Atšķirības starp "Špenglers Osvalds" versijām

Versija, kas saglabāta 2010. gada 16. februāris, plkst. 06.57

Osvalds Arnolds Gotfrīds Špenglers (Oswald Arnold Gottfried Spengler, 1880.-1936.) - vēstures filosofs, vēsturisko ciklu teorijas pārstāvis.

Dzimis 1880. gada 29. maijā Blankenburgā (Blankenburg am Harz), Braunšveigas hercogistē, Vācijas impērijā, pasta ierēdņa Bernharda (Bernhard Spengler) ģimenē. Pamatizglītību guvis ģimnāzijā (Franckesche Stiftungen) Hallē (Halle), kurp ģimene pārcēlās uz dzīvi 1891. gadā. 1899. gadā uzsāka studijas Halles universitātē, matemātikas un dabaszinātņu fakultātē. 1901. gada 1. jūnijā zaudēja tēvu. No militārā dienesta atbrīvots iedzimtas sirdskaites dēļ. 1904. gada 6. aprīlī Halles universitātē aizstāvēja disertāciju "Hērakleita filosofijas metafiziskie pamati" (Der Metaphysische Grundgedanke der Heraklitischen Philosophie), saņemot filosofijas zinātņu doktora (Ph.D.) grādu. Kopš 1908. gada 1. janvāra strādāja par skolotāju ģimnāzijā (Realgymnasium) Hamburgā. 1907. gada 11. februārī zaudēja māti un pārcēlās uz dzīvi Minhenē, bet 1912. gada 31. martā oficiāli pameta darbu. 1918. aprīlī iznāca viņa "Vakareiropas norieta" pirmais sējums. Akadēmiskajā darbā iesaistījās, uzsākot darbu Minhenes universitātē kā ārštata matemātikas lektors. Publicējās, rakstīja. 1919. gada 25. martā noslēdza līgumu ar izdevniecību "C.H. Beck" par "Prūsisms un sociālisms" izdošanu (šī izdevniecība turpmāk izdeva lielāko daļu Špenglera darbu). 1919. gadā tika ievēlēts par profesoru Getingenes universitātē (Universität Göttingen), taču šo vietu pameta. 20. gados nodarbojās ar publicistiku par sociālām un politiskām tēmām. 1933. gadā pieteicās uz profesora vietu Leipcigas universitātē (Universität Leipzig), taču saņēma atteikumu. Pēc nacistu nākšanas pie varas 1933. gadā atgāja no publiskās dzīves un turpmākos gadus pavadīja visai noslēgti. Miris 1936. gada 8. maijā Minhenē no sirds nepietiekamības.

XX gs. sākumā guva lielu ievērību ar savu darbu „Vakareiropas noriets” (Der Untergang des Abendlandes, 1918., 1922.). Pēc viņa domām, nav vienotas vēstures, nav nekādas vienotas vispārcilvēciskas kultūras, bet ir atsevišķas unikālas „augstākās kultūras”. Realizējušas visas savas iespējas cilvēku, valodu, ideju, mākslas, valsts un zinātnes formās, kultūras mirst. Katra kultūra pārdzīvo bērnību, jaunību, briedumu un vecumu. Vecuma jeb pagrimuma fāze ir civilizācija, kur kultūras radošais spēks izsīkst, tā kļūst līdzīga bezdvēseliskam mehānismam. Šo atšķirību viņš ilustrēja, par piemēru ņemot Senās Grieķijas un Senās romas salīdzinājumu. Seno grieķu kultūras mantojums aptver visas humanitārās jomas - viņi ir radījuši mākslu, literatūru, teātri, filozofiju utt. savukārt romiešu mantojumam ir pavisam cits raksturs: valsts organizācija, tiesības, kara māksla, amfiteātris, būvniecība… Vārdu sakot, tas ir tas, kas pēc Osvalda Špenglera domām atšķir kultūru no civilizācijas pēc opozīcijas principa: grieķu dvēsele un romiešu intelekts. Špenglers pat piešķir katram no kultūras cikliem savu kolektīvo psihi. Līdzīgi runā arī mākslas vēsturnieki, stāstot par "gotisko cilvēku" vai "baroka mentalitāti". Agonizējot kultūras parāda noteiktas īpašības: kosmopolītismu - lokālas perspektīvas vietā; pilsētnieciskas saites - ģimenes (radniecības) saišu vietā; masu vērtības - tautas vērtību vietā; naudu - patiesu garīgo vērtību vietā; seksu - maternitātes vietā; rupju spēka politiku - konsensa vietā. Tāds agonijas stāvoklis var turpināties diezgan ilgi, taču agri vai vēlu kultūra sabrūk un pazūd no vēstures skatuves. Špenglers nodalīja astoņas pamatkultūras: ēģiptiešu, indiešu, babiloniešu, ķīniešu, „apollonisko” (grieķu un romiešu), „maģisko” (bizantiešu un arābu), „faustisko” (rietumeiropiešu) un maiju kultūras. Konstatēja, ka Rietumeiropas kultūra sasniegusi pagrimuma fāzi un prognozēja jaunas kultūras dzimšanu. Par valodu runājot, norādīja, ka senāk ciltis daudz brīvāk mainīja valodu, pārejot no vienas uz otru kaut kādu apstākļu ietekmē. Kaismīgi fanātiska attieksme pret „mātes valodu” ir tikai jauno laiku Rietumeiropas fenomens, un vēsturē šāds valodas kults nav pazīstams. Špenglera uzskati atkal guva rezonansi XX gs. beigās, kad sakarā ar gadsimta un tūkstošgades maiņu aktualizējās apceres par cilvēces noieto ceļu un nākotnes perspektīvām.

