Atšķirības starp "Jaunā strāva" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Literatūra par šo tēmu)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Jaunā strāva''' (vc. ''Neue Strömung'', an. ''New Current'') - [[Marksisms|marksistiski]] orientēta reformistiska latviešu intelektuāļu ideoloģiska sabiedriska kustība XIX gs. beigās [[Krievijas impērija]]s [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Kustība veidojās ap laikrakstu [[Dienas Lapa]], kur liela daļa t.s. jaunstrāvnieku līdzdarbojās, publicēja savus rakstus par jaunākajām tendencēm sabiedrības noskaņojumā, politikā, literatūrā, zinātnē, kultūrā un mākslā. Tērbatā studējošie jaunstrāvnieki izdeva trīs rakstu krājumus "Pūrs" (1891.-1893.), bet Maskavā studējošie - "Populārzinātnisku rakstu krājumu" (1892.). Jansons-Brauns vēlāk rakstīja, ka ''Jaunā strāva'' par savu mērķi izvrzīja tautas masu atsvabināšanu no konservatīvi zemnieciskās pagātnes tradīcijām, kas neļāva latviešiem kļūt par moderbu urbānu nāciju, iesaistīt latviešus Eiropas kultūras kopējā straumē, ar nesaudzīgu kritiku izārdot savu mūžu pārdzīvojušo tautiskumu, izdeldēt tautiskuma līdzšinējo gļēvo verdziskumu un lojalitāti Krievijas cara varai. Kritizēja [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] aizsākto un [[Tautībnieki|tautībnieku]] turpināto [[Nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] kultivēšanu, atpalikšanu no dzīves realitātes un laika gara. Propanēja [[demokrātija]]s, [[Sociālisms|sociālisma]], cilvēka tiesību un brīvību, dzimumu līdztiesības idejas. Redzamākie jaunstrāvnieki bija [[Dauge Pauls|P.Dauge]], [[Jansons-Brauns Jānis|J.Jansons-Brauns]], [[Rainis|J.Pliekšāns]], [[Roziņš Fricis|F.Roziņš]], [[Stučka Pēteris|P.Stučka]], [[Valters Miķelis|M.Valters]]. 1896. un 1897. gadā sākās strādnieku streiki virknē rūnīcu Rīgā, pieprasot darba apstākļu uzlabošanu, emancipāciju, brīvības u.tml., ko varas iestādes sasaistīja arī ar jaunstrāvnieku darbību. 1897. gada vasarā lielāko daļu zināmāko jaunstrāvnieku varas iestādes arestēja par pretvalstisku aģitāciju un 1899. gadā tiesāja. Daļai izdevās no aresta izvairīties un emigrēt, vēlāk vairumam iekļaujoties sociāldemokrātiskajā kustībā.
+
'''Jaunā strāva''' (vc. ''Neue Strömung'', an. ''New Current'') - [[Marksisms|marksistiski]] orientēta reformistiska latviešu intelektuāļu ideoloģiska sabiedriska kustība XIX gs. beigās [[Krievijas impērija]]s [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Kustība veidojās ap laikrakstu [[Dienas Lapa]], kur liela daļa t.s. jaunstrāvnieku līdzdarbojās, publicēja savus rakstus par jaunākajām tendencēm sabiedrības noskaņojumā, politikā, literatūrā, zinātnē, kultūrā un mākslā. Tērbatā studējošie jaunstrāvnieki izdeva trīs rakstu krājumus "Pūrs" (1891.-1893.), bet Maskavā studējošie - "Populārzinātnisku rakstu krājumu" (1892.). Jansons-Brauns vēlāk rakstīja, ka ''Jaunā strāva'' par savu mērķi izvirzīja tautas masu atsvabināšanu no konservatīvi zemnieciskās pagātnes tradīcijām, kas neļāva latviešiem kļūt par moderbu urbānu nāciju, iesaistīt latviešus Eiropas kultūras kopējā straumē, ar nesaudzīgu kritiku izārdot savu mūžu pārdzīvojušo tautiskumu, izdeldēt tautiskuma līdzšinējo gļēvo verdziskumu un lojalitāti Krievijas cara varai. Kritizēja [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] aizsākto un [[Tautībnieki|tautībnieku]] turpināto [[Nacionālais romantisms|nacionālā romantisma]] kultivēšanu, atpalikšanu no dzīves realitātes un laika gara. Propanēja [[demokrātija]]s, [[Sociālisms|sociālisma]], cilvēka tiesību un brīvību, dzimumu līdztiesības idejas. Redzamākie jaunstrāvnieki bija [[Dauge Pauls|P.Dauge]], [[Jansons-Brauns Jānis|J.Jansons-Brauns]], [[Rainis|J.Pliekšāns]], [[Roziņš Fricis|F.Roziņš]], [[Stučka Pēteris|P.Stučka]], [[Valters Miķelis|M.Valters]]. 1896. un 1897. gadā sākās strādnieku streiki virknē rūnīcu Rīgā, pieprasot darba apstākļu uzlabošanu, emancipāciju, brīvības u.tml., ko varas iestādes sasaistīja arī ar jaunstrāvnieku darbību. 1897. gada vasarā lielāko daļu zināmāko jaunstrāvnieku varas iestādes arestēja par pretvalstisku aģitāciju un 1899. gadā tiesāja. Daļai izdevās no aresta izvairīties un emigrēt, vēlāk vairumam iekļaujoties sociāldemokrātiskajā kustībā.
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2010. gada 20. novembris, plkst. 21.11

