Atšķirības starp "Ksenofans no Kolofonas" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
3. rindiņa: 3. rindiņa:
 
Dzimis Kolofonā ([[Mazāzija|Mazāzijā]]), vēlāk pārcēlās uz Eleju (Sicīlijā).
 
Dzimis Kolofonā ([[Mazāzija|Mazāzijā]]), vēlāk pārcēlās uz Eleju (Sicīlijā).
  
Savā filosofijā viens no pirmajiem [[Antropomorfisms|antropomorfisma]] un līdz ar to arī mitoloģijas kritiķiem, postulēja, ka cilvēku iztēle rada dievības pēc savas līdzības un ka arī dzīvnieki, ja vien ticētu dieviem, tos iztēlotos viena vei otra dzīvnieka veidolā. Līdz ar citiem pirmssokratiķiem esamību traktēja tīri materiāli, proti, kā zemi un ūdeni un kā to, kas no zemes un ūdens cēlies. Sasniedza tādu abstrakcijas pakāpi, kas viņam lika esamību redzēt visur vienādu, sev identisku un vienveidōgu, nemainīgu. Pats nenodarbojās ar viena un daudzā, identiskā un mainīgā problēmām, taču viņa uzskati palīdzēja izvirzīt jautājumu par šo kategoriju savstarpējo attiecību. Izziņas teorijā centās pierādīt juteklisko datu, "uzskatu" nepietiekamību.
+
Savā filosofijā viens no pirmajiem [[Antropomorfisms|antropomorfisma]] un līdz ar to arī mitoloģijas kritiķiem, postulēja, ka cilvēku iztēle rada dievības pēc savas līdzības un ka arī dzīvnieki, ja vien ticētu dieviem, tos iztēlotos viena vei otra dzīvnieka veidolā. Līdz ar citiem pirmssokratiķiem esamību traktēja tīri materiāli, proti, kā zemi un ūdeni un kā to, kas no zemes un ūdens cēlies. Sasniedza tādu abstrakcijas pakāpi, kas viņam lika esamību redzēt visur vienādu, sev identisku un vienveidīgu, nemainīgu. Pats nenodarbojās ar viena un daudzā, identiskā un mainīgā problēmām, taču viņa uzskati palīdzēja izvirzīt jautājumu par šo kategoriju savstarpējo attiecību. Izziņas teorijā centās pierādīt juteklisko datu, "uzskatu" nepietiekamību.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2009. gada 4. decembris, plkst. 14.47

Ksenofans no Kolofonas (Ξενοφάνης ὁ Κολοφώνιος - Ksenophánɛs hō Kolophɔnios, ~570.~480. g.p.m.ē.) - filosofs, Elejas skolas izveidotājs, populārs elēģiju un satīru autors.

Dzimis Kolofonā (Mazāzijā), vēlāk pārcēlās uz Eleju (Sicīlijā).

Savā filosofijā viens no pirmajiem antropomorfisma un līdz ar to arī mitoloģijas kritiķiem, postulēja, ka cilvēku iztēle rada dievības pēc savas līdzības un ka arī dzīvnieki, ja vien ticētu dieviem, tos iztēlotos viena vei otra dzīvnieka veidolā. Līdz ar citiem pirmssokratiķiem esamību traktēja tīri materiāli, proti, kā zemi un ūdeni un kā to, kas no zemes un ūdens cēlies. Sasniedza tādu abstrakcijas pakāpi, kas viņam lika esamību redzēt visur vienādu, sev identisku un vienveidīgu, nemainīgu. Pats nenodarbojās ar viena un daudzā, identiskā un mainīgā problēmām, taču viņa uzskati palīdzēja izvirzīt jautājumu par šo kategoriju savstarpējo attiecību. Izziņas teorijā centās pierādīt juteklisko datu, "uzskatu" nepietiekamību.

Literatūra par šo tēmu

  • Kattel R. The Political Philosophy of Xenophanes of Colophon. // Trames. - Teaduste Akad. Kirjastus, Tallinn 1.1997,51/46, 125-142. ISSN 1406-0922
  • Xenophanes. Fragments. / J.H. Lesher ed. - Toronto, 1992

  • Diehl E. Kranz W. Die Fragmente der Vorsokratiker. / 9. Aufl. Bd. 1–3. - Berlin, 1959
  • Ernst Heitsch. Xenophanes und die Anfänge kritischen Denkens. - Akad. der Wiss. und der Literatur: Mainz, 1994, ISBN 3-515-06592-X
  • Christian Schäfer. Xenophanes von Kolophon. - Teubner: Stuttgart, 1996, ISBN 3-519-07626-8
  • Konrat Ziegler. Xenophanes von Kolophon, ein Revolutionär des Geistes. // Gymmasium. - Winter: Heidelberg, 72.1965, 289-302. ISSN 0342-5231

Resursi internetā par šo tēmu