu nabadzība, kari. Kapitālisma galvenā pretruna - pretruna starp darba sabiedrisko raksturu un privātkapitālistisko piesavināšanaš formu - izpaužas kapitālistiskās sabiedrības galveno šķiru - [[Proletariāts|proletariāta]] un [[buržuāzija]]s antagonismā. (..) Kapitālistiskās bāzes virsbūves galvenie elementi ir politiskie un juridiskie institūti un buržuāziskās ideoloģijas sistēma. Kapitālisma ideologu sludināto formālo politisko vienlīdzību nepieļauj pastāvošā ekonomiskā nevienlīdzība, arī visa valsts mašīna ir pielāgota tam, lai neļautu darbaļaudīm reāli piedalīties politiskajā dzīvē. Kapitālisms radās XVI gs., un tam bija progresīva nozīme sabiedrības attīstībā, jo tas nodrošināja daudz augstāku darba ražīgumu nekā [[Feodālisms|feodālismā]]. XIX un XX gs. mijā kapitālisma attīstībā sākās augstākā ,pēdējā stadija - [[imperiālisms]], ko raksturo monopolu un finanšu oligarhijas kundzība. Šajā stadijā plaši izplatījās [[valsts monopolistiskais kapitālisms]], kas nedzirdēti pastiprināja militārismu un monopolu varenību savienoja ar valsts varu. [[Pirmais Pasaules karš]] ievadīja [[Kapitālisma vispārējā krīze|kapitālisma vispārējās krīzes]] sākšanos."<ref>Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 192.-194. lpp.</ref> | * [[Marksisms-ļeņinisms]] (oficiālā valsts ideoloģija [[PSRS]]) to definēja kā: "[[Sabiedriski ekonomiska formācija]], kas nomainīja feodālismu. Kapitālisma pamatā ir ražošanas līdzekļu privātīpašums un algota darba [[ekspluatācija]]. Kapitālistiskās ražošanas pamatlikums ir virsvērtības iegūšana. Kapitālismu raksturo ražošanas anarhija, hronisks bezdarbs, masu nabadzība, kari. Kapitālisma galvenā pretruna - pretruna starp darba sabiedrisko raksturu un privātkapitālistisko piesavināšanaš formu - izpaužas kapitālistiskās sabiedrības galveno šķiru - [[Proletariāts|proletariāta]] un [[buržuāzija]]s antagonismā. (..) Kapitālistiskās bāzes virsbūves galvenie elementi ir politiskie un juridiskie institūti un buržuāziskās ideoloģijas sistēma. Kapitālisma ideologu sludināto formālo politisko vienlīdzību nepieļauj pastāvošā ekonomiskā nevienlīdzība, arī visa valsts mašīna ir pielāgota tam, lai neļautu darbaļaudīm reāli piedalīties politiskajā dzīvē. Kapitālisms radās XVI gs., un tam bija progresīva nozīme sabiedrības attīstībā, jo tas nodrošināja daudz augstāku darba ražīgumu nekā [[Feodālisms|feodālismā]]. XIX un XX gs. mijā kapitālisma attīstībā sākās augstākā ,pēdējā stadija - [[imperiālisms]], ko raksturo monopolu un finanšu oligarhijas kundzība. Šajā stadijā plaši izplatījās [[valsts monopolistiskais kapitālisms]], kas nedzirdēti pastiprināja militārismu un monopolu varenību savienoja ar valsts varu. [[Pirmais Pasaules karš]] ievadīja [[Kapitālisma vispārējā krīze|kapitālisma vispārējās krīzes]] sākšanos."<ref>Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 192.-194. lpp.</ref> | ||
| 12. rindiņa: | 14. rindiņa: | ||
* [http://pretspars.hardcore.lt/pretspars2/kasvainaskapitaalismam.htm Kas vainas kapitālismam?] | * [http://pretspars.hardcore.lt/pretspars2/kasvainaskapitaalismam.htm Kas vainas kapitālismam?] | ||
* [http://www.lv.lv/body_print.php?id=196228 Karnīte R. Vai ir vērts ielūkoties nākotnē? (finanšu kapitālisms) // Latvijas vēstnesis. 19. augusts (2009.)] | * [http://www.lv.lv/body_print.php?id=196228 Karnīte R. Vai ir vērts ielūkoties nākotnē? (finanšu kapitālisms) // Latvijas vēstnesis. 19. augusts (2009.)] | ||
| + | * [http://www.aprinkis.lv/arhivs/402136/?archiveDateSelected=01.11.2005 Stelps P. Ražošanas līdzekļu, ekvivalentu vai kultūras kapitālisms?] | ||
| + | * [http://data.lnb.lv/nba01/ZemgalesBalss/1931/ZemgalesBalss1931-035.pdf Kreņģelis F. Kooperācijas pamata jēdzieni. // Zemgales balss. 13.02.1931. (.pdf)] | ||
| + | * [http://www.spidolastelpa.narod.ru/vmm.doc Valsts eshatoloģija (.doc)] | ||
| + | * [http://www.rigaslaiks.lv/Raksts.aspx?year=2009&month=6&article=2 Kokins G. Nokaltusī roka. // Rīgas laiks. | ||
---- | ---- | ||
