Atšķirības starp "Jūdaisms" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Solmons-seal-stone-3csynagoguegalilee.png‎|right|thumb|150px|]]
 
[[Attēls:Solmons-seal-stone-3csynagoguegalilee.png‎|right|thumb|150px|]]
'''Jūdaisms''' (ivr. יַהֲדוּת, no sengr. ''Ἰουδαϊσμός'') – [[Ebreji|ebreju]] reliģija. Kā pastāvīga [[Monoteisms|monoteiska]] koncepcija noformulējās VII gs.p.m.ē., evolucionējot senebreju cilšu reliģiskajiem uzskatiem par galveno dievību kā savas cilts aizgādni. Raksturīgākās pamatiezīmes: monoteisms (pasaulē ir tikai viens Dievs radītājs), izredzētība (par „savu“ Dievs izvēlējies - "slēdzis derību", - tikai vienu tautu), ticība mesijam (Dieva izredzētajam, kurš vedīs izredzēto tautu Dieva valstībā zemes virsū). Jūdaisma pamatdogmas fiksētas t.s. "Ebreju Bībelē" (''Tanakh'': 5 Mozus grāmatas ''Thora'', praviešu grāmatas ''Neviim'' un raksti ''Ketuvim'') un [[Talmuds|Talmudā]] (komplicēts Vecās derības grāmatu komentāru krājums, t.s. "mutiskā Tora"), kā arī virknē citu rakstu avotu: Dievs ir viens, nekas nepastāv bez Viņa ziņas, ebreja grūtību pilnā dzīve - sekojot savai brīvajai gribai, - var tikt veltīta centieniem tuvoties Dievam un patiesībai, vai arī novērsties no Dieva un doties maldu ceļos.  Mūsdienās Izraēlas valsts oficiālā reliģija, [[Cionisms|cionisma]] ideoloģiskais pamats. Reliģiskā tradīcija nav šaura garīdznieku loka rokās, bet ir katram ticīgajam rodama svētajos rakstos, mutvārdu un rakstiskajās tradīcijās, ko izskaidro un piemēro ikdienas dzīvei [[Rabīns|rabīni]]. ''Jūdaisma'' pamatpostulāti apkopoti [[Tora|Torā]] (piecas Mozus grāmatas), kurai paralēli pastāvējusi mutvārdu tradīcija, savstarpēji viena otru papildinot. Ap 200. gadu liela daļa mutvādru likumu tika apkopoti [[Mišna|Mišnā]] (''Mishnah''), pakļauti debatēm un diskusijām abos tā laika galvenajos ''jūdaisma centros'' - [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]] un [[Babilona|Babilonā]] - no šiem komentāriem, tos apkopojot, IV-V gs. tika izveidoti Jeruzalemes un Babilonas ''Talmudi'' (mūsdienās jūdaisma teoloģijā dominē ''Babilonas Talmuds''). Atsevišķi pastāv ''Mišnas'' komentāri (''Gemara''). Reliģiskie rituāli (''Toras'' lasīšana) tiek veikti [[Sinagoga|sinagogās]].  
+
'''Jūdaisms''' (ivr. יַהֲדוּת, no sengr. ''Ἰουδαϊσμός'') – [[Ebreji|ebreju]] reliģija. Kā pastāvīga [[Monoteisms|monoteiska]] koncepcija izvaidojās VII gs.p.m.ē., evolucionējot senebreju cilšu reliģiskajiem uzskatiem par galveno dievību kā savas cilts aizgādni uz monoteismu (pasaulē ir tikai viens Dievs radītājs, nekas nepastāv bez Viņa ziņas), ticība mesijam (Dieva izredzētajam, kurš vedīs izredzēto tautu Dieva valstībā zemes virsū). Jūdaisma pamatprincipi fiksētas t.s. "Ebreju Bībelē" (''Tanakh'': 5 Mozus grāmatas ''[[Tora]]'', praviešu grāmatas ''Neviim'' un raksti ''Ketuvim'') un [[Talmuds|Talmudā]] (komplicēts Vecās derības grāmatu komentāru krājums, t.s. "mutiskā Tora"), kā arī virknē citu rakstu avotu, kam paralēli vienmēr pastāvējusi mutvārdu tradīcija, savstarpēji viena otru papildinot. Ap 200. gadu liela daļa mutvādru likumu tika apkopoti [[Mišna|Mišnā]] (''Mishnah''), pakļauti debatēm un diskusijām abos tā laika galvenajos ''jūdaisma centros'' - [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]] un [[Babilona|Babilonā]] - no šiem komentāriem, tos apkopojot, IV-V gs. tika izveidoti Jeruzalemes un Babilonas ''Talmudi'' (mūsdienās jūdaisma teoloģijā dominē ''Babilonas Talmuds''). Atsevišķi pastāv ''Mišnas'' komentāri (''Gemara''). Reliģiskā tradīcija nav šaura garīdznieku loka rokās, bet ir katram ticīgajam rodama svētajos rakstos, mutvārdu un rakstiskajās tradīcijās, ko izskaidro un piemēro ikdienas dzīvei [[Rabīns|rabīni]]. Reliģiskie rituāli (''Toras'' lasīšana) tiek veikti [[Sinagoga|sinagogās]]. Ticīgā dzīve - sekojot savai brīvajai gribai, - var tikt veltīta centieniem tuvoties Dievam un patiesībai, vai arī novērsties no Dieva un doties maldu ceļos.
  
