Atšķirības starp "Vācijas Demokrātiskā Republika" versijām
m |
m |
||
| 11. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
|- | |- | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''prezidents:''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''prezidents:''' | ||
| − | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | Vilhelms Piks (1949.-1960.)<ref>Pēc Pika nāves 1960. gadā šo goda amatu likvidēja.</ref> | + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | Vilhelms Piks (1949.-1960.)<ref>Pēc Pika nāves 1960. gadā šo goda amatu likvidēja. Prezidenta funkciju pildīšanai 12.09.1960. izveidoja Vapsts padomi (''Staatsrat der DDR''), kas sastāvēja no priekšsēdētāja, tā vietniekiem (kas bija visu partiju priekšsēdētāji) un 16 locekļiem, no kuriem viens bija sekretārs. Valsts padomes liecekļus ievēlēja Tautas padome uz 4 gadiem (no 1974. gada - uz 5 gadiem).</ref> |
| + | |- | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''Valsts padomes priekšsēdētāji:''' | ||
| + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | | ||
| + | * Valters Ulbrihts (1960.-1973.) | ||
| + | * Villijs Štofs (1973.-1976.) | ||
| + | * Ērihs Honekers (1976.-1990.) | ||
|- | |- | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''parlaments:<br><small>(1949.-1958.)</small>''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''parlaments:<br><small>(1949.-1958.)</small>''' | ||
| 55. rindiņa: | 61. rindiņa: | ||
* [http://www.stiftung-aufarbeitung.de/ Bundesstiftung zur Aufarbeitung der SED-Diktatur] | * [http://www.stiftung-aufarbeitung.de/ Bundesstiftung zur Aufarbeitung der SED-Diktatur] | ||
* [http://www.wahlrecht.de/lexikon/ddr.html DDR – Volkskammerwahl bis 1986] | * [http://www.wahlrecht.de/lexikon/ddr.html DDR – Volkskammerwahl bis 1986] | ||
| + | * [http://www.verfassungen.de/de/ddr/ddr68-i.htm Verfassung der Deutschen Demokratischen Republik vom 9. April 1968] | ||
| + | * [http://www.verfassungen.de/de/ddr/staatsratbildung60.htm Gesetz über die Bildung des Staatsrates der Deutschen Demokratischen Republik vom 12. September 1960] | ||
---- | ---- | ||
* [http://hist.asu.ru/aes/gdr/mdr.htm Майдер А.Г. «Большевизация» СЕПГ. // Германия и Россия в ХХ веке: две тоталитарные диктатуры, два пути к демократии. - Кемерово, 2001] | * [http://hist.asu.ru/aes/gdr/mdr.htm Майдер А.Г. «Большевизация» СЕПГ. // Германия и Россия в ХХ веке: две тоталитарные диктатуры, два пути к демократии. - Кемерово, 2001] | ||
[[Kategorija:Valstis]] | [[Kategorija:Valstis]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 7. oktobris, plkst. 15.23
| |
| pastāv: | 1949.-1990. |
| galvaspilsēta: | Austrumberlīne |
| prezidents: | Vilhelms Piks (1949.-1960.)[1] |
| Valsts padomes priekšsēdētāji: |
|
| parlaments: (1949.-1958.) |
|
| parlaments: (1958.-1990.) |
|
| Tautas palātas priekšsēdētāji: |
|
| |
