Atšķirības starp "Okams Viljams" versijām
m |
m |
||
2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Viljams Okams''' jeb '''Viljams no Okamas''' (''William of Ockham'', 12??.~1349.) - [[Franciskāņu ordenis|franciskāņu]] mūks, teologs, filosofs [[Sholastika|sholasts]]. | '''Viljams Okams''' jeb '''Viljams no Okamas''' (''William of Ockham'', 12??.~1349.) - [[Franciskāņu ordenis|franciskāņu]] mūks, teologs, filosofs [[Sholastika|sholasts]]. | ||
− | Dzimis | + | Dzimis XIII gs. beigās Okamas ciemā Dienvidanglijā. Lasīja lekcijas Oksfordas universitātē, ievērojamākais [[Nominālisms|nominālisma]] pārstāvis. Līdzās [[Dunss Skots|Dunsam Skotam]] viens no [[Tomisms|tomisma]] sholastiskās opozīcijas līderiem. Kā [[konceptuālists]], Okams postulēja, ka Dieva esamību nevar pierādīt ar prāta palīdzību un tā pamatojas vienīgi ticībā, tāpēc teoloģijai jāatbrīvojas no filosofijas pārliekas ietekmes. Pirmais uzmanību pievērsa tam, ka ka izejtēzes nepieciešami rūpīgi atlasīt: Bez nepieciešamības nevajag daudz [apgalvot] (''entia non sunt multiplicanda praeter necessitatem''<ref>Citos avotos: ''Pluralitas non est ponenda sine necessitate''; vai retāk: "To, ko var [izteikt] ar mazāku [daudzumu], nevajag [izteikt] ar lielāku [daudzumu]" (''Frustra fit per plura quod potest fieri per pauciora'').</ref>), t.i. atšķelt nost iespējami vairāk, lai izejpremisu skaits būtu minimāls (šī prasība vēlāk nodēvēta par “Okama asmeni”). |
+ | |||
+ | ==== Atsauces un piezīmes ==== | ||
+ | |||
+ | {{atsauces}} | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
9. rindiņa: | 13. rindiņa: | ||
* Rubenis A. Ētika. Viduslaiku izglītība, antropoloģija un ētika. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2007., 240 lpp., ISBN 9984377962 | * Rubenis A. Ētika. Viduslaiku izglītība, antropoloģija un ētika. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2007., 240 lpp., ISBN 9984377962 | ||
− | + | == Resursi internetā par šo tēmu == | |
[[Kategorija:O]] | [[Kategorija:O]] |
Versija, kas saglabāta 2010. gada 18. augusts, plkst. 12.24
Viljams Okams jeb Viljams no Okamas (William of Ockham, 12??.~1349.) - franciskāņu mūks, teologs, filosofs sholasts.
Dzimis XIII gs. beigās Okamas ciemā Dienvidanglijā. Lasīja lekcijas Oksfordas universitātē, ievērojamākais nominālisma pārstāvis. Līdzās Dunsam Skotam viens no tomisma sholastiskās opozīcijas līderiem. Kā konceptuālists, Okams postulēja, ka Dieva esamību nevar pierādīt ar prāta palīdzību un tā pamatojas vienīgi ticībā, tāpēc teoloģijai jāatbrīvojas no filosofijas pārliekas ietekmes. Pirmais uzmanību pievērsa tam, ka ka izejtēzes nepieciešami rūpīgi atlasīt: Bez nepieciešamības nevajag daudz [apgalvot] (entia non sunt multiplicanda praeter necessitatem[1]), t.i. atšķelt nost iespējami vairāk, lai izejpremisu skaits būtu minimāls (šī prasība vēlāk nodēvēta par “Okama asmeni”).
Atsauces un piezīmes
- ↑ Citos avotos: Pluralitas non est ponenda sine necessitate; vai retāk: "To, ko var [izteikt] ar mazāku [daudzumu], nevajag [izteikt] ar lielāku [daudzumu]" (Frustra fit per plura quod potest fieri per pauciora).
Literatūra par šo tēmu
- Okams Viljams. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 306. lpp.
- Rubenis A. Ētika. Viduslaiku izglītība, antropoloģija un ētika. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2007., 240 lpp., ISBN 9984377962