* [http://www.cato.org/pubs/policy_report/cpr-20n1-1.html Robert Nozick. Why Do Intellectuals Oppose Capitalism?] | * [http://www.cato.org/pubs/policy_report/cpr-20n1-1.html Robert Nozick. Why Do Intellectuals Oppose Capitalism?] | ||
[[Kategorija:Ideoloģijas un politika]] | [[Kategorija:Ideoloģijas un politika]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 24. septembris, plkst. 13.46
Kapitālisms - sabiedriska iekārta, kurā sociālās attiecības ir pakļautas kapitāla (ražošanas līdzekļi, finanšu kapitāls, nekustamais īpašums - vērtība, kura mijiedarbībā ar citām vērtībām var dot tādu šīs vērtības pieaugumu, kurš ir transformējams citās vērtībās, t.i. vērtība, kuru var pirkt un pārdot) vairošanas interesēm – vai arī tā – kurā sabiedrisko attiecību politika (mērķtiecīga procesu virzība) ir vērsta uz kapitāla vairošanu, t.i. industriālās tirgus ekonomikas un sociāli politiskās sistēma (apzīmējums literatūrā ieviesies kopš XIX gs. pirmās puses). Iekārta, kurā pamatvērtība ir kapitāls, un indivīda vietu sabiedrības hierarhijā nosaka tas, cik liels ir viņa individuālais kapitāls. Ideoloģijas pamatā ir Ādama Smita hipotēze par tirgus “neredzamo roku”, kurai darbojoties, kapitālisms brīnišķīgi noregulē pats sevi un pārvar jebkuru krīzi bez valsts varas iejaukšanās.
Dominē "klanu" sociālekonomiskās attiecības, kur “klans” ir ekonomiskajās attiecībās saistīti un “klana” interešu noteiktās atkarībās esoši tā locekļi, kuri izmanto savstarpēji saistītu individuālo kapitālu ekonomisko iespēju paplašināšanai un tās galarezultātu baudīšanai iespējami šaurā lokā un “klana” varas izplatīšanai pār citiem “klaniem” vai sabiedrībām ar mērķi izmantot to kapitālus vai ekonomikas savās interesēs, ko panāk, apvienojot kapitālus, lielākās struktūras (kartelis, monopols). Aizrobežu kapitāli valsts kapitālu (kapitālu sociālisma vidi) var socializēt augstākās struktūrās – starpvalstu kapitālos, vai veģetēt uz tā, novājinot valsts kapitālu, atkarībā no investīciju ieguldījuma sfēras (pamatvērtības vai patēriņš), radušos vērtību ieguldījumā valsts uzkrājumā vai izvešanā un tā, vai ieguldītājs ir aizrobežu sabiedrība vai “klans”.
- Marksisms-ļeņinisms (oficiālā valsts ideoloģija PSRS) to definēja kā: "Sabiedriski ekonomiska formācija, kas nomainīja feodālismu. Kapitālisma pamatā ir ražošanas līdzekļu privātīpašums un algota darba ekspluatācija. Kapitālistiskās ražošanas pamatlikums ir virsvērtības iegūšana. Kapitālismu raksturo ražošanas anarhija, hronisks bezdarbs, masu nabadzība, kari. Kapitālisma galvenā pretruna - pretruna starp darba sabiedrisko raksturu un privātkapitālistisko piesavināšanaš formu - izpaužas kapitālistiskās sabiedrības galveno šķiru - proletariāta un buržuāzijas antagonismā. (..) Kapitālistiskās bāzes virsbūves galvenie elementi ir politiskie un juridiskie institūti un buržuāziskās ideoloģijas sistēma. Kapitālisma ideologu sludināto formālo politisko vienlīdzību nepieļauj pastāvošā ekonomiskā nevienlīdzība, arī visa valsts mašīna ir pielāgota tam, lai neļautu darbaļaudīm reāli piedalīties politiskajā dzīvē. Kapitālisms radās XVI gs., un tam bija progresīva nozīme sabiedrības attīstībā, jo tas nodrošināja daudz augstāku darba ražīgumu nekā feodālismā. XIX un XX gs. mijā kapitālisma attīstībā sākās augstākā ,pēdējā stadija - imperiālisms, ko raksturo monopolu un finanšu oligarhijas kundzība. Šajā stadijā plaši izplatījās valsts monopolistiskais kapitālisms, kas nedzirdēti pastiprināja militārismu un monopolu varenību savienoja ar valsts varu. Pirmais Pasaules karš ievadīja kapitālisma vispārējās krīzes sākšanos."[1]
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 192.-194. lpp.
Literatūra par šo tēmu
Resursi internetā par šo tēmu
- Kas vainas kapitālismam?
- Karnīte R. Vai ir vērts ielūkoties nākotnē? (finanšu kapitālisms) // Latvijas vēstnesis. 19. augusts (2009.)
- Stelps P. Ražošanas līdzekļu, ekvivalentu vai kultūras kapitālisms?
- Kreņģelis F. Kooperācijas pamata jēdzieni. // Zemgales balss. 13.02.1931. (.pdf)
- Valsts eshatoloģija (.doc)
- [http://www.rigaslaiks.lv/Raksts.aspx?year=2009&month=6&article=2 Kokins G. Nokaltusī roka. // Rīgas laiks.