Literatūra par šo tēmu

• Špenglers Osvalds. Cilvēks un tehnika : apcere dzīves filozofijai. - Rīga, 1933
• Jermolajeva Jeļena. Kultūras vēsture. XX gadsimts : eksper. māc. grām. - RaKa: Rīga, 2002. - 326 lpp. ISBN 9984-15-313-4

• Fischer K. History and Prophecy: Oswald Spengler and the Decline of the West. - Durcham, 1977
• John F. Fennelly. Twilight of the Evening Lands: Oswald Spengler — A Half Century Later - Brookdale Press: New York, 1972. ISBN 0-912650-01-X
• John Farrenkopf. Prophet of Decline: Spengler on world history and politics. - Baton Rouge : Louisiana State University Press, 2001. ISBN 0-8071-2653-5 ISBN 0-8071-2727-2
• Hughes, H. Stuart. Preface to the Present Edition. Preface. The Decline of the West: An Abridged Edition. By Oswald Spengler. - Oxford University Press: New York, 1991. ISBN 0-19-506751-7
• John Farrenkopf. Prophet of Decline. Spengler on World History and Politics. - Baton Rouge, 2001

• Neurath О. Anti-Spengler. - Munchen, 1921
• Schroter M. Der Streit urn Spengler. - Munchen, 1922
• Koellreutter 0. Die Staatslehre Spenglers. - Iena, 1924
• Spengler-Studien. Festschrift fur Manfred Schroter. / Hg.v. A.M. Koktanek. - Munchen, 1965
• Murjahn G. Romantik und Realismus in der Lehre Oswald Spenglers. - Berlin, 1968
• Eckermann K. Oswald Spengler und die moderne Kulturkritik. - Bonn, 1980
• Koktanek A.M. Oswald Spengler in seiner Zeit. - Munchen, 1968
• Felken D. Oswald Spengler. Konservativer Denker swischen Kaiserreich und Diktatur. - Munchen, 1988
• Frits Boterman. Oswald Spengler und sein Untergang des Abendlandes, - Köln, 2000
• Dominico Conte. Oswald Spengler. Eine Einführung. - Leipzig, 2004
• Der Fall Spengler. Eine kritische Bilanz. / Alexander Demandt und John Farrenkopf Hrsg. - Köln, Weimar, Wien 1994
• Massimo Ferrari Zumbini. Untergänge und Morgenröten. Nietzsche – Spengler – Antisemitismus, Würzburg 1999 (Studien zur Literatur- und Kulturgeschichte, Band 14)
• Frank Lisson. Oswald Spengler. Philosoph des Schicksals. - Edition Antaios, Schnellroda 2005, ISBN 3-935063-04-0
• Michael Thöndl. Das Politikbild von Oswald Spengler (1880–1936) mit einer Ortsbestimmung seines politischen Urteils über Hitler und Mussolini. // Zeitschrift für Politik 40 (1993), S. 418–443.
• Michael Thöndl. Wie oft stirbt das Abendland? Oswald Spenglers These vom zweifachen Untergang. // Archiv für Kulturgeschichte 86 (2004), S. 441–461.
• Clemens Vollnhals Praeceptor Germaniar. Spenglers politische Publizistik. In: Völkische Bewegung - Konservative Revolution - Nationalsozialismus. Aspekte einer politischen Kultur. / Hrsg. von Walter Schmitz und Clemens Vollnhals. - Thelem: Dresden, 2005. ISBN 3-935712-18-9, S. 117-137.

• Шпенглер О. Философия будущего. - Иваново-Вознесенск, 1922
• Шпенглер О. Пруссачество и социализм. - Петроград, 1922
• Шпенглер О. Философия лирики. - Москва, 1922
• Шпенглер О. Закат Европы, т. 1. - Москва, 1992
• Шпенглер О. Закат Европы, т. 2. - Москва, 1998

Resursi internetā par šo tēmu

• Oswald Arnold Gottfried Spengler (1880–1936)
• The Oswald Spengler Collection - Biographic and Works

• Oswald Spengler - Biographisch-Bibliographisches Kirchenlexikon
• Werke von Oswald Spengler in Zeno.org
• Literatur von und über Oswald Spengler im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek
• Theodor W. Adorno. Spengler nach dem Untergang.

• Освальд Шпенглер
• Шпенглер О. Закат Европы. Образ и действительность. T.1
• Шпенглер О. Закат Европы. Очерки морфологии мировой истории. T.2
• Шпенглер О. Пессимизм ли?
• Пятаков Г. Философия современного империализма. // Красная новь. 1922 г. N 3
• "Закат Европы" Освальда Шпенглера: вчера и завтра
• Гергилов Р.Е. Шпенглер и Третий рейх.