Atšķirības starp "Liepājas koncentrācijas nometne (1934.-1935.)" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Liepājas koncentrācijas nometne''' - [[koncentrācijas nometne]]s tipa ieslodzījuma vieta<ref>Pasaulē starpkaru posmā šīs nometnes uzskatīja par pieņemamu veidu, kā izolēt lielas cilvēku grupas kara vai nekārtību apstākļos. Tikai pēc II pasaules kara, kad atklājās patiesība par masu slepkavībām nacistu un vēlāk arī padomju koncentrācijas nometnēs, šis nometņu apzīmējums ieguva jaunu nozīmi jau ar ārkārtēji negatīvu attieksmi. Tādēļ mūsdienās ir politkorekta tendence vieglāka režīma, taču arī pēc būtības koncentrācijas nometnes, dēvēt par "internēto nometnēm".</ref> Latvijas Republikā, [[Liepājas kara osta]]s teritorijā laikā no 1934. gada maija līdz 1935. gada martam, kurā pēc [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] tika ieslodzīti [[Ulmaņa autoritārais režīms|režīma]] esošie un potenciālie politiskie pretinieki. Nometne bija ierīkota bijušajās [[Krievijas impērija|cara laiku]] kazarmās, kuras apjoza ar dubults dzeloņstiepļu žogu un sešiem sargtorņiem. | '''Liepājas koncentrācijas nometne''' - [[koncentrācijas nometne]]s tipa ieslodzījuma vieta<ref>Pasaulē starpkaru posmā šīs nometnes uzskatīja par pieņemamu veidu, kā izolēt lielas cilvēku grupas kara vai nekārtību apstākļos. Tikai pēc II pasaules kara, kad atklājās patiesība par masu slepkavībām nacistu un vēlāk arī padomju koncentrācijas nometnēs, šis nometņu apzīmējums ieguva jaunu nozīmi jau ar ārkārtēji negatīvu attieksmi. Tādēļ mūsdienās ir politkorekta tendence vieglāka režīma, taču arī pēc būtības koncentrācijas nometnes, dēvēt par "internēto nometnēm".</ref> Latvijas Republikā, [[Liepājas kara osta]]s teritorijā laikā no 1934. gada maija līdz 1935. gada martam, kurā pēc [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] tika ieslodzīti [[Ulmaņa autoritārais režīms|režīma]] esošie un potenciālie politiskie pretinieki. Nometne bija ierīkota bijušajās [[Krievijas impērija|cara laiku]] kazarmās, kuras apjoza ar dubults dzeloņstiepļu žogu un sešiem sargtorņiem. | ||
| − | Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma norisinājās plašas represijas, kuru rezultātā vasarā, balstoties uz politiskiem apsvērumiem, tika apcietinātas vismaz 1080 personas. Lielākā daļa no potenciālajiem politiskajiem opozicionāriem nonāca apcietinājumā bez apsūdzības uzrādīšanas un tikai salīdzinoši nelielu daļu apcietināja par kādu nodarījumu. Saskaņā ar kara un tieslietu ministru vienošanos 1934. gada 20. maijā Kurzemes divīzijas štāba priekšnieka rīcībā no tieslietu resoram pakļautā cietumu departamenta nosūtīja 2 cietuma virsniekus un 30 cietuma uzraugus. Par nometnes pārzini tika iecelts Fricis Grintāls, par viņa palīgu – Aleksandrs Pētersons. 23. maijā nometnes vadība ar Kurzemes apgabala garnizona priekšnieka ģenerāļa [[Dankers Oskars|O.Dankera]] pavēli tika nodota armijas rokās. Līdz 1934. gada 31. jūlijam nometnes komandanta pienākumus pildīja pulkvedis-leitnants [[Jānis Stulpiņš]], bet pēc tam viņu nomainīja 1. Liepājas kājnieku pulka bataljona komandieris [[pulkvedis-leitnants]] [[Teodors Rutulis]]. 