Atšķirības starp "Pomponaci Pjetro" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Pjetro Pomponaci''' (''Pietro Pomponazzi'', 1462.-1524.) – ārsts, teologs, domātājs. | '''Pjetro Pomponaci''' (''Pietro Pomponazzi'', 1462.-1524.) – ārsts, teologs, domātājs. | ||
| − | Dzimis 1462. gadā | + | Dzimis 1462. gadā Padujā, [[Patricieši|patriciešu]] ģimenē. Studēja Padujas universitātē, kuru absolvēja 1487. gadā, un kļuva par ārstu, turpinot arī lasīt lekcijas universitātē (no 1488. līdz 1509. gadam filosofijas pasniedzējs Padujā. 1519. gadā - Boloņas universitātē). |
| − | + | Renesansei raksturīgajā antisholastiskā garā orientējās uz naturālistisku [[Aristotelis no Stagīras|Aristoteļa]] filozofijas skaidrojumu, deva jaunu traktējumu tā mācībai. Savā pamatdarbā "Par dvēseles nemirstību" (1516.), pamatojoties uz [[Sensuālisms|sensuālisma]] elementiem Aristoteļa uzskatos, izvirzīja tēzi, ka dvēsele, būdama ķermeņa formā, tomēr ir mirstīga. Postulēja, ka tikai atteikšanās no ticības šai dogmai atbilst cilvēka patiesajai dabai, jo tā darbošanās jēga meklējama nevis viņsaulē, bet šīs zemes dzīvē. Šīs [[herēze]]s dēļ grāmatu iekļāva „Nerekomendējamo grāmatu indeksā“. | |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
* Pomponaci. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 334. lpp. | * Pomponaci. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 334. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Мареева Е. В. Пьетро Помпонацци: у истоков культурно-исторической методологии. // Вопросы философии. 2006, № 1. - c. 146-159. | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 28. oktobris, plkst. 08.57
Pjetro Pomponaci (Pietro Pomponazzi, 1462.-1524.) – ārsts, teologs, domātājs.
Dzimis 1462. gadā Padujā, patriciešu ģimenē. Studēja Padujas universitātē, kuru absolvēja 1487. gadā, un kļuva par ārstu, turpinot arī lasīt lekcijas universitātē (no 1488. līdz 1509. gadam filosofijas pasniedzējs Padujā. 1519. gadā - Boloņas universitātē).
Renesansei raksturīgajā antisholastiskā garā orientējās uz naturālistisku Aristoteļa filozofijas skaidrojumu, deva jaunu traktējumu tā mācībai. Savā pamatdarbā "Par dvēseles nemirstību" (1516.), pamatojoties uz sensuālisma elementiem Aristoteļa uzskatos, izvirzīja tēzi, ka dvēsele, būdama ķermeņa formā, tomēr ir mirstīga. Postulēja, ka tikai atteikšanās no ticības šai dogmai atbilst cilvēka patiesajai dabai, jo tā darbošanās jēga meklējama nevis viņsaulē, bet šīs zemes dzīvē. Šīs herēzes dēļ grāmatu iekļāva „Nerekomendējamo grāmatu indeksā“.
Literatūra par šo tēmu
- Pomponaci. // Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 334. lpp.
- Мареева Е. В. Пьетро Помпонацци: у истоков культурно-исторической методологии. // Вопросы философии. 2006, № 1. - c. 146-159.
