Atšķirības starp "Piensaimnieku sabiedrība" versijām

Versija, kas saglabāta 2010. gada 11. marts, plkst. 03.44

Piensaimnieku sabiedrība jeb kopmoderniecība - piena ražotāju kooperācijas biedrība, kuras mērķis bija uzturēt kopīgu pienotavu un atvieglot pienotavas produkcijas tālāku pārdošanu. Dažkārt veica arī citus uzdevumus savu biedru vajadzību apmierināšanai: organizēja saimniecībām nepieciešamo preču piegādi, ierīkoja dzirnavas, spirta dedzinātavas un citus nepieciešamos objektus.

Pirmās piensaimnieku sabiedrības mūsdienu Latvijas teritorijā izveidojās jau XIX gs. vidū, bet ne visas tās labprāt pieņēma sīkzemnieku individuāli piegādāto pienu. Par pirmo pašu sīkzemnieku (latviešu) dibināto piensaimnieku kooperāciju uzskata 1909. gadā Spārē izveidoto pienotavu. Spāres piemēram sekoja citu pagastu lopkopji. 1910. gadā dibinājās ar tvaika mašīnām apgādātas piensaimnieku biedrības Raunā, Matīšos, Grundzālē, Smiltenē un Džūkstē. Spāres pienotava sākotnēji bija ar roku spēku darbināma, vēlāk – ar zirgiem. 1911. gadā dibinājās vēl 12 piensaimnieku sabiedrības, 1912. – 31 sabiedrība, 1913. – 31 sabiedrība, 1914. – vēl 6 sabiedrības. Kopumā līdz I Pasaules karam Latvijā darbojās 88 kopmoderniecības, no kurām 52 sabiedrības bija Vidzemē, 27 – Zemgalē un 9 Kurzemē. Latgalē līdz valsts neatkarības iegūšanai nebija nevienas piensaimnieku biedrības.

Resursi internetā par šo tēmu

• Kooperācijas kustības vēsture Latvijā