Atšķirības starp "Bēru kase" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Bēru kase''' - | + | '''Bēru kase''' - nemantīgo [[Kārta|kārtu]] pārstāvju izveidota [[savstarpējās apdrošināšanas biedrība]] pienācīgas bēru ceremonijas un kapavietas nodrošināšanai XIX gs. (līdz šīs funkcijas pārņēma apdrošināšanas sabiedrības). |
Rīgā bēru kasē “Der Gute Wille”, kas dibinājusies 1806. gadā, varējuši iestāties zinību vīri, civilierēdņi, tirgotāji un amatnieki. Pirmie 41 biedri skaitījušies kases dibinātāji, kas veidojuši komiteju. Komiteja katru otro gadu dibināšanas dienā ievēlējusi 5 administratorus jeb valdi, kas kārtojusi visas kases lietas. Valdes locekļi vienojušies par pienākumu sadalīšanu. Augstākais lēmējorgāns biedrībā “Der Gute Wille” bija komiteja, kas ievēlēja valdi, lēma par biedru maksājumiem, kā arī uzņēma jaunus biedrus. Komitejas loceklis nedrīkstēja nepiedalīties sēdē, jo par to bija paredzēts sods viena dāldera apmērā. Biedru kopsapulce nebija paredzēta, taču kopības gara veicināšanai maija pirmajās dienās tika rīkota dibināšanas dienas svinēšana ar kopīgu maltīti. Par pieklājības normu ievērošanu maltītes laikā rūpējās valdes locekļi, turklāt biedri nedrīkstēja no maltītes izvairīties, par ko bija paredzēts 50 [[Vērdiņš|vērdiņu]] sods. Par maltītes rīkošanu katram biedram bijis jāiemaksā 50 vērdiņu. Kases līdzekļi veidojās no: iestāšanās naudas - 2 [[Alberta dālderis|Alberta dālderi]], 20 vērdiņi bija jāsamaksā par statūtu eksemplāru. Biedra nāves gadījumā katram biedram 8 dienu laikā bija jāiemaksā viens dālderis. Mirušā piederīgie 2 dienu laikā saņēma 200 dālderus. Pārējā summa palika kasei ikdienas darba izdevumu segšanai. Bija panākts, ka izmaksāto naudu nedrīkstēja apķīlāt kreditori, jo tā domāta tikai nelaiķa apbedīšanai un palicēju atbalstam. Par biedriem uzņēma cilvēkus, kuri nav vecāki par 50 gadiem, ir “veseli, darbīgi, tikumīgi, sātīgi un ar labu slavu”. Turklāt tādi, kurus pazīst vismaz 10 kases biedri. Vajadzības gadījumā biedrība saviem biedriem aizdevusi arī naudu. | Rīgā bēru kasē “Der Gute Wille”, kas dibinājusies 1806. gadā, varējuši iestāties zinību vīri, civilierēdņi, tirgotāji un amatnieki. Pirmie 41 biedri skaitījušies kases dibinātāji, kas veidojuši komiteju. Komiteja katru otro gadu dibināšanas dienā ievēlējusi 5 administratorus jeb valdi, kas kārtojusi visas kases lietas. Valdes locekļi vienojušies par pienākumu sadalīšanu. Augstākais lēmējorgāns biedrībā “Der Gute Wille” bija komiteja, kas ievēlēja valdi, lēma par biedru maksājumiem, kā arī uzņēma jaunus biedrus. Komitejas loceklis nedrīkstēja nepiedalīties sēdē, jo par to bija paredzēts sods viena dāldera apmērā. Biedru kopsapulce nebija paredzēta, taču kopības gara veicināšanai maija pirmajās dienās tika rīkota dibināšanas dienas svinēšana ar kopīgu maltīti. Par pieklājības normu ievērošanu maltītes laikā rūpējās valdes locekļi, turklāt biedri nedrīkstēja no maltītes izvairīties, par ko bija paredzēts 50 [[Vērdiņš|vērdiņu]] sods. Par maltītes rīkošanu katram biedram bijis jāiemaksā 50 vērdiņu. Kases līdzekļi veidojās no: iestāšanās naudas - 2 [[Alberta dālderis|Alberta dālderi]], 20 vērdiņi bija jāsamaksā par statūtu eksemplāru. Biedra nāves gadījumā katram biedram 8 dienu laikā bija jāiemaksā viens dālderis. Mirušā piederīgie 2 dienu laikā saņēma 200 dālderus. Pārējā summa palika kasei ikdienas darba izdevumu segšanai. Bija panākts, ka izmaksāto naudu nedrīkstēja apķīlāt kreditori, jo tā domāta tikai nelaiķa apbedīšanai un palicēju atbalstam. Par biedriem uzņēma cilvēkus, kuri nav vecāki par 50 gadiem, ir “veseli, darbīgi, tikumīgi, sātīgi un ar labu slavu”. Turklāt tādi, kurus pazīst vismaz 10 kases biedri. Vajadzības gadījumā biedrība saviem biedriem aizdevusi arī naudu. | ||
Pašreizējā versija, 2010. gada 15. marts, plkst. 06.07
Bēru kase - nemantīgo kārtu pārstāvju izveidota savstarpējās apdrošināšanas biedrība pienācīgas bēru ceremonijas un kapavietas nodrošināšanai XIX gs. (līdz šīs funkcijas pārņēma apdrošināšanas sabiedrības).
Rīgā bēru kasē “Der Gute Wille”, kas dibinājusies 1806. gadā, varējuši iestāties zinību vīri, civilierēdņi, tirgotāji un amatnieki. Pirmie 41 biedri skaitījušies kases dibinātāji, kas veidojuši komiteju. Komiteja katru otro gadu dibināšanas dienā ievēlējusi 5 administratorus jeb valdi, kas kārtojusi visas kases lietas. Valdes locekļi vienojušies par pienākumu sadalīšanu. Augstākais lēmējorgāns biedrībā “Der Gute Wille” bija komiteja, kas ievēlēja valdi, lēma par biedru maksājumiem, kā arī uzņēma jaunus biedrus. Komitejas loceklis nedrīkstēja nepiedalīties sēdē, jo par to bija paredzēts sods viena dāldera apmērā. Biedru kopsapulce nebija paredzēta, taču kopības gara veicināšanai maija pirmajās dienās tika rīkota dibināšanas dienas svinēšana ar kopīgu maltīti. Par pieklājības normu ievērošanu maltītes laikā rūpējās valdes locekļi, turklāt biedri nedrīkstēja no maltītes izvairīties, par ko bija paredzēts 50 vērdiņu sods. Par maltītes rīkošanu katram biedram bijis jāiemaksā 50 vērdiņu. Kases līdzekļi veidojās no: iestāšanās naudas - 2 Alberta dālderi, 20 vērdiņi bija jāsamaksā par statūtu eksemplāru. Biedra nāves gadījumā katram biedram 8 dienu laikā bija jāiemaksā viens dālderis. Mirušā piederīgie 2 dienu laikā saņēma 200 dālderus. Pārējā summa palika kasei ikdienas darba izdevumu segšanai. Bija panākts, ka izmaksāto naudu nedrīkstēja apķīlāt kreditori, jo tā domāta tikai nelaiķa apbedīšanai un palicēju atbalstam. Par biedriem uzņēma cilvēkus, kuri nav vecāki par 50 gadiem, ir “veseli, darbīgi, tikumīgi, sātīgi un ar labu slavu”. Turklāt tādi, kurus pazīst vismaz 10 kases biedri. Vajadzības gadījumā biedrība saviem biedriem aizdevusi arī naudu.
