Atšķirības starp "Padomju saimniecība" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Padomju saimniecība''' jeb '''Sovhozs''' (kr. ''совхоз'', angl. ''state farm; sovkhoz'', vāc. ''Sowjetgut; Sowchose'', fr. ''ferme d’Etat; sovkhoze'') - valsts lauksaimniecības uzņēmums [[PSRS]] un vairākās citās t.s. "sociālistiskā bloka" valstīs XX gs. ''Padomju saimniecībā'' strādāja algoti speciālisti un strādnieki, un to vadīja augstākstāvošas valsts varas institūcijas iecelts direktors. Kā viena no lauksaimniecības uzņēmumu organizācijas formām pastāvēja visā PSRS.
+
'''Padomju saimniecība''' jeb '''Sovhozs''' (kr. ''совхоз'' - saīsinājums no ''советское хозяйство''; angl. ''state farm; sovkhoz'', vāc. ''Sowjetgut; Sowchose'', fr. ''ferme d’Etat; sovkhoze'') - valsts lauksaimniecības uzņēmums [[PSRS]] un vairākās citās t.s. "sociālistiskā bloka" valstīs XX gs. Pirmos sovhozus Padomju Krievijā sāka dibināt jau 1917. gada beigās [[KPFSR]] konfiscētajās zemēs. ''Padomju saimniecības'' zeme un ražošanas līdzekļi piederēja valstij, tajā strādāja algoti speciālisti un strādnieki, un to vadīja augstākstāvošas valsts varas institūcijas iecelts direktors. Tai bija patstāvīga bilance un juridiskas personas statuss. Kā viena no lauksaimniecības uzņēmumu organizācijas formām pastāvēja visā PSRS.
 +
 
 +
== Literatūra un avoti par šo tēmu ==
 +
 
 +
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 240. lpp.
  
 
[[Kategorija:Saimniekošanas veidi]]
 
[[Kategorija:Saimniekošanas veidi]]

Versija, kas saglabāta 2012. gada 4. maijs, plkst. 18.30

Padomju saimniecība jeb Sovhozs (kr. совхоз - saīsinājums no советское хозяйство; angl. state farm; sovkhoz, vāc. Sowjetgut; Sowchose, fr. ferme d’Etat; sovkhoze) - valsts lauksaimniecības uzņēmums PSRS un vairākās citās t.s. "sociālistiskā bloka" valstīs XX gs. Pirmos sovhozus Padomju Krievijā sāka dibināt jau 1917. gada beigās KPFSR konfiscētajās zemēs. Padomju saimniecības zeme un ražošanas līdzekļi piederēja valstij, tajā strādāja algoti speciālisti un strādnieki, un to vadīja augstākstāvošas valsts varas institūcijas iecelts direktors. Tai bija patstāvīga bilance un juridiskas personas statuss. Kā viena no lauksaimniecības uzņēmumu organizācijas formām pastāvēja visā PSRS.

Literatūra un avoti par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 240. lpp.