Atšķirības starp "Marešals Pjērs Silvēns" versijām
m |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
Dzimis 1750. gada 15. augustā Parīzē. | Dzimis 1750. gada 15. augustā Parīzē. | ||
| − | 1790. gadā izdeva laikrakstu "Parīzes revolūcija" (''Revolutions de Paris''). Līdzdarbojās [[Jakobīņu klubs|Jakobīņu klubā]]. Savu pozīciju pauda tādos savos literāros darbos kā didaktiskajā antireliģiskajā poēmā "Francijas Lukrēcijs" (1781., pabeigts 1797.), lugās, piemēram, "Karaļu pastarā tiesa" (1793.), pamfletos, piemēram, "Par un pret Bībeli" (1801.). | + | 1790. gadā izdeva laikrakstu "Parīzes revolūcija" (''Revolutions de Paris''). Līdzdarbojās [[Jakobīņu klubs|Jakobīņu klubā]]. Savu pozīciju pauda tādos savos literāros darbos kā didaktiskajā antireliģiskajā poēmā "Francijas Lukrēcijs" (1781., pabeigts 1797.), lugās, piemēram, "Karaļu pastarā tiesa" (1793.), pamfletos, piemēram, "Par un pret Bībeli" (1801.). [[Direktorija]]s laikā pieslējās [[Babefisms|babefistiem]], savos politiskajos uzskatos iestājoties par [[Komunisms|komunismu]] kā ideālo vēlamo sabiedrības iekārtu. Zināmākais darbs ir "Vienlīdzīgo manifests". |
Izziņas teorijā [[Sensuālisms|sensuālists]]. Savos uzskatos postulēja matērijas mūžīgu pastāvēšanu - rodas un zūd tikai matērijas konkrētās izpausmes ("formas"), noliedzot reliģiju kā tādu. Dievs ir tikai dabas sinonīms. Baiļu ietekmē cilvēki izdomājuši šādu augstāko būtni un piedēvējuši tai dabas īpašības. | Izziņas teorijā [[Sensuālisms|sensuālists]]. Savos uzskatos postulēja matērijas mūžīgu pastāvēšanu - rodas un zūd tikai matērijas konkrētās izpausmes ("formas"), noliedzot reliģiju kā tādu. Dievs ir tikai dabas sinonīms. Baiļu ietekmē cilvēki izdomājuši šādu augstāko būtni un piedēvējuši tai dabas īpašības. | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 8. jūnijs, plkst. 10.01
Pjērs Silvēns Marešals (Piere Marechal, 1750.-1803.) - domātājs ateists, publicists.
Dzimis 1750. gada 15. augustā Parīzē.
1790. gadā izdeva laikrakstu "Parīzes revolūcija" (Revolutions de Paris). Līdzdarbojās Jakobīņu klubā. Savu pozīciju pauda tādos savos literāros darbos kā didaktiskajā antireliģiskajā poēmā "Francijas Lukrēcijs" (1781., pabeigts 1797.), lugās, piemēram, "Karaļu pastarā tiesa" (1793.), pamfletos, piemēram, "Par un pret Bībeli" (1801.). Direktorijas laikā pieslējās babefistiem, savos politiskajos uzskatos iestājoties par komunismu kā ideālo vēlamo sabiedrības iekārtu. Zināmākais darbs ir "Vienlīdzīgo manifests".
Izziņas teorijā sensuālists. Savos uzskatos postulēja matērijas mūžīgu pastāvēšanu - rodas un zūd tikai matērijas konkrētās izpausmes ("formas"), noliedzot reliģiju kā tādu. Dievs ir tikai dabas sinonīms. Baiļu ietekmē cilvēki izdomājuši šādu augstāko būtni un piedēvējuši tai dabas īpašības.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964. - 257. lpp.