Jaunā strāva (vc. Neue Strömung, an. New Current) - marksistiski orientēta reformistiska latviešu intelektuāļu ideoloģiska sabiedriska kustība XIX gs. beigās Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Kustība veidojās ap laikrakstu Dienas Lapa, kur liela daļa t.s. jaunstrāvnieku līdzdarbojās, publicēja savus rakstus par jaunākajām tendencēm sabiedrības noskaņojumā, politikā, literatūrā, zinātnē, kultūrā un mākslā. Tērbatā studējošie jaunstrāvnieki izdeva trīs rakstu krājumus "Pūrs" (1891.-1893.), bet Maskavā studējošie - "Populārzinātnisku rakstu krājumu" (1892.). Jansons-Brauns vēlāk rakstīja, ka Jaunā strāva par savu mērķi izvirzīja tautas masu atsvabināšanu no konservatīvi zemnieciskās pagātnes tradīcijām, kas neļāva latviešiem kļūt par moderbu urbānu nāciju, iesaistīt latviešus Eiropas kultūras kopējā straumē, ar nesaudzīgu kritiku izārdot savu mūžu pārdzīvojušo tautiskumu, izdeldēt tautiskuma līdzšinējo gļēvo verdziskumu un lojalitāti Krievijas cara varai. Kritizēja jaunlatviešu aizsākto un tautībnieku turpināto nacionālā romantisma kultivēšanu, atpalikšanu no dzīves realitātes un laika gara. Propanēja demokrātijas, sociālisma, cilvēka tiesību un brīvību, dzimumu līdztiesības idejas. Redzamākie jaunstrāvnieki bija P.Dauge, J.Jansons-Brauns, J.Pliekšāns, F.Roziņš, P.Stučka, M.Valters. 1896. un 1897. gadā sākās strādnieku streiki virknē rūnīcu Rīgā, pieprasot darba apstākļu uzlabošanu, emancipāciju, brīvības u.tml., ko varas iestādes sasaistīja arī ar jaunstrāvnieku darbību. 1897. gada vasarā lielāko daļu zināmāko jaunstrāvnieku varas iestādes arestēja par pretvalstisku aģitāciju un 1899. gadā tiesāja. Daļai izdevās no aresta izvairīties un emigrēt, vēlāk vairumam iekļaujoties sociāldemokrātiskajā kustībā.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 151. lpp.
  • Ideju vēsture Latvijā. Jaunā strāva - 20. gs. sākums. I daļa / sast. Buceniece Ella - RaKa: Rīga, 2005., 532 lpp. ISBN 9984-15-765-2
  • Ideju vēsture Latvijā. Jaunā strāva - 20. gs. sākums. II daļa / sast. Buceniece Ella - RaKa: Rīga, 2006., 352 lpp. ISBN 9984157792
  • Kārlis Ducmanis. Georgs Brandess un Jaunā strāva. - Valters un Rapa: Rīga, 1928., 298 lpp.
  • Pāvils Gruzna. Jaunā strāva. (romāns) - Krolls: Augsburga, 1946., 208 lpp.
  • Ilgvars Butulis, prof., Dr. hist. Jaunā strāva un 1905. gada revolūcija Latvijā. // 1905. gads Latvijā: 100. Pētījumi un starptautiskas konferences materiāli, 2005. gada 11.–12. janvāris, Rīga. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2006.
  • Jaunā strāva. // Latvija 19. gadsimtā: Vēstures apceres. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2000., 474.-492. lpp.

  • Валескалн П.И., Очерк развития прогрессивной философской и общественно-политической мысли в Латвии. - Рига, 1967

Resursi internetā par šo tēmu