Atšķirības starp "Kara flote" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Jūras kara flote''' (angl. ''navy'', vāc. ''Kriegsmarine'', kr. ''военный флот'') - valsts [[Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] veids. | '''Jūras kara flote''' (angl. ''navy'', vāc. ''Kriegsmarine'', kr. ''военный флот'') - valsts [[Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] veids. | ||
| − | Attīstoties kuģniecībai, paralēli attīstījās arī tādu kuģu būve, kas bija domāti tikai karavīru pārvadāšanai, piekrastes sirojumiem un, | + | Attīstoties kuģniecībai, paralēli attīstījās arī tādu kuģu būve, kas bija domāti tikai karavīru pārvadāšanai, piekrastes sirojumiem un, neizbēgami, sadursmēm atklātā jūrā ar tādiem pašiem kuģiem, t.i. jūras kaujām. Pamatā piejūras valstu kara flotes veidoja ostu pilsētu karakuģi, domāti pirātu apkarošanai un savas ostas sargāšanai, kas tika mobilizēti kara flotē pēc [[Monarhs|monarha]] aicinājuma. XVII gs. Eiropā tika izveidotas pastāvīgas kara flotes, bruņotas jau ar jūras artilēriju. Pirmais karakuģis ar tvaika dzinēju tika uzbūvēts ASV 1814. gadā. [[Bruņukuģis|Bruņukuģus]] Eiropā sāka būvēt XIX gs. otrajā pusē, bet [[Kreiseris|kreiserus]], [[Līnijkuģis|līnijkuģus]] un [[zemūdene]]s sāka būvēt XX gs. sākumā. Attīstoties karošanas taktikai un paplašinoties militāro konfliktu robežām, aizvien vairāk uzmanības tika veltīts [[desantkuģi]]em un [[jūras kara aviācija]]s bāzes kuģiem. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 20. marts, plkst. 13.26
Jūras kara flote (angl. navy, vāc. Kriegsmarine, kr. военный флот) - valsts bruņoto spēku veids.
Attīstoties kuģniecībai, paralēli attīstījās arī tādu kuģu būve, kas bija domāti tikai karavīru pārvadāšanai, piekrastes sirojumiem un, neizbēgami, sadursmēm atklātā jūrā ar tādiem pašiem kuģiem, t.i. jūras kaujām. Pamatā piejūras valstu kara flotes veidoja ostu pilsētu karakuģi, domāti pirātu apkarošanai un savas ostas sargāšanai, kas tika mobilizēti kara flotē pēc monarha aicinājuma. XVII gs. Eiropā tika izveidotas pastāvīgas kara flotes, bruņotas jau ar jūras artilēriju. Pirmais karakuģis ar tvaika dzinēju tika uzbūvēts ASV 1814. gadā. Bruņukuģus Eiropā sāka būvēt XIX gs. otrajā pusē, bet kreiserus, līnijkuģus un zemūdenes sāka būvēt XX gs. sākumā. Attīstoties karošanas taktikai un paplašinoties militāro konfliktu robežām, aizvien vairāk uzmanības tika veltīts desantkuģiem un jūras kara aviācijas bāzes kuģiem.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 118.-119. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- The Trireme Trust
- Roman Seas
- The Classis Britannica, Roman Imperial Navy of Britain
- Naval History - excellent source for naval history .... First & Second World Wars, campaign summaries and more
- Imperial Japanese Navy
- Парусные корабли мира
- ВМФ России
- Боевые корабли флотов мира конца XIX - первой половины XX в.
- Bоенные корабли конца XIX - начала XX века
- Тринадцатая база - Флот и авиация первой половины XX века
- Морская библиотека Каланова
- Немецкие подводные лодки во Второй Мировой войне
- Россия Корабельная 1725-1945
- Российский Подводный Флот