31. maijā ar Rīgas apgabala garnizona priekšnieka ģenerāļa [[Berķis Krišjānis|K.Berķa]] pavēli, Liepājas apgabala garnizona priekšniekam tika noteikti vispārējie nometnes pastāvēšanas principi. Pavēlē uzsvērts, ka nometne izveidota, pamatojoties uz noteikumiem par kara stāvokli, un ka tajā ievietojamas visas tās personas, "kuras kaitīgas valsts iekārtai vai apsardzībai". | + | Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma norisinājās plašas represijas, kuru rezultātā vasarā, balstoties uz politiskiem apsvērumiem, tika apcietinātas vismaz 1080 personas. Lielākā daļa no potenciālajiem politiskajiem opozicionāriem nonāca apcietinājumā bez apsūdzības uzrādīšanas un tikai salīdzinoši nelielu daļu apcietināja par kādu nodarījumu. Saskaņā ar kara un tieslietu ministru vienošanos 1934. gada 20. maijā Kurzemes divīzijas štāba priekšnieka rīcībā no tieslietu resoram pakļautā cietumu departamenta nosūtīja 2 cietuma virsniekus un 30 cietuma uzraugus. Par nometnes pārzini tika iecelts Fricis Grintāls, par viņa palīgu – Aleksandrs Pētersons. 23. maijā nometnes vadība ar Kurzemes apgabala garnizona priekšnieka ģenerāļa [[Dankers Oskars|O.Dankera]] pavēli tika nodota armijas rokās. Līdz 1934. gada 31. jūlijam nometnes komandanta pienākumus pildīja pulkvedis-leitnants [[Jānis Stulpiņš]], bet pēc tam viņu nomainīja 1. Liepājas kājnieku pulka bataljona komandieris [[pulkvedis-leitnants]] [[Teodors Rutulis]]. 31. maijā ar Rīgas apgabala garnizona priekšnieka ģenerāļa [[Berķis Krišjānis|K.Berķa]] pavēli, Liepājas apgabala garnizona priekšniekam tika noteikti vispārējie nometnes pastāvēšanas principi. Pavēlē uzsvērts, ka nometne izveidota, pamatojoties uz noteikumiem par kara stāvokli, un ka tajā ievietojamas visas tās personas, "kuras kaitīgas valsts iekārtai vai apsardzībai". Ieslodzīto nosūtīšanu uz nometni un atbrīvošanu no tās kontrolēja Politiskā pārvalde. Politiskās pārvaldes priekšniekam bija noteicošais vārds arī saistībā ar internēto īslaicīgo atbrīvošanu. |
| + | |||
| + | Dienas kārtība bija: 7:00 no rīta pārbaude un brokastis, 8:00 – darbi un pastaigāšanās sētā, 12:30 – pusdienas, 18:30 – vakariņas, 21:00 – vakara pārbaude, 22:00 – nakts miers. Katram ieslodzīatajam pašam bija jāuztur kamerā tīrība, jāuzkopj savu gultu un jāmazgā ēdienu traukus. Ieslodzītajiem pēc noteiktas kārtības bija jāuzkopj koplietošanas telpas, sēta, jāzāģē malku, jāpienes malku, ūdeni, produktus un jāveic visi citi nometnes saimniecības darbi. Muzicē tun dziedāt bija aizliegts. Tika atļauts pie sevis glabāt dažādus personiskos priekšmetus, kā arī par savu naudu iegādātos pārtikas produktus, spēlēt šahu, dambreti un domino. Bija atļauts rakstīt vienu vēstuli nedēļā, skaidri salasāmiem burtiem latviski, vāciski vai krieviski (vēstuļu perlustrēšana cenzēšana notika saskaņā ar īpašu instrukciju). | ||
| + | |||
| + | Vienu reizi nedēļā ieslodzītie varēja (tikai ar Politiskās pārvaldes atļauju) satikties ar tuvākajiem ģimenes locekļiem nometnes administrācijas klātbūtnē. | ||
==== Atsauces un piezīmes ==== | ==== Atsauces un piezīmes ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 1. februāris, plkst. 10.38
Liepājas koncentrācijas nometne - koncentrācijas nometnes tipa ieslodzījuma vieta[1] Latvijas Republikā, Liepājas kara ostas teritorijā laikā no 1934. gada maija līdz 1935. gada martam, kurā pēc Ulmaņa apvērsuma tika ieslodzīti režīma esošie un potenciālie politiskie pretinieki. Nometne bija ierīkota bijušajās cara laiku kazarmās, kuras apjoza ar dubults dzeloņstiepļu žogu un sešiem sargtorņiem.
Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma norisinājās plašas represijas, kuru rezultātā vasarā, balstoties uz politiskiem apsvērumiem, tika apcietinātas vismaz 1080 personas. Lielākā daļa no potenciālajiem politiskajiem opozicionāriem nonāca apcietinājumā bez apsūdzības uzrādīšanas un tikai salīdzinoši nelielu daļu apcietināja par kādu nodarījumu. Saskaņā ar kara un tieslietu ministru vienošanos 1934. gada 20. maijā Kurzemes divīzijas štāba priekšnieka rīcībā no tieslietu resoram pakļautā cietumu departamenta nosūtīja 2 cietuma virsniekus un 30 cietuma uzraugus. Par nometnes pārzini tika iecelts Fricis Grintāls, par viņa palīgu – Aleksandrs Pētersons. 23. maijā nometnes vadība ar Kurzemes apgabala garnizona priekšnieka ģenerāļa O.Dankera pavēli tika nodota armijas rokās. Līdz 1934. gada 31. jūlijam nometnes komandanta pienākumus pildīja pulkvedis-leitnants Jānis Stulpiņš, bet pēc tam viņu nomainīja 1. Liepājas kājnieku pulka bataljona komandieris pulkvedis-leitnants Teodors Rutulis. 31. maijā ar Rīgas apgabala garnizona priekšnieka ģenerāļa K.Berķa pavēli, Liepājas apgabala garnizona priekšniekam tika noteikti vispārējie nometnes pastāvēšanas principi. Pavēlē uzsvērts, ka nometne izveidota, pamatojoties uz noteikumiem par kara stāvokli, un ka tajā ievietojamas visas tās personas, "kuras kaitīgas valsts iekārtai vai apsardzībai". Ieslodzīto nosūtīšanu uz nometni un atbrīvošanu no tās kontrolēja Politiskā pārvalde. Politiskās pārvaldes priekšniekam bija noteicošais vārds arī saistībā ar internēto īslaicīgo atbrīvošanu.
Dienas kārtība bija: 7:00 no rīta pārbaude un brokastis, 8:00 – darbi un pastaigāšanās sētā, 12:30 – pusdienas, 18:30 – vakariņas, 21:00 – vakara pārbaude, 22:00 – nakts miers. Katram ieslodzīatajam pašam bija jāuztur kamerā tīrība, jāuzkopj savu gultu un jāmazgā ēdienu traukus. Ieslodzītajiem pēc noteiktas kārtības bija jāuzkopj koplietošanas telpas, sēta, jāzāģē malku, jāpienes malku, ūdeni, produktus un jāveic visi citi nometnes saimniecības darbi. Muzicē tun dziedāt bija aizliegts. Tika atļauts pie sevis glabāt dažādus personiskos priekšmetus, kā arī par savu naudu iegādātos pārtikas produktus, spēlēt šahu, dambreti un domino. Bija atļauts rakstīt vienu vēstuli nedēļā, skaidri salasāmiem burtiem latviski, vāciski vai krieviski (vēstuļu perlustrēšana cenzēšana notika saskaņā ar īpašu instrukciju).
Vienu reizi nedēļā ieslodzītie varēja (tikai ar Politiskās pārvaldes atļauju) satikties ar tuvākajiem ģimenes locekļiem nometnes administrācijas klātbūtnē.
Atsauces un piezīmes
- ↑ Pasaulē starpkaru posmā šīs nometnes uzskatīja par pieņemamu veidu, kā izolēt lielas cilvēku grupas kara vai nekārtību apstākļos. Tikai pēc II pasaules kara, kad atklājās patiesība par masu slepkavībām nacistu un vēlāk arī padomju koncentrācijas nometnēs, šis nometņu apzīmējums ieguva jaunu nozīmi jau ar ārkārtēji negatīvu attieksmi. Tādēļ mūsdienās ir politkorekta tendence vieglāka režīma, taču arī pēc būtības koncentrācijas nometnes, dēvēt par "internēto nometnēm".
