Atšķirības starp "Franku valsts" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Franku karaliste''' (fr. ''Empire carolingien'', vāc. ''Fränkisches Reich'') - valsts Rietumeiropā 486.-843. gados. To izveidoja saliešu franku ciltis, kas [[Hlodvigs I, franku karalis|Hlodviga I]] (vald. 481.-511.) vadībā iekaroja [[Gallija|Galliju]] (486.). Hlodviga dēli pakļāva [[Vestgotu valsts|vestgotu zemes]] (507.), [[Burgundija|Burgundiju]] (532.-534.), [[Provansa|Provansu]] (537.), [[Bavārija|Bavāriju]] (535.) un daļu [[Tīringene]]s (531.). Tad [[vadonības sabiedrība]]s institūtu vietā izveidojās pirmās valsts institūcijas, kurā pār [[Tautas sapulce|tautas sapulci]] sāka dominēt [[karalis]] un tā [[Grāfs|grāfi]]. VI-VII gs. norisa [[Feodālisms|feodalisma]] sistēmas veidošanās process, bet reālo militāro un tiesu varu ieguva [[Majordoms|majordomi]]. Lielāko varenību ''franku valsts'' sasniedza [[Kārlis Lielais|Kārļa Lielā]] valdīšanas laikā (768.-814.), izveidojot t.s. '''Karolingu impēriju''', kad tajā ietilpa praktiski visa Rietumeiropa un daļa Centrāleiropas. | '''Franku karaliste''' (fr. ''Empire carolingien'', vāc. ''Fränkisches Reich'') - valsts Rietumeiropā 486.-843. gados. To izveidoja saliešu franku ciltis, kas [[Hlodvigs I, franku karalis|Hlodviga I]] (vald. 481.-511.) vadībā iekaroja [[Gallija|Galliju]] (486.). Hlodviga dēli pakļāva [[Vestgotu valsts|vestgotu zemes]] (507.), [[Burgundija|Burgundiju]] (532.-534.), [[Provansa|Provansu]] (537.), [[Bavārija|Bavāriju]] (535.) un daļu [[Tīringene]]s (531.). Tad [[vadonības sabiedrība]]s institūtu vietā izveidojās pirmās valsts institūcijas, kurā pār [[Tautas sapulce|tautas sapulci]] sāka dominēt [[karalis]] un tā [[Grāfs|grāfi]]. VI-VII gs. norisa [[Feodālisms|feodalisma]] sistēmas veidošanās process, bet reālo militāro un tiesu varu ieguva [[Majordoms|majordomi]]. Lielāko varenību ''franku valsts'' sasniedza [[Kārlis Lielais|Kārļa Lielā]] valdīšanas laikā (768.-814.), izveidojot t.s. '''Karolingu impēriju''', kad tajā ietilpa praktiski visa Rietumeiropa un daļa Centrāleiropas. | ||
| − | Atbilstoši 843. gada Verdenas līgumam, Kārļa Lielā dēls Ludvigs Svētais sadalīja mantojumu ar saviem trim dēliem, kā rezultātā [[impērija]] sašķēlās Rietumu (ko X gs. sāka dēvēt par [[Francijas karaliste|Francijas karalisti]]), Austrumu (kuras iedzīvotājus devēja par "teitoņiem" un valsti ar laiku sāka dēvēt par [[Vācijas karaliste|Vācijas karalisti]]) un Vidus (Vidusfranku valsts visai drīz sašķēlās Provansā, Lotringā un Itālijā<ref>Jēdziens "Itālija" pirmo reizi avotos parādās 1180. gadā, kad tā sāk apzīmēt Ziemeļitālijas pilsētrepublikas kopā.</ref>) karalistēs | + | Atbilstoši 843. gada Verdenas līgumam, Kārļa Lielā dēls Ludvigs Svētais sadalīja mantojumu ar saviem trim dēliem, kā rezultātā [[impērija]] sašķēlās [[Rietumfranku valsts|Rietumu]] (ko X gs. sāka dēvēt par [[Francijas karaliste|Francijas karalisti]]), [[Austrumfranku valsts|Austrumu]] (kuras iedzīvotājus devēja par "teitoņiem" un valsti ar laiku sāka dēvēt par [[Vācijas karaliste|Vācijas karalisti]]) un [[Vidusfranku valsts|Vidus]] (Vidusfranku valsts visai drīz sašķēlās Provansā, Lotringā un Itālijā<ref>Jēdziens "Itālija" pirmo reizi avotos parādās 1180. gadā, kad tā sāk apzīmēt Ziemeļitālijas pilsētrepublikas kopā.</ref>) karalistēs |
==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 1. oktobris, plkst. 09.08
Franku karaliste (fr. Empire carolingien, vāc. Fränkisches Reich) - valsts Rietumeiropā 486.-843. gados. To izveidoja saliešu franku ciltis, kas Hlodviga I (vald. 481.-511.) vadībā iekaroja Galliju (486.). Hlodviga dēli pakļāva vestgotu zemes (507.), Burgundiju (532.-534.), Provansu (537.), Bavāriju (535.) un daļu Tīringenes (531.). Tad vadonības sabiedrības institūtu vietā izveidojās pirmās valsts institūcijas, kurā pār tautas sapulci sāka dominēt karalis un tā grāfi. VI-VII gs. norisa feodalisma sistēmas veidošanās process, bet reālo militāro un tiesu varu ieguva majordomi. Lielāko varenību franku valsts sasniedza Kārļa Lielā valdīšanas laikā (768.-814.), izveidojot t.s. Karolingu impēriju, kad tajā ietilpa praktiski visa Rietumeiropa un daļa Centrāleiropas.
Atbilstoši 843. gada Verdenas līgumam, Kārļa Lielā dēls Ludvigs Svētais sadalīja mantojumu ar saviem trim dēliem, kā rezultātā impērija sašķēlās Rietumu (ko X gs. sāka dēvēt par Francijas karalisti), Austrumu (kuras iedzīvotājus devēja par "teitoņiem" un valsti ar laiku sāka dēvēt par Vācijas karalisti) un Vidus (Vidusfranku valsts visai drīz sašķēlās Provansā, Lotringā un Itālijā[1]) karalistēs
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Jēdziens "Itālija" pirmo reizi avotos parādās 1180. gadā, kad tā sāk apzīmēt Ziemeļitālijas pilsētrepublikas kopā.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 51. lpp.
