Atšķirības starp "Bataljons" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Bataljons''' (no fr. ''bataille'' - "kauja"; fr. ''bataillon'', kr. ''батальон'') - taktiska karaspēka apakšvienība lielākās daļas valstu [[Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]], ko veido vairākas [[rota]]s (500-900 vīru). Ietilpst [[Pulks|pulkā]] (3-5 bataljoni veido pulku) vai [[Brigāde|brigādē]]. XIV-XV gs. ar jēdzienu ''bataljons'' apzīmēja [[Pīķneši|pīķnešu]] un [[Alebardisti|alebardistu]] [[karē]] ([[batālija]]) - 100x100 vīri, kas veidoja "pīķu mežu". XVII gs. batālija tika sadalīta 4 karē, lai mazinātu pretinieka artilērijas uguns apdraudējumu (8 000-10 000 vīru). Jaunajos laikos, līdz ar regulāro armiju, dalījumu ''bataljonos'' ieviesa visās ieroču šķirās (artilērijā [[divizions]]). | '''Bataljons''' (no fr. ''bataille'' - "kauja"; fr. ''bataillon'', kr. ''батальон'') - taktiska karaspēka apakšvienība lielākās daļas valstu [[Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]], ko veido vairākas [[rota]]s (500-900 vīru). Ietilpst [[Pulks|pulkā]] (3-5 bataljoni veido pulku) vai [[Brigāde|brigādē]]. XIV-XV gs. ar jēdzienu ''bataljons'' apzīmēja [[Pīķneši|pīķnešu]] un [[Alebardisti|alebardistu]] [[karē]] ([[batālija]]) - 100x100 vīri, kas veidoja "pīķu mežu". XVII gs. batālija tika sadalīta 4 karē, lai mazinātu pretinieka artilērijas uguns apdraudējumu (8 000-10 000 vīru). Jaunajos laikos, līdz ar regulāro armiju, dalījumu ''bataljonos'' ieviesa visās ieroču šķirās (artilērijā [[divizions]]). | ||
+ | |||
+ | === 1. Pasaules kara laikā === | ||
+ | |||
+ | * [[Krievijas impērija]]s armijā: | ||
+ | ** '''kājnieku bataljons''' - 4 kājnieku [[rota]]s, ložmetēju komanda (8 [[Ložmetējs|ložm.]]), izlūku un sakaru komanda; | ||
+ | ** '''strēlnieku bataljons''' - 4 rotas, ložmetēju komanda (8 ložm.) un [[artilērijas divizions]]. | ||
+ | * [[Vācijas impērija]]s armijā | ||
+ | ** '''kājnieku bataljons''' - 4 rotas, ložmetēju komanda (6 ložm.), velosipēdistu, sapieru un telefona komandas. | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == |
Versija, kas saglabāta 2011. gada 20. februāris, plkst. 09.13
Bataljons (no fr. bataille - "kauja"; fr. bataillon, kr. батальон) - taktiska karaspēka apakšvienība lielākās daļas valstu bruņotajos spēkos, ko veido vairākas rotas (500-900 vīru). Ietilpst pulkā (3-5 bataljoni veido pulku) vai brigādē. XIV-XV gs. ar jēdzienu bataljons apzīmēja pīķnešu un alebardistu karē (batālija) - 100x100 vīri, kas veidoja "pīķu mežu". XVII gs. batālija tika sadalīta 4 karē, lai mazinātu pretinieka artilērijas uguns apdraudējumu (8 000-10 000 vīru). Jaunajos laikos, līdz ar regulāro armiju, dalījumu bataljonos ieviesa visās ieroču šķirās (artilērijā divizions).
1. Pasaules kara laikā
- Krievijas impērijas armijā:
- kājnieku bataljons - 4 kājnieku rotas, ložmetēju komanda (8 ložm.), izlūku un sakaru komanda;
- strēlnieku bataljons - 4 rotas, ložmetēju komanda (8 ložm.) un artilērijas divizions.
- Vācijas impērijas armijā
- kājnieku bataljons - 4 rotas, ložmetēju komanda (6 ložm.), velosipēdistu, sapieru un telefona komandas.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 127. lpp.
- Hew Strachan. European Armies and the Conduct of War. - London, 2005. ISBN 0-415-07863-6
- Creveld Martin van. The Art of War: War and Military Thought. - Cassell: London, 2000. ISBN 0-304-35264-0
- Jones Archer. The Art of War in the Western World. - University of Illinois Press, 2000. ISBN 0-252-06966-8
- Georg Ortenburg. Waffe und Waffengebrauch im Zeitalter der Landsknechte. - Bernard & Graefe Verlag: Koblenz, 1984, ISBN 3-7637-5461-X
- Gerhard Papke. Von der Miliz zum Stehenden Heer: Wehrwesen im Absolutismus. // Deutsche Militärgeschichte in sechs Bänden 1648-1939. - Pawlak: München, 1983, ISBN 3-88199-112-3