Atšķirības starp "Francijas karaliste" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Francijas karaliste''' (fr. ''Royaume France'') - valsts Rietumeiropā, izveidjusies [[Franku valsts]] sadalīšanas rezultātā 843. gadā teritorijā uz rietumiem no Reinas. Par ''Francijas karalisti'' to sāka dēvēt X gs. [[Feodālisms|Feodāli]] sadrumstalota valsts, kurā [[karalis]] ir tikai "pirmais starp līdzīgiem". XII gs. sākās valsts varas centralizācijas process. 1302. gadā tika sasaukti pirmie [[Ģenerālštati]], tādējādi izveidojoties [[kārtu pārstāvniecība]]s [[monarhija]]i. XVI gs. parādījās tendence uz [[Absolūtisms|absolūtismu]]. XVII-XVIII gs. veidojās franču nācija, bet ''Francijas karaliste'' kļuva par vienu no centrālajām lielvarām Rietumeiropā. Pēc zaudējumiem karā par Spānijas mantojumu (1701.-1714.) un [[Septiņgadu karš|Septiņgadu karā]] (1756.-1763.) valsts ieslīga stagnācijā, kas noveda pie [[Lielā franču revolūcija|Lielās franču revolūcijas]]. Izveidojās [[konstitucionālā monarhija]] (sk. [[Francijas Konstitūcija, 1791.]]). Pēc karaļa [[Luijs XVI, Francijas karalis|Luija XVI]] gāšanas no troņa 1792. gadā tika proklamēta [[Francijas Republika]]. 1814. gadā monarhija tika atjaunota (konstitūciju nomainīja [[Oktroētā harta]]). 1848. gada [[buržuāziskā revolūcija|buržuāziskās revolūcijas]] rezultātā monarhija tika gāzta un karaliste beidza pastāvēt. Valsts turpmākais nosaukums bija ''[[Otrā Republika|Francijas Republika]]''. | + | '''Francijas karaliste''' (fr. ''Royaume France'') - valsts Rietumeiropā, izveidjusies [[Franku valsts]] sadalīšanas rezultātā 843. gadā teritorijā uz rietumiem no Reinas. Par ''Francijas karalisti'' to sāka dēvēt X gs. [[Feodālisms|Feodāli]] sadrumstalota valsts, kurā [[karalis]] ir tikai "pirmais starp līdzīgiem". XII gs. sākās valsts varas centralizācijas process. 1302. gadā tika sasaukti pirmie [[Ģenerālštati]], tādējādi izveidojoties [[kārtu pārstāvniecība]]s [[monarhija]]i. XVI gs. parādījās tendence uz [[Absolūtisms|absolūtismu]]. XVII-XVIII gs. veidojās franču nācija, bet ''Francijas karaliste'' kļuva par vienu no centrālajām lielvarām Rietumeiropā. Pēc zaudējumiem karā par Spānijas mantojumu (1701.-1714.) un [[Septiņgadu karš|Septiņgadu karā]] (1756.-1763.) valsts ieslīga stagnācijā, kas noveda pie [[Lielā franču revolūcija|Lielās franču revolūcijas]]. Izveidojās [[konstitucionālā monarhija]] (sk. [[Francijas Konstitūcija, 1791.]]). Pēc karaļa [[Luijs XVI, Francijas karalis|Luija XVI]] gāšanas no troņa 1792. gadā tika proklamēta [[Pirmā Republika|Francijas Republika]]. 1814. gadā monarhija tika atjaunota (konstitūciju nomainīja [[Oktroētā harta]]). 1848. gada [[buržuāziskā revolūcija|buržuāziskās revolūcijas]] rezultātā monarhija tika gāzta un karaliste beidza pastāvēt. Valsts turpmākais nosaukums bija ''[[Otrā Republika|Francijas Republika]]''. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 26. septembris, plkst. 12.45
Francijas karaliste (fr. Royaume France) - valsts Rietumeiropā, izveidjusies Franku valsts sadalīšanas rezultātā 843. gadā teritorijā uz rietumiem no Reinas. Par Francijas karalisti to sāka dēvēt X gs. Feodāli sadrumstalota valsts, kurā karalis ir tikai "pirmais starp līdzīgiem". XII gs. sākās valsts varas centralizācijas process. 1302. gadā tika sasaukti pirmie Ģenerālštati, tādējādi izveidojoties kārtu pārstāvniecības monarhijai. XVI gs. parādījās tendence uz absolūtismu. XVII-XVIII gs. veidojās franču nācija, bet Francijas karaliste kļuva par vienu no centrālajām lielvarām Rietumeiropā. Pēc zaudējumiem karā par Spānijas mantojumu (1701.-1714.) un Septiņgadu karā (1756.-1763.) valsts ieslīga stagnācijā, kas noveda pie Lielās franču revolūcijas. Izveidojās konstitucionālā monarhija (sk. Francijas Konstitūcija, 1791.). Pēc karaļa Luija XVI gāšanas no troņa 1792. gadā tika proklamēta Francijas Republika. 1814. gadā monarhija tika atjaunota (konstitūciju nomainīja Oktroētā harta). 1848. gada buržuāziskās revolūcijas rezultātā monarhija tika gāzta un karaliste beidza pastāvēt. Valsts turpmākais nosaukums bija Francijas Republika.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 51.-52. lpp.
