Atšķirības starp "Okupācijas pārvalde Vācijā" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Okupācijas pārvalde Vācijā''' (''Okkupationsvervaltung in Deutschland'') - [[Sabiedrotie|sabiedroto]] valstu [[okupācija]]s pārvaldes periods [[Vācija|Vācijā]] 1945.-1949. gados. Pēc Vācijas kapitulācijas [[Otrais Pasaules karš|II Pasaules karā]] 1945. gada 8. maijā augstāko varu tās teritorijā pārņēma [[ASV]], [[Ceturtā Republika|Francija]], [[Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotā karaliste|Lielbritānija]] un [[PSRS]]. Valsts teritorija tika sadalīta 4 okupācijas zonās (''Besatzungszone''), 4 zonās atsevišķi tika sadalīta tās galvaspilsēta Berlīne. Tika izveidota Kontroles padome un Kontroles komisija, kuras bez tam īstenoja arī noteiktas pārvaldes funkcijas. Okupācijas pārvalde izveidoja zemju parlamentus, valdības un pašvaldības, izstrādāja un pieņēma zemju konstitūcijas. 1946. gadā okupācija sašķēlās praktiski divās zonās: Rietumvalstu un PSRS, uzvarētājvalstīm nespējot vienoties savā starpā par turpmāko Vācijas iekārtu. 1949. gada 8. maijā Rietumu okupācijas zonā tika ļauts sasaukt Parlamentāro padomi, kas proklamēja [[Vācijas Federatīvā Republika|Vācijas Federatīvās Republikas izveidošanu, pieņēma konstitūciju, kas stājās spēkā 24.05.1949. un paredzēja īpašu statusu Berlīnes Rietumu okupācijas zonai, t.s. Rietumberlīnei. Kā atbilde PSRS okupācijas zonā 30. maijā tika sasaukts Vācijas Tautas kongress, kas proklamēja [[vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] izveidošanu un pieņēma tās konstitūciju, kas stājās spēkā 1949. gada 7. oktobrī. Attiecīgi abās okupācijas zonās okupācijas pārvalde ''de iure'' tika likvidēta, okupētājvalstīm saglabājot sava karaspēka klātbūtni.
+
'''Okupācijas pārvalde Vācijā''' (''Okkupationsverwaltung in Deutschland'') - [[Sabiedrotie|sabiedroto]] valstu [[okupācija]]s pārvaldes periods [[Vācija|Vācijā]] 1945.-1949. gados. Pēc Vācijas kapitulācijas [[Otrais Pasaules karš|II Pasaules karā]] 1945. gada 8. maijā augstāko varu tās teritorijā pārņēma [[ASV]], [[Ceturtā Republika|Francija]], [[Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotā karaliste|Lielbritānija]] un [[PSRS]]. Valsts teritorija tika sadalīta 4 okupācijas zonās (''Besatzungszone''), 4 zonās atsevišķi tika sadalīta tās galvaspilsēta Berlīne. Tika izveidota Kontroles padome un Kontroles komisija, kuras bez tam īstenoja arī noteiktas pārvaldes funkcijas. Okupācijas pārvalde izveidoja zemju parlamentus, valdības un pašvaldības, izstrādāja un pieņēma zemju konstitūcijas. 1946. gadā okupācija sašķēlās praktiski divās zonās: Rietumvalstu un PSRS, uzvarētājvalstīm nespējot vienoties savā starpā par turpmāko Vācijas iekārtu. 1949. gada 8. maijā Rietumu okupācijas zonā tika ļauts sasaukt Parlamentāro padomi, kas proklamēja [[Vācijas Federatīvā Republika|Vācijas Federatīvās Republikas izveidošanu, pieņēma konstitūciju, kas stājās spēkā 24.05.1949. un paredzēja īpašu statusu Berlīnes Rietumu okupācijas zonai, t.s. Rietumberlīnei. Kā atbilde PSRS okupācijas zonā 30. maijā tika sasaukts Vācijas Tautas kongress, kas proklamēja [[vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] izveidošanu un pieņēma tās konstitūciju, kas stājās spēkā 1949. gada 7. oktobrī. Attiecīgi abās okupācijas zonās okupācijas pārvalde ''de iure'' tika likvidēta, okupētājvalstīm saglabājot sava karaspēka klātbūtni.
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 5. oktobris, plkst. 09.41

Okupācijas pārvalde Vācijā (Okkupationsverwaltung in Deutschland) - sabiedroto valstu okupācijas pārvaldes periods Vācijā 1945.-1949. gados. Pēc Vācijas kapitulācijas II Pasaules karā 1945. gada 8. maijā augstāko varu tās teritorijā pārņēma ASV, Francija, Lielbritānija un PSRS. Valsts teritorija tika sadalīta 4 okupācijas zonās (Besatzungszone), 4 zonās atsevišķi tika sadalīta tās galvaspilsēta Berlīne. Tika izveidota Kontroles padome un Kontroles komisija, kuras bez tam īstenoja arī noteiktas pārvaldes funkcijas. Okupācijas pārvalde izveidoja zemju parlamentus, valdības un pašvaldības, izstrādāja un pieņēma zemju konstitūcijas. 1946. gadā okupācija sašķēlās praktiski divās zonās: Rietumvalstu un PSRS, uzvarētājvalstīm nespējot vienoties savā starpā par turpmāko Vācijas iekārtu. 1949. gada 8. maijā Rietumu okupācijas zonā tika ļauts sasaukt Parlamentāro padomi, kas proklamēja [[Vācijas Federatīvā Republika|Vācijas Federatīvās Republikas izveidošanu, pieņēma konstitūciju, kas stājās spēkā 24.05.1949. un paredzēja īpašu statusu Berlīnes Rietumu okupācijas zonai, t.s. Rietumberlīnei. Kā atbilde PSRS okupācijas zonā 30. maijā tika sasaukts Vācijas Tautas kongress, kas proklamēja Vācijas Demokrātiskās Republikas izveidošanu un pieņēma tās konstitūciju, kas stājās spēkā 1949. gada 7. oktobrī. Attiecīgi abās okupācijas zonās okupācijas pārvalde de iure tika likvidēta, okupētājvalstīm saglabājot sava karaspēka klātbūtni.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 54. lpp.

  • Tom Agoston. Carepaket & Kaugummi – Ein Panoptikum der Besatzungszeit. - Leopold Stocker Verlag: Graz, Stuttgart, 1994, ISBN 3-7020-0695-8

Resursi internetā par šo tēmu