Atšķirības starp "Kasīrers Ernsts" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
Dzimis 1874. gadā Braslavas pilsētā (mūsd. Vroclava Polijā) Silēzijā, [[Austroungārijas impērija|Austroungārijas impērijā]]. 1892.-1899. gados studēja filosofiju Berlīnes, Leipcigas, Heidelbergas un Mārburgas universitātēs. 1899. gadā aizstāvēja doktora disertāciju “Matemātiskās un dabaszinātniskās izziņas kritika Dekarta darbos”. 1907. gadā izdeva divu sējumu “Izziņas problēmas jauno laiku filozofijā un dabaszinātnēs” - pateicoties grāmatas panākumam, Kasīrers ieguva privātdocenta vietu Berlīnes universitātē. 1919.–1933. gados filosofijas profesors Hamburgas universitātē (rektors no 1930.). Šeit Kasīrers kļuva par aktīvu simbolisma virziena piekritēju kultūras filozofijas kontekstā, sarakstīja savu fundamentālāko darbu “Simbolisko formu filozofija”. Divdesmitajos gados iznāca vairāki darbi, kas bija veltīti simbolisma tematikai: “Valoda” (1923.), “Mītiskā doma” (1925.), “Valoda un mīts” ( 1925.). Pēc [[Nacisti|nacistu]] nākšanas pie varas emigrēja: 1933.-1935. gados pasniedza filosofiju Oksfordā, 1935.–1941. gados - Gēteborgā, 1941.–1945. gados - Jēlā (1944. gadā ASV iznāca grāmata “Eseja par cilvēku”, ko pieņemts uzskatītīt par otro nozīmīgāko darbu un ievadu tiem, kuri vēlētos iepazīties ar Kasīrera simbolisma izpratni). | Dzimis 1874. gadā Braslavas pilsētā (mūsd. Vroclava Polijā) Silēzijā, [[Austroungārijas impērija|Austroungārijas impērijā]]. 1892.-1899. gados studēja filosofiju Berlīnes, Leipcigas, Heidelbergas un Mārburgas universitātēs. 1899. gadā aizstāvēja doktora disertāciju “Matemātiskās un dabaszinātniskās izziņas kritika Dekarta darbos”. 1907. gadā izdeva divu sējumu “Izziņas problēmas jauno laiku filozofijā un dabaszinātnēs” - pateicoties grāmatas panākumam, Kasīrers ieguva privātdocenta vietu Berlīnes universitātē. 1919.–1933. gados filosofijas profesors Hamburgas universitātē (rektors no 1930.). Šeit Kasīrers kļuva par aktīvu simbolisma virziena piekritēju kultūras filozofijas kontekstā, sarakstīja savu fundamentālāko darbu “Simbolisko formu filozofija”. Divdesmitajos gados iznāca vairāki darbi, kas bija veltīti simbolisma tematikai: “Valoda” (1923.), “Mītiskā doma” (1925.), “Valoda un mīts” ( 1925.). Pēc [[Nacisti|nacistu]] nākšanas pie varas emigrēja: 1933.-1935. gados pasniedza filosofiju Oksfordā, 1935.–1941. gados - Gēteborgā, 1941.–1945. gados - Jēlā (1944. gadā ASV iznāca grāmata “Eseja par cilvēku”, ko pieņemts uzskatītīt par otro nozīmīgāko darbu un ievadu tiem, kuri vēlētos iepazīties ar Kasīrera simbolisma izpratni). | ||
| − | Pielietoja Marburgas skolas idejas gnozeoloģijas vēstures un filosofijas vēstures izstrādāšanā. Savā darbā "Substances jēdziens un funkcijas jēdziens" (1910.) apstrīdēja uzskatu par zinātniskām abstrakcijām kā par realitātes atspoguļojumu, materiālo pasauli reducēja uz tīrās domāšanas kategorijām un materiālās pasaules likumu vietā lika funkcionālu atkarību. Vēlākos darbos zinātnisko izziņu uzskatīja par vienu no "simboliskās" domāšanas formām. Kasīrers sarakstījis virkni darbu par [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]], [[renesanse]]s laikmeta un [[apgaismība]]s laikmeta filosofijas vēsturi, kā arī monogrfijas par Leibnicu un Kantu. | + | Viņa uzskatos vērojama nopietna [[Šēlers Makss|M.Šēlera]] filosofijas ietekme. Pielietoja Marburgas skolas idejas gnozeoloģijas vēstures un filosofijas vēstures izstrādāšanā. Savā darbā "Substances jēdziens un funkcijas jēdziens" (1910.) apstrīdēja uzskatu par zinātniskām abstrakcijām kā par realitātes atspoguļojumu, materiālo pasauli reducēja uz tīrās domāšanas kategorijām un materiālās pasaules likumu vietā lika funkcionālu atkarību. Vēlākos darbos zinātnisko izziņu uzskatīja par vienu no "simboliskās" domāšanas formām. Kasīrers sarakstījis virkni darbu par [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]], [[renesanse]]s laikmeta un [[apgaismība]]s laikmeta filosofijas vēsturi, kā arī monogrfijas par Leibnicu un Kantu. Vēsturē iegājusi leģendārā Kanta filosofijai veltītajā diskusija, kas notika Davosā 1929. gadā, un kurā piedalījās Ernsts Kasīrers un iesīkstējušo sociālo konvenciju noliedzējs Heidegers. Šī situācija pārtapusi arī vienā no Tomasa Manna (''Thomas Mann'') „Burvju kalna” (''Der Zauberberg'', 1924.) ainām, kurā atklāta liberālo un konservatīvo vērtību cīņa, apgaismotā civilizētā pasaule un neracionālās ticības un pieņēmumi. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 196. lpp. | * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 196. lpp. | ||
| + | * Ernsts Kasīrers. Apcerējums par cilvēku. Ievads kultūras filozofijā. - Intelekts: Rīga, 1997., 222 lpp. | ||
[[Kategorija:K]] | [[Kategorija:K]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 2. novembris, plkst. 09.43
Ernsts Kasīrers (Ernst Cassirer, 1874.-1945.) - filosofs, filosofijas pasniedzējs, viens no neokantisma Marburgas skolas spilgtākajiem pārstāvjiem.
Dzimis 1874. gadā Braslavas pilsētā (mūsd. Vroclava Polijā) Silēzijā, Austroungārijas impērijā. 1892.-1899. gados studēja filosofiju Berlīnes, Leipcigas, Heidelbergas un Mārburgas universitātēs. 1899. gadā aizstāvēja doktora disertāciju “Matemātiskās un dabaszinātniskās izziņas kritika Dekarta darbos”. 1907. gadā izdeva divu sējumu “Izziņas problēmas jauno laiku filozofijā un dabaszinātnēs” - pateicoties grāmatas panākumam, Kasīrers ieguva privātdocenta vietu Berlīnes universitātē. 1919.–1933. gados filosofijas profesors Hamburgas universitātē (rektors no 1930.). Šeit Kasīrers kļuva par aktīvu simbolisma virziena piekritēju kultūras filozofijas kontekstā, sarakstīja savu fundamentālāko darbu “Simbolisko formu filozofija”. Divdesmitajos gados iznāca vairāki darbi, kas bija veltīti simbolisma tematikai: “Valoda” (1923.), “Mītiskā doma” (1925.), “Valoda un mīts” ( 1925.). Pēc nacistu nākšanas pie varas emigrēja: 1933.-1935. gados pasniedza filosofiju Oksfordā, 1935.–1941. gados - Gēteborgā, 1941.–1945. gados - Jēlā (1944. gadā ASV iznāca grāmata “Eseja par cilvēku”, ko pieņemts uzskatītīt par otro nozīmīgāko darbu un ievadu tiem, kuri vēlētos iepazīties ar Kasīrera simbolisma izpratni).
Viņa uzskatos vērojama nopietna M.Šēlera filosofijas ietekme. Pielietoja Marburgas skolas idejas gnozeoloģijas vēstures un filosofijas vēstures izstrādāšanā. Savā darbā "Substances jēdziens un funkcijas jēdziens" (1910.) apstrīdēja uzskatu par zinātniskām abstrakcijām kā par realitātes atspoguļojumu, materiālo pasauli reducēja uz tīrās domāšanas kategorijām un materiālās pasaules likumu vietā lika funkcionālu atkarību. Vēlākos darbos zinātnisko izziņu uzskatīja par vienu no "simboliskās" domāšanas formām. Kasīrers sarakstījis virkni darbu par antīkās filosofijas, renesanses laikmeta un apgaismības laikmeta filosofijas vēsturi, kā arī monogrfijas par Leibnicu un Kantu. Vēsturē iegājusi leģendārā Kanta filosofijai veltītajā diskusija, kas notika Davosā 1929. gadā, un kurā piedalījās Ernsts Kasīrers un iesīkstējušo sociālo konvenciju noliedzējs Heidegers. Šī situācija pārtapusi arī vienā no Tomasa Manna (Thomas Mann) „Burvju kalna” (Der Zauberberg, 1924.) ainām, kurā atklāta liberālo un konservatīvo vērtību cīņa, apgaismotā civilizētā pasaule un neracionālās ticības un pieņēmumi.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 196. lpp.
- Ernsts Kasīrers. Apcerējums par cilvēku. Ievads kultūras filozofijā. - Intelekts: Rīga, 1997., 222 lpp.
