Atšķirības starp "Likejs" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Likejs''' jeb '''licejs''' (no sengr. ''Lýkeion'') – atkarībā no konteksta: | '''Likejs''' jeb '''licejs''' (no sengr. ''Lýkeion'') – atkarībā no konteksta: | ||
| − | * '''1.''' Sākotnēji tā dēvēja svētbirzi, kas atradās netālu no [[Senās Atēnas|Atēnām]] pie Likejas Apolona tempļa; vēlāk ģimnastisko spēļu vajadzībām V gs.p.m.ē. uzceltas ēkas apzīmējums. 335. g.p.m.ē. [[Aristotelis no Stagīras]] nodibināja savu [[Antīkā filosofija|filosofijas]] skolu - ''likeju'' jeb ''[[Peripatētiķi|peripatētiķu]] skolu'' ( | + | * '''1.''' Sākotnēji tā dēvēja svētbirzi, kas atradās netālu no [[Senās Atēnas|Atēnām]] pie Likejas Apolona tempļa; vēlāk ģimnastisko spēļu vajadzībām V gs.p.m.ē. uzceltas ēkas apzīmējums. 335. g.p.m.ē. [[Aristotelis no Stagīras]] nodibināja savu [[Antīkā filosofija|filosofijas]] skolu - ''likeju'' jeb ''[[Peripatētiķi|peripatētiķu]] skolu'' (skolas ēkā atradās ''peripatos'' - segta galerija, - no kuras nosaukumu guvuši Aristotela sekotāji - [[peripatētiķi]]), - kas pastāvēja astoņus gadsimtus. Pēc Aristotela ''Likeju'' vadīja viņa skolnieks Teofrasts. Kad 317. gadā p.m.ē. Atēnās nostiprinājās [[oligarhija]], [[polisa]]s galva Demētrijs no Falērām uzdāvināja ēku un dārzu Teofrastam (kurš arī nebija Atēnu pilsonis, tāpēc pats nevarēja iegādāties to īpašumā). Tas bija ''Likeja'' uzplaukuma laiks, kad tas kļuva ar likumu atzīta mācību iestāde, mūzu templis. Skolnieki un skolotāji te pulcējās no visas hellēniskās pasaules. Tikai no Atēnām, kurās bija 20 000 pilsoņu, aptuveni 2000 bija skolas audzēkņi. Skolas audzēkņi un lektori iedalījās vecākajos un jaunākajos. Skolas vadītāju - sholarhu, - vēlēja tikai vecākie ''Likeja'' locekļi. Jaunākie katrā jaunā mēnesī rīkoja mūzām veltītas dzīres, kurās varēja piedalīties arī interesenti no malas. Izcilākie ''likeja'' skolnieki un lektori bija [[Eidems no Rodas]], Dikearhs, Stratons u.c. I gs.p.m.ē. ''likeja'' darbībā jaunu ideju meklējumi atgāja otrā plānā un par galveno nodarbi kļuva Aristotela darbu izdošana un komentēšana. |
| + | |||
* '''2.''' Mācību iestāde Eiropā. | * '''2.''' Mācību iestāde Eiropā. | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 11. janvāris, plkst. 12.50
Likejs jeb licejs (no sengr. Lýkeion) – atkarībā no konteksta:
- 1. Sākotnēji tā dēvēja svētbirzi, kas atradās netālu no Atēnām pie Likejas Apolona tempļa; vēlāk ģimnastisko spēļu vajadzībām V gs.p.m.ē. uzceltas ēkas apzīmējums. 335. g.p.m.ē. Aristotelis no Stagīras nodibināja savu filosofijas skolu - likeju jeb peripatētiķu skolu (skolas ēkā atradās peripatos - segta galerija, - no kuras nosaukumu guvuši Aristotela sekotāji - peripatētiķi), - kas pastāvēja astoņus gadsimtus. Pēc Aristotela Likeju vadīja viņa skolnieks Teofrasts. Kad 317. gadā p.m.ē. Atēnās nostiprinājās oligarhija, polisas galva Demētrijs no Falērām uzdāvināja ēku un dārzu Teofrastam (kurš arī nebija Atēnu pilsonis, tāpēc pats nevarēja iegādāties to īpašumā). Tas bija Likeja uzplaukuma laiks, kad tas kļuva ar likumu atzīta mācību iestāde, mūzu templis. Skolnieki un skolotāji te pulcējās no visas hellēniskās pasaules. Tikai no Atēnām, kurās bija 20 000 pilsoņu, aptuveni 2000 bija skolas audzēkņi. Skolas audzēkņi un lektori iedalījās vecākajos un jaunākajos. Skolas vadītāju - sholarhu, - vēlēja tikai vecākie Likeja locekļi. Jaunākie katrā jaunā mēnesī rīkoja mūzām veltītas dzīres, kurās varēja piedalīties arī interesenti no malas. Izcilākie likeja skolnieki un lektori bija Eidems no Rodas, Dikearhs, Stratons u.c. I gs.p.m.ē. likeja darbībā jaunu ideju meklējumi atgāja otrā plānā un par galveno nodarbi kļuva Aristotela darbu izdošana un komentēšana.
- 2. Mācību iestāde Eiropā.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 235. lpp.
