Atšķirības starp "Franku valsts" versijām
No ''Vēsture''
m (→Literatūra) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Franku karaliste''' (fr. ''Empire carolingien'', vāc. ''Fränkisches Reich'') - valsts Rietumeiropā 486.-843. gados. To izveidoja saliešu franku ciltis, kas [[Hlodvigs I, franku karalis|Hlodviga I]] (vald. 481.-511.) vadībā iekaroja [[Gallija|Galliju]] (486 | + | '''Franku karaliste''' (fr. ''Empire carolingien'', vāc. ''Fränkisches Reich'') - valsts Rietumeiropā 486.-843. gados. To izveidoja saliešu franku ciltis, kas [[Hlodvigs I, franku karalis|Hlodviga I]] (vald. 481.-511.) vadībā iekaroja [[Gallija|Galliju]] (486.). Tad [[vadonības sabiedrība]]s institūtu vietā izveidojās pirmās valsts institūcijas, kurā pār [[Tautas sapulce|tautas sapulci]] sāka dominēt [[karalis]] un tā [[Grāfs|grāfi]]. VI-VII gs. norisa [[Feodālisms|feodalisma]] sistēmas veidošanās process, bet reālo militāro un tiesu varu ieguva [[Majordoms|majordomi]]. Hlodviga dēli pakļāva [[Vestgotu valsts|vestgotu zemes]] (507.), [[Burgundija|Burgundiju]] (532.-534.), [[Provansa|Provansu]] (537.), [[Bavārija|Bavāriju]] (535.) un daļu [[Tīringene]]s (531.). Lielāko varenību ''franku valsts'' sasniedza [[Kārlis Lielais|Kārļa Lielā]] valdīšanas laikā (768.-814.), izveidojot t.s. '''Karolingu impēriju''', kad tajā ietilpa praktiski visa Rietumeiropa un daļa Centrāleiropas. |
Atbilstoši 843. gada Verdenas līgumam, Kārļa Lielā dēls Ludvigs Svētais sadalīja mantojumu ar saviem trim dēliem, kā rezultātā [[impērija]] sašķēlās [[Rietumfranku valsts|Rietumfranku valstī]], [[Austrumfranku valsts|Austrumu franku valstī]] (kuras iedzīvotājus devēja par "teitoņiem" un valsti ar laiku sāka dēvēt par [[Vācijas karaliste|Vācijas karalisti]]) un [[Vidusfranku valsts|Vidus franku valstī]] (Vidusfranku valsts visai drīz sašķēlās Provansā, Lotringā un Itālijā<ref>Jēdziens "Itālija" pirmo reizi avotos parādās 1180. gadā, kad tā sāk apzīmēt Ziemeļitālijas pilsētrepublikas kopā.</ref>). | Atbilstoši 843. gada Verdenas līgumam, Kārļa Lielā dēls Ludvigs Svētais sadalīja mantojumu ar saviem trim dēliem, kā rezultātā [[impērija]] sašķēlās [[Rietumfranku valsts|Rietumfranku valstī]], [[Austrumfranku valsts|Austrumu franku valstī]] (kuras iedzīvotājus devēja par "teitoņiem" un valsti ar laiku sāka dēvēt par [[Vācijas karaliste|Vācijas karalisti]]) un [[Vidusfranku valsts|Vidus franku valstī]] (Vidusfranku valsts visai drīz sašķēlās Provansā, Lotringā un Itālijā<ref>Jēdziens "Itālija" pirmo reizi avotos parādās 1180. gadā, kad tā sāk apzīmēt Ziemeļitālijas pilsētrepublikas kopā.</ref>). | ||
| 12. rindiņa: | 12. rindiņa: | ||
---- | ---- | ||
* Тейс Л. Наследие Каролингов IX-X века. / Перевод с французского Т. А. Чесноковой. - Скарабей: Москва, 1993, Т. 2, 272 с. ISBN 5-86507-043-6 | * Тейс Л. Наследие Каролингов IX-X века. / Перевод с французского Т. А. Чесноковой. - Скарабей: Москва, 1993, Т. 2, 272 с. ISBN 5-86507-043-6 | ||
| + | * Лебек С. Происхождение франков. V-IX века. / Перевод В. Павлова. - Скарабей: Москва, 1993, Т. 1, 352 с. ISBN 5-86507-001-0 | ||
* Григорий Турский. История франков (Historia Francorum). - Наука: Москва, 1987, 464 с. | * Григорий Турский. История франков (Historia Francorum). - Наука: Москва, 1987, 464 с. | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://www.krotov.info/history/06/lebek.html Лебек С. Происхождение франков. V-IX века.] | ||
[[Kategorija:Valstis]] | [[Kategorija:Valstis]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 1. oktobris, plkst. 09.15
Franku karaliste (fr. Empire carolingien, vāc. Fränkisches Reich) - valsts Rietumeiropā 486.-843. gados. To izveidoja saliešu franku ciltis, kas Hlodviga I (vald. 481.-511.) vadībā iekaroja Galliju (486.). Tad vadonības sabiedrības institūtu vietā izveidojās pirmās valsts institūcijas, kurā pār tautas sapulci sāka dominēt karalis un tā grāfi. VI-VII gs. norisa feodalisma sistēmas veidošanās process, bet reālo militāro un tiesu varu ieguva majordomi. Hlodviga dēli pakļāva vestgotu zemes (507.), Burgundiju (532.-534.), Provansu (537.), Bavāriju (535.) un daļu Tīringenes (531.). Lielāko varenību franku valsts sasniedza Kārļa Lielā valdīšanas laikā (768.-814.), izveidojot t.s. Karolingu impēriju, kad tajā ietilpa praktiski visa Rietumeiropa un daļa Centrāleiropas.
Atbilstoši 843. gada Verdenas līgumam, Kārļa Lielā dēls Ludvigs Svētais sadalīja mantojumu ar saviem trim dēliem, kā rezultātā impērija sašķēlās Rietumfranku valstī, Austrumu franku valstī (kuras iedzīvotājus devēja par "teitoņiem" un valsti ar laiku sāka dēvēt par Vācijas karalisti) un Vidus franku valstī (Vidusfranku valsts visai drīz sašķēlās Provansā, Lotringā un Itālijā[1]).
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Jēdziens "Itālija" pirmo reizi avotos parādās 1180. gadā, kad tā sāk apzīmēt Ziemeļitālijas pilsētrepublikas kopā.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 51. lpp.
- Тейс Л. Наследие Каролингов IX-X века. / Перевод с французского Т. А. Чесноковой. - Скарабей: Москва, 1993, Т. 2, 272 с. ISBN 5-86507-043-6
- Лебек С. Происхождение франков. V-IX века. / Перевод В. Павлова. - Скарабей: Москва, 1993, Т. 1, 352 с. ISBN 5-86507-001-0
- Григорий Турский. История франков (Historia Francorum). - Наука: Москва, 1987, 464 с.
