Atšķirības starp "Kohorta" versijām

Versija, kas saglabāta 2010. gada 26. maijs, plkst. 15.17

Kohorta (lat. cohors - "iežogota vieta") - leģiona taktiskā apakšvienība Senās Romas armijā (10 kohortas veidoja 1 leģionu), kurā atkarībā no laika perioda, bija 360-600 karavīri, - laikā no II gs.p.m.ē. līdz II gs. Sastāvēja no 3 manipulām^[1] (6 centūrijām). 360 leģionāru (cohortalis) liela kohorta kaujas ierindā bija izvērsta 8 rindās (acies) - pirmā rinda (prima acies), otrā (secunda acies) utt. (tertia, dextra, media un sinistra acies), - kas veidoja taisnstūri aptuveni 82 m platumā un 15 m dziļumā.

Imperatora Augusta laikā pirmās jeb "tūkstoša" kohortas kareivju skaits bija 1105 kājnieki īpaši atlasīti leģionāri (mille centum quinque), 132 smagi bruņotie jātnieki (equites loricato), bez tam tajā atradās vecākais centurions un leģiona ērglis, t.i. karogs - signum). Ap šo kohortu kā galveno tika veidota pārējo kohortu kaujas ierinda. Otrā jeb "piecu simtu" kohorta sastāvēja no 555 kājniekiem un 66 jātniekiem. Trešā kohorta arī sastāvēja no 555 kājniekiem un 66 jātniekiem, kurus komplektēja no īpaši ar fizisku spēku apveltītiem leģionāriem, jo tā atradās leģiona kaujas ierindas centrā un parasti uztvēra pretinieka galveno triecienu. Ceturtā kohorta sastāvēja no 555 kājniekiem un 66 jātniekiem. Piektā kohorta sastāvēja no 555 kājniekiem un 66 jātniekiem, arī īpaši atlasītiem pēc to fiziskajiem dotumiem, jo kohorta noslēdza kaujas ierindas kreiso spārnu. Šīs 5 kohortas veidoja leģiona pirmo līniju. Sestā kohorta sastāvēja no 555 kājniekiem un 66 jātniekiem, īpaši atlasītiem no jauniesauktajiem, jo tā atradās otrajā līnijātieši aiz leģiona ērgļa un zīmēm (imagines). Septītā kohorta sastāvēja no 555 kājniekiem un 66 jātniekiem. Astotā kohorta sastāvēja no 555 kājniekiem un 66 jātniekiem, atlasītiem pēc drosmes, jo atradās pašā leģiona otrās līnijas centrā. Devītā kohorta sastāvēja no 555 kājniekiem un 66 jātniekiem. Desmitā kohorta sastāvēja no 555 kājniekiem un 66 jātniekiem, arī īpaši atlasītiem pēc to fiziskajiem dotumiem, ko kohorta noslēdza kaujas ierindas kreiso spārnu. Tādējādi leģionu veidoja 6100 kājnieki un 730 jātnieki, kas bija tā minimālā komplektācija (dažkārt arī pārējās kohortas nokomplektēja kā "tūkstoša kohortu".

Šāda leģiona 10 kohortas kaujas ierindā izvērsās 2 līnijās (5 kohortas katrā), kur labajā spārnā bija pirmā kohorta, aiz kuras izvietojusies sestā, bet kreiso spārnu noslēdza piektā kohorta, aiz kuras atradās desmitā. Šāds izkārtojumas pastāvēja līdz Trajāna un Adriana laikam, kad atkal atgriezās pie slēgtās ierindas bez pārrāvumiem, aiz tās izvietojot rezervi.

Bez klasiskajām leģiona kājnieku kohortām vēl bija:

• kavalērijas palīgkohorta (cohors alaria), kuru bieži vien komplektēja no sabiedrotajiem;
• klasiskā kohorta (cohors classica), palīgkohorta, kuru komplektēja no jūras kājniekiem un bijušajiem jūrniekiem;
• jātnieku kohorta (cohors equitata), iregulāra jātnieku kohorta;
• lielā kohorta (cohors milliaria), kuru veidoja 1000 leģionāri, varēja būt arī kavalērija (cohors milliaria equitata);
• vidējā kohorta (cohors quingenaria), kuru veidoja 500 leģionāri,
• pretoriešu kohorta (cohors praetoria); pretoriešu kohortu, kas sargāja Romas pilsētas robežu (pomerium) dēvēja par cohortes togatae; tetrarhijas laikā pretoriešū kohortas dēvēja par cohortes palatinae;
• īpašā kohorta (cohors speculatorum), īpašo uzdevumu un izlūkošanas vienība Marka Antonija armijā;
• triecienkohorta (cohors tumultuaria), iregulāra sturmēšanas vienība;
• pilsētas kohorta (cohors urbana), Romas pilsētas sardzes vienība;
• kārtības kohorta (cohors vigilum), ugunsdzēsēju vienība.

Atsauces un piezīmes

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 122.-123. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• Flavi Vegeti Renati "Epitoma Rei Militaris" (lat./ru)