 
No ''jūdaisma'' m.ē. sākumā atšķēlās [[kristietība]], transformējot ''jūdaisma'' postulātus, bet VI-VII gs. uz ''jūdaisma'' un kristietības pamata izveidojās [[islams]].
 
No ''jūdaisma'' m.ē. sākumā atšķēlās [[kristietība]], transformējot ''jūdaisma'' postulātus, bet VI-VII gs. uz ''jūdaisma'' un kristietības pamata izveidojās [[islams]].
  
== Literatūra par šo tēmu ==
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 186. lpp.
 
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 186. lpp.
15. rindiņa: 15. rindiņa:
 
* Finkelstein Israel. Ethinicity and Origin of the Iron I Settlers in the Highlands of Canaan: Can the Real Israel Please Stand Up? // The Biblical Archaeologist, 59(4), 1996
 
* Finkelstein Israel. Ethinicity and Origin of the Iron I Settlers in the Highlands of Canaan: Can the Real Israel Please Stand Up? // The Biblical Archaeologist, 59(4), 1996
  
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/judaisms.html Jūdaisms - Reliģiju enciklopēdija]
 
* [http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/judaisms.html Jūdaisms - Reliģiju enciklopēdija]

Versija, kas saglabāta 2012. gada 19. oktobris, plkst. 19.48

Solmons-seal-stone-3csynagoguegalilee.png

Jūdaisms (ivr. יַהֲדוּת, no sengr. Ἰουδαϊσμός) – ebreju reliģija. Kā pastāvīga monoteiska koncepcija izvaidojās VII gs.p.m.ē., evolucionējot senebreju cilšu reliģiskajiem uzskatiem par galveno dievību kā savas cilts aizgādni uz monoteismu (pasaulē ir tikai viens Dievs radītājs, nekas nepastāv bez Viņa ziņas), ticība mesijam (Dieva izredzētajam, kurš vedīs izredzēto tautu Dieva valstībā zemes virsū). Jūdaisma pamatprincipi fiksētas t.s. "Ebreju Bībelē" (Tanakh: 5 Mozus grāmatas Tora, praviešu grāmatas Neviim un raksti Ketuvim) un Talmudā (komplicēts Vecās derības grāmatu komentāru krājums, t.s. "mutiskā Tora"), kā arī virknē citu rakstu avotu, kam paralēli vienmēr pastāvējusi mutvārdu tradīcija, savstarpēji viena otru papildinot. Ap 200. gadu liela daļa mutvādru likumu tika apkopoti Mišnā (Mishnah), pakļauti debatēm un diskusijām abos tā laika galvenajos jūdaisma centros - Jeruzalemē un Babilonā - no šiem komentāriem, tos apkopojot, IV-V gs. tika izveidoti Jeruzalemes un Babilonas Talmudi (mūsdienās jūdaisma teoloģijā dominē Babilonas Talmuds). Atsevišķi pastāv Mišnas komentāri (Gemara). Reliģiskā tradīcija nav šaura garīdznieku loka rokās, bet ir katram ticīgajam rodama svētajos rakstos, mutvārdu un rakstiskajās tradīcijās, ko izskaidro un piemēro ikdienas dzīvei rabīni. Reliģiskie rituāli (Toras lasīšana) tiek veikti sinagogās. Ticīgā dzīve - sekojot savai brīvajai gribai, - var tikt veltīta centieniem tuvoties Dievam un patiesībai, vai arī novērsties no Dieva un doties maldu ceļos.

No jūdaisma m.ē. sākumā atšķēlās kristietība, transformējot jūdaisma postulātus, bet VI-VII gs. uz jūdaisma un kristietības pamata izveidojās islams.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 186. lpp.
  • Jūdaisms 90 minūtēs. - Rēriha grāmatnīca: Rīga, 2008. - 117 lpp. ISBN 978-9984-750-39-2

  • Boyarin Daniel. A Radical Jew: Paul and the Politics of Identity. - University of California Press: Berkeley, 1994
  • Lewis Bernard. The Jews of Islam. - Princeton University Press: Princeton, 1984, ISBN 0-691-00807-8
  • Stillman Norman. The Jews of Arab Lands: A History and Source Book. - Jewish Publication Society of America: Philadelphia, 1979, ISBN 0-8276-0198-0
  • Day John. Yahweh and the Gods and Goddesses of Canaan. - Sheffield Academic Press: Chippenham, 2000
  • Finkelstein Israel. Ethinicity and Origin of the Iron I Settlers in the Highlands of Canaan: Can the Real Israel Please Stand Up? // The Biblical Archaeologist, 59(4), 1996

Resursi internetā par šo tēmu