Atšķirības starp "Marešals Pjērs Silvēns" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Pjērs Silvēns Marešals''' (''Pierre Sylvain Maréchal'', 1750.-1803.) - domātājs ateists, literāts, politisks publicists. | '''Pjērs Silvēns Marešals''' (''Pierre Sylvain Maréchal'', 1750.-1803.) - domātājs ateists, literāts, politisks publicists. | ||
| − | Dzimis 1750. gada 15. augustā Parīzē. Studējis tiesību zinātnes Parīzes universitētē. 1790. gadā izdeva laikrakstu "Parīzes revolūcija" (''Revolutions de Paris''). Līdzdarbojās [[Jakobīņu klubs|Jakobīņu klubā]]. Savu pozīciju pauda tādos savos literāros darbos kā didaktiskajā antireliģiskajā poēmā " | + | Dzimis 1750. gada 15. augustā Parīzē. Studējis tiesību zinātnes Parīzes universitētē. 1790. gadā izdeva laikrakstu "Parīzes revolūcija" (''Revolutions de Paris''). Līdzdarbojās [[Jakobīņu klubs|Jakobīņu klubā]]. Savu pozīciju pauda tādos savos literāros darbos kā didaktiskajā antireliģiskajā poēmā "Franču Lukrēcijs" (''Le Lucrèce français'', 1781., pabeigts 1797.), lugās, piemēram, lugu "Karaļu pastarā tiesa" (''Jugement dernier des rois'', 1793.), pamfletos, piemēram, "Par un pret Bībeli" (''Pour et contre la Bible'', 1801.). [[Direktorija]]s laikā pieslējās [[Babefisms|babefistiem]], savos politiskajos uzskatos iestājoties par [[Komunisms|komunismu]] kā ideālo vēlamo sabiedrības iekārtu. Viens no nedaudzajiem šīs organizācijas biedriem, kurš palika dzīvs. 1799. gadā publicēja politiski didaktisku romānu "Pitagora ceļojumi" (''Les Voyages de Pythagore''). Zināmākais darbs ir "Vienlīdzīgo manifests" (''Manifeste des égaux''). Miris 1803. gada 18. janvārī Monrūžā (''Montrouge''). |
Izziņas teorijā [[Sensuālisms|sensuālists]]. Savos uzskatos postulēja matērijas mūžīgu pastāvēšanu - rodas un zūd tikai matērijas konkrētās izpausmes ("formas"), noliedzot reliģiju kā tādu. Dievs ir tikai dabas sinonīms. Baiļu ietekmē cilvēki izdomājuši šādu augstāko būtni un piedēvējuši tai dabas īpašības. | Izziņas teorijā [[Sensuālisms|sensuālists]]. Savos uzskatos postulēja matērijas mūžīgu pastāvēšanu - rodas un zūd tikai matērijas konkrētās izpausmes ("formas"), noliedzot reliģiju kā tādu. Dievs ir tikai dabas sinonīms. Baiļu ietekmē cilvēki izdomājuši šādu augstāko būtni un piedēvējuši tai dabas īpašības. | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 8. jūnijs, plkst. 10.42
Pjērs Silvēns Marešals (Pierre Sylvain Maréchal, 1750.-1803.) - domātājs ateists, literāts, politisks publicists.
Dzimis 1750. gada 15. augustā Parīzē. Studējis tiesību zinātnes Parīzes universitētē. 1790. gadā izdeva laikrakstu "Parīzes revolūcija" (Revolutions de Paris). Līdzdarbojās Jakobīņu klubā. Savu pozīciju pauda tādos savos literāros darbos kā didaktiskajā antireliģiskajā poēmā "Franču Lukrēcijs" (Le Lucrèce français, 1781., pabeigts 1797.), lugās, piemēram, lugu "Karaļu pastarā tiesa" (Jugement dernier des rois, 1793.), pamfletos, piemēram, "Par un pret Bībeli" (Pour et contre la Bible, 1801.). Direktorijas laikā pieslējās babefistiem, savos politiskajos uzskatos iestājoties par komunismu kā ideālo vēlamo sabiedrības iekārtu. Viens no nedaudzajiem šīs organizācijas biedriem, kurš palika dzīvs. 1799. gadā publicēja politiski didaktisku romānu "Pitagora ceļojumi" (Les Voyages de Pythagore). Zināmākais darbs ir "Vienlīdzīgo manifests" (Manifeste des égaux). Miris 1803. gada 18. janvārī Monrūžā (Montrouge).
Izziņas teorijā sensuālists. Savos uzskatos postulēja matērijas mūžīgu pastāvēšanu - rodas un zūd tikai matērijas konkrētās izpausmes ("formas"), noliedzot reliģiju kā tādu. Dievs ir tikai dabas sinonīms. Baiļu ietekmē cilvēki izdomājuši šādu augstāko būtni un piedēvējuši tai dabas īpašības.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964. - 257. lpp.
- Великовский С. Поэты французских революций 1789-1848. - Москва, 1963
- Обломиевский Д. Литература французской революции 1789-1794 гг. - Москва, 1964
Resursi internetā par šo tēmu
- Pierre-Sylvain Marechal (French poet) - Britannica Online Encyclopedia
- Pierre Sylvain Maréchal Papers - International Institute of Social History