Vācijas Demokrātiskā Republika (VDR) (Deutsche Demokratische Republik, DDR - burt. "Vācu Demokrātiskā Republika") jeb Austrumvācija - sociālistiska valsts mūsdienu Vācijas teritorijā laikā no 1949. līdz 1990. gadam. Proklamēta 7.10.1949. PSRS okupācijas zonā. Valsts iekārtu noteica 1949. gada Konstitūcija (kas lielā mērā bija aizgūta no PSRS 1936. gada Konstitūcijas). Ieviesta daudzpartiju sistēma, - Vācijas Kristīgi demokrātiskā savienība (Christlich-Demokratische Union Deutschlands, CDU), Vācijas Liberāli demokrātiskā partija (Liberal-Demokratische Partei Deutschlands), Vācijas Nacionāli demokrātiskā partija (National-Demokratische Partei Deutschlands, NDPD), Vācijas Demokrātiskā zemnieku partija (Demokratische Bauernpartei Deutschlands, DBD), - kaut arī dominējošā partija, kurai šis statuss noteikts ar Konstitūciju, bija Vācijas Sociālistiskās vienības partija (Sozialistische Einheitspartei Deutschlands, SED). Parlamentā (Volkskammer) bez partijām bija pārstāvētas arī Vācijas Brīvo arodbiedrību savienība (Freier Deutscher Gewerkschaftsbund, FDGB), Vācijas Demokrātiskā sieviešu savienība (Demokratischer Frauenbund Deutschlands), Brīvās vācu jaunatnes savienība (Freie Deutsche Jugend, FDJ) un Kultūras savienība (Kulturbund der DDR). Tika īstenota nacionalizācija, zemes reforma u.c. sociālistiski pārkārtojumi. 1952. gadā tika veikta administratīvi teritoriāla reforma, kuras rezultātā valsts no federatīvas tika pārveidota par unitāru: 5 zemes tika aizstātas ar 14 administratīvajiem apgabaliem. Pēc 1953. gada Berlīnes krīzes PSRS pārstāja iekasēt reparācijas, kas ļāva valstis saimnieciski atgūties no kara postījumu sekām. Aukstā kara politikas ietvaros, lai novērstu iedzīvotāju kontaktus ar kaimiņvalsts iedzīvotājiem, 1961. gadā Rietumberlīne tika apjozta ar betona sienu. 1968. gadā tika pieņemta jauna VDR Konstitūcija. T.s. Varšavas pakta dalībvalstu lokā VDR bija atvēlēta militārā, ekonomiskā un ideoloģiskā placdarma Eiropā loma, kas noteica daudzas specifiskas iezīmes valsts iekšpolitikā un ārpolitikā. 8.11.1973. VDR atzina VFR pastāvēšanas leģitimitāti un nodibināja ar to diplomātiskās attiecības. 1989. gadā sākās iedzīvotāju masveida nepakļaušanās varas iestādēm un robežas šķērsošana, demonstrācijās sāka graut t.s. "Berlīnes mūri", valdība atkāpās. 18.03.1990. vēlēšanās uzvarēja Vācijas Kristīgi demokrātiskā savienība, un jaunais valsts vadītājs Lotars de Mezjērs uzsāka sarunas ar Bonnu par abu valstu apvienošanu. 1990. gada 23. augustā Tautas palāta pieņēma lēmumu par VDR pievienošanos Vācijas Federatīvajai Republikai, un 3. oktobrī uz VFR Konstitūcijas 23. panta pamata Vācijas Demokrātiskā Republika pievienojās VFR.
Skat. arī Vēsturnieku strīds
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Pēc Pika nāves 1960. gadā šo goda amatu likvidēja. Prezidenta funkciju pildīšanai 12.09.1960. izveidoja Vapsts padomi (Staatsrat der DDR), kas sastāvēja no priekšsēdētāja, tā vietniekiem (kas bija visu partiju priekšsēdētāji) un 16 locekļiem, no kuriem viens bija sekretārs. Valsts padomes liecekļus ievēlēja Tautas padome uz 4 gadiem (no 1974. gada - uz 5 gadiem).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 54.-55. lpp.
- Морозов А.А. Сравнение социалистической и капиталистической систем на примере ГДР и ФРГ 1949-79 гг. - Москва, 2007
- Морозов А.А. Германская Демократическая Республика: жизнь и события. - Москва, 2009
Resursi internetā par šo tēmu
- Vācijas Demokrātiskā Republika - Numismātika
- Ceļā uz Vācijas vienotību – notikumu hronoloģija. / Vācijas vēstniecība Rīgā
- German History in Documents and Images (GHDI)
- Bundesstiftung zur Aufarbeitung der SED-Diktatur
- DDR – Volkskammerwahl bis 1986
- Verfassung der Deutschen Demokratischen Republik vom 9. April 1968
- Gesetz über die Bildung des Staatsrates der Deutschen Demokratischen Republik vom 12. September 1960
