Atšķirības starp "Latviešu strēlnieku krūšu nozīme" versijām
m |
m |
||
2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Latviešu strēlnieku krūšu nozīme''' (angl. ''Latvian Riflemen badge'', kr. ''грудной значок латышских стрелков'') - [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] nozīme, nēsājama pie uniformas kā karaspēka daļas piederības zīme. | '''Latviešu strēlnieku krūšu nozīme''' (angl. ''Latvian Riflemen badge'', kr. ''грудной значок латышских стрелков'') - [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] nozīme, nēsājama pie uniformas kā karaspēka daļas piederības zīme. | ||
− | 1915. gada 19. jūlijā [[Krievijas impērija]]s Ziemeļrietumu frontes pavēlnieks [[ģenerālis]] Mihails Aļeksejevs apstiprināja "Pagaidu noteikumus par latviešu strēlnieku bataljoniem", kur 10. punktā tika noteikts, ka strēlnieku bataljoniem ir paredzēti savi karogi, un "strēlnieki nēsā pie armijai apstiprināta apģērba sevišķu krūšu nozīmi".<ref>Государственный Военно-исторический архив Российской Федерации, 2003 ф., 2 оп., 441 д., 90 л.</ref> | + | 1915. gada 19. jūlijā [[Krievijas impērija]]s Ziemeļrietumu frontes pavēlnieks [[ģenerālis]] Mihails Aļeksejevs apstiprināja "Pagaidu noteikumus par latviešu strēlnieku bataljoniem", kur 10. punktā tika noteikts, ka strēlnieku bataljoniem ir paredzēti savi karogi, un "strēlnieki nēsā pie armijai apstiprināta apģērba sevišķu krūšu nozīmi".<ref>Государственный Военно-исторический архив Российской Федерации, 2003 ф., 2 оп., 441 д., 90 л.</ref> Nozīmes projektu izstrādāja komisija, kurā ietilpa bataljonu organizācijas komitejas priekšsēdētāja vietnieks [[Ķempelis Gustavs|G.Ķempelis]], mākslinieks [[Cīrulis Ansis|A.Cīrulis]] un [[poručiks]] [[Peka Andrejs|A.Peka]]. |
+ | |||
+ | '''Kareivju krūšu nozīme''' tika štancēta no viena gabala (45x35 mm) baltmetāla vai misiņa. Apaļas formas vainags, kur labā puse bija no ozola, bet kreisā puse no savītiem priedes zariem. Uz vainaga novietota stilizēts saules attēls ar 8 lauztiem stariem. Tās centrā medaljonā abreviatūras "Л.С.Б." (kr. ''латышский стрелковый батальион'') un "L.S.B." (''latviešu strēlnieku bataljons''). 1916. gada septembrī, kad strēllnieku bataljonus pārformēja par pulkiem, abreviatūras attiecīgi tika nomainītas uz "L.S.P." un "Л.С.П.". Virs vainaga atradās izvirzīts Krievijas impērijas divgalvainais ērglis. Nozīmei šķērsām pāri pa diognāli - zobens. | ||
<center><gallery> | <center><gallery> |
Versija, kas saglabāta 2010. gada 23. marts, plkst. 19.30
Latviešu strēlnieku krūšu nozīme (angl. Latvian Riflemen badge, kr. грудной значок латышских стрелков) - latviešu strēlnieku nozīme, nēsājama pie uniformas kā karaspēka daļas piederības zīme.
1915. gada 19. jūlijā Krievijas impērijas Ziemeļrietumu frontes pavēlnieks ģenerālis Mihails Aļeksejevs apstiprināja "Pagaidu noteikumus par latviešu strēlnieku bataljoniem", kur 10. punktā tika noteikts, ka strēlnieku bataljoniem ir paredzēti savi karogi, un "strēlnieki nēsā pie armijai apstiprināta apģērba sevišķu krūšu nozīmi".[1] Nozīmes projektu izstrādāja komisija, kurā ietilpa bataljonu organizācijas komitejas priekšsēdētāja vietnieks G.Ķempelis, mākslinieks A.Cīrulis un poručiks A.Peka.
Kareivju krūšu nozīme tika štancēta no viena gabala (45x35 mm) baltmetāla vai misiņa. Apaļas formas vainags, kur labā puse bija no ozola, bet kreisā puse no savītiem priedes zariem. Uz vainaga novietota stilizēts saules attēls ar 8 lauztiem stariem. Tās centrā medaljonā abreviatūras "Л.С.Б." (kr. латышский стрелковый батальион) un "L.S.B." (latviešu strēlnieku bataljons). 1916. gada septembrī, kad strēllnieku bataljonus pārformēja par pulkiem, abreviatūras attiecīgi tika nomainītas uz "L.S.P." un "Л.С.П.". Virs vainaga atradās izvirzīts Krievijas impērijas divgalvainais ērglis. Nozīmei šķērsām pāri pa diognāli - zobens.
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Государственный Военно-исторический архив Российской Федерации, 2003 ф., 2 оп., 441 д., 90 л.
Literatūra par šo tēmu
- Krīgere I. Krūšu nozīme - latviešu strēlnieku simbols. // Latvijas kara muzeja gadagrāmata. – Rīga, 2000., 166.-174. lpp.