Atšķirības starp "Maimonids" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Maimonides.jpg|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Maimonides.jpg|right|thumb|200px|]] | ||
| − | '''Maimonids''' (lat. ''Maimonides'', | + | '''Maimonids''' (lat. ''Maimonides'', ivr. רבי משה בן מיימון, ar. موسي ابن ميمون) jeb '''Mozus ben Maimuns''' - [[Jūdaisms|jūdaisma]] teologs, domātājs. |
| − | Dzimis 1135. gada 30. martā (4895. gada 14. nisanā) Kordovā, [[Dajans|dajana]] Maimuna Ovadas (ibn Abdallas) ģimenē. Pēc tam, kad 1148. gadā Kordovu iekaroja [[Almohadu kalifāts]], ģimene 10 gadus miitinājusies dažādās pilsētās Pireneju pussalas dienvidos, līdz pārcēlās uz dzīvi Fesā, Ziemeļāfrikā (mūsdienu Maroka). Tur Mozus studēja vietējā Al-Karauinas universitātē. Šajā laikā sarakstīja komentārus [[Mišna]]i, gūstot ievērību jūdaisma teologu aprindās. 1165. gadā ģimene pārcēlās uz dzīvi Akonā, [[Palestīna|Palestīnā]], kur tēvs pievērsās tranzīttirdzniecībai starp [[Senā Indija|Indiju]] un Eiropu. Savukārt Mozus ben Maimuns pārcēlās dzīvi Ēģiptē, kur kļuva par Salaha ad Dīna [[Vezīrs|vezīra]] al Fadila galma ārstu, bet pēc laika uzņēmās vadīt vietējo jūdaisma kopienu. Miris 1204. gadā Kairā. | + | Dzimis 1135. gada 30. martā (4895. gada 14. nisanā) Kordovā, [[Dajans|dajana]] Maimuna Ovadas (ibn Abdallas) ģimenē. Pēc tam, kad 1148. gadā Kordovu iekaroja [[Almohadu kalifāts]], ģimene 10 gadus miitinājusies dažādās pilsētās Pireneju pussalas dienvidos, līdz pārcēlās uz dzīvi Fesā, Ziemeļāfrikā (mūsdienu Maroka). Tur Mozus studēja vietējā Al-Karauinas universitātē. Šajā laikā sarakstīja komentārus [[Mišna]]i, gūstot ievērību jūdaisma teologu aprindās. 1165. gadā ģimene pārcēlās uz dzīvi Akonā, [[Palestīna|Palestīnā]], kur tēvs pievērsās tranzīttirdzniecībai starp [[Senā Indija|Indiju]] un Eiropu. Savukārt Mozus ben Maimuns pārcēlās dzīvi Ēģiptē, kur kļuva par Salaha ad Dīna [[Vezīrs|vezīra]] al Fadila galma ārstu, bet pēc laika uzņēmās vadīt vietējo jūdaisma kopienu. Savus darbus rakstīja arābiski. Miris 1204. gadā Kairā. |
Viņa mācības pamatā ir jūdaisma teoloģijas un [[Aristotels|Aristotela]] mācības sintēze. Alegoriski traktēdams [[Tora|Toru]] un atsevišķus jūdaisma dogmātus, Maimonids mēģināja ticību apvienot ar filosofiju. Saskaņā ar viņa izziņas teoriju, cilvēka domāšanas mērķis ir augstākās patiesības racionāls pamatojums. Zināmākais darbs ir "Svārstīgo skolotājs" (''More Nevuhim''), kas strauji kļuva populārs Eiropā un ļoti ietekmēja vēlīnās [[sholastika]]s mācību. | Viņa mācības pamatā ir jūdaisma teoloģijas un [[Aristotels|Aristotela]] mācības sintēze. Alegoriski traktēdams [[Tora|Toru]] un atsevišķus jūdaisma dogmātus, Maimonids mēģināja ticību apvienot ar filosofiju. Saskaņā ar viņa izziņas teoriju, cilvēka domāšanas mērķis ir augstākās patiesības racionāls pamatojums. Zināmākais darbs ir "Svārstīgo skolotājs" (''More Nevuhim''), kas strauji kļuva populārs Eiropā un ļoti ietekmēja vēlīnās [[sholastika]]s mācību. | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 24. maijs, plkst. 09.43
Maimonids (lat. Maimonides, ivr. רבי משה בן מיימון, ar. موسي ابن ميمون) jeb Mozus ben Maimuns - jūdaisma teologs, domātājs.
Dzimis 1135. gada 30. martā (4895. gada 14. nisanā) Kordovā, dajana Maimuna Ovadas (ibn Abdallas) ģimenē. Pēc tam, kad 1148. gadā Kordovu iekaroja Almohadu kalifāts, ģimene 10 gadus miitinājusies dažādās pilsētās Pireneju pussalas dienvidos, līdz pārcēlās uz dzīvi Fesā, Ziemeļāfrikā (mūsdienu Maroka). Tur Mozus studēja vietējā Al-Karauinas universitātē. Šajā laikā sarakstīja komentārus Mišnai, gūstot ievērību jūdaisma teologu aprindās. 1165. gadā ģimene pārcēlās uz dzīvi Akonā, Palestīnā, kur tēvs pievērsās tranzīttirdzniecībai starp Indiju un Eiropu. Savukārt Mozus ben Maimuns pārcēlās dzīvi Ēģiptē, kur kļuva par Salaha ad Dīna vezīra al Fadila galma ārstu, bet pēc laika uzņēmās vadīt vietējo jūdaisma kopienu. Savus darbus rakstīja arābiski. Miris 1204. gadā Kairā.
Viņa mācības pamatā ir jūdaisma teoloģijas un Aristotela mācības sintēze. Alegoriski traktēdams Toru un atsevišķus jūdaisma dogmātus, Maimonids mēģināja ticību apvienot ar filosofiju. Saskaņā ar viņa izziņas teoriju, cilvēka domāšanas mērķis ir augstākās patiesības racionāls pamatojums. Zināmākais darbs ir "Svārstīgo skolotājs" (More Nevuhim), kas strauji kļuva populārs Eiropā un ļoti ietekmēja vēlīnās sholastikas mācību.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 252. lpp